Tātad, ar ko sākt?
Būvēju māju, nevisai lielu tikai 162m2 !
Es vēlos uzzināt, kādas ir iespējas izrakt pamatu veidnes zemē, kas ir 30cm plati un 1m dziļi. Vēlos ietaupīt, tāpēc esmu iecerējis izrakt pamatu veidnes zemē...
Saprotu, ka var rakt ar rokām, tikai tās reāli būtu pārāk lielas mocības, es gribētu uzzināt vai nav kādas citas iespējas, piemēram kādi mazie eskavatori vai kautkas līdzīgs. Ja ņem kādu mazo traktoru, tad ir vēlviens jautājums, vai tas ar savu liekšķeri neiebrucinās malas??

Zinu, ka mazajiem traktoriņiem kā BobCat ir liekšķeres 30cm 40cm un 50 cm platas...

Ar cerībām Gaismiņa...

Tad uz ko ietaupīsi ? uz veidnēm kas būtu paredzētas pamata pēdai vai visam pamatam metra augstumā ?

Visam pamatam metra augstumā, domāju 20 cm iebērt grunti un virs grunts sablietēt betonu!

30 cm platu tranšeju 1 m dziļumā izrakt ar rokām grūti- cilvēks neietilpst; parasti rok platāku un vienu pusi veidņo, šauras tranšejas izbūvē ar kabeļrokamo "zāģi", bet salīdzinot darbietilpību- tehnika jāsameklē, jādabū objektā, ar lāpstu jāpiepucē stūru vietas uc neprecizitātes, jāaizvāc/jāizlīdzina izraktā grunts utt... čakarēšanās daudz- ar lāpstu un ķerru to var izdarīt tādā pāšā laikā...

Jā, bet ir vēlviena problēma, kuru es iepriekš aizmirsu pieminēt. Zeme ir nevis normāla melnzeme, bet totāli māli sākas jau pēc 30cm , ar rokām tās ir baigās mocības, es parēķināju cik man tas aizņemtu un tās būtu 180h darba pašam rokot ik pa metram pa pustundai...

Es iesaku veidot stabveida pamatus. Tas ir tā. Ekskavators notīta auglīgo zemi līdz mālam ~30cm. Tad ar soli 2,5..3,5m tiek raktas bedres 90x90cm un 70 vai 100cm dziļumā, līdz caursalšanas robežai. Tajās iestrādātas šķembas blietējot un augšpusē ~30cm stiegrots betons. Uz tā uzstādāmi saplākšna 60cm augsti veidņi, kuros pa ārsienas perimetru iestrādā siltumizolāciju, piem. 5cm polistirolu Tenapors 25. Iestrādā betonu to konstruktīvi stiegrojot. Tātad tavs pamats , būs kā armēta sija uz stabveida pamatiem, kuriem sala izcilājums nedraud.

..."būvinženiera" ieteiktie pamati der tikai smilšaimām gruntīm- mālā izraktajās bedrēs šķembu starpā sakrājas ūdens, kas ziemā sasalstot cilā visu māju...Latvijā, nemaz tik tālu no Rīgas, caursalšanas dziļums ir 1,3 m ,šads caursalšanas dziļums ir arī visās vietās, kur ziemā paredzēts notīrīt sniegu...likumi paredz arī civiltiesisko atbildību par būvkonstrukciju speciālistu profesionālajām kļūdām...
"acis darba izbijās"- vispirms ar tehniku jānovāc augsne 30 cm, droši vien projektētā zemes virsa ir vismaz 20 cm virs esošās- tātad 1/2 metru dziļumu esam jau izrakuši; ar perforātoru irdinot mālu, atlikušos 60~70 cm tranšejas dziļuma pāris čaklu onkuļu izrok vienā darbdienā...

a kur pēda !? bez pēdas švaki var būt ! 30 cm ir pamati, bet pēdu ta arī vajag , vismaz 50 cm platu !

..."būvinženiera" ieteiktie pamati der tikai smilšaimām gruntīm- mālā izraktajās bedrēs šķembu starpā sakrājas ūdens, kas ziemā sasalstot cilā visu māju...
Tomēr cienījamais Posted by: BK (84.237.181.---)Datums: 28/05/2007 06:37 neņem vērā vienu apstākli, pirmkārt ūdenim caur augšējo betona kārtu 30 cm vispirms jānokļūst šķembās. Tātad , kā tas tur nonāks? Otrkārt šķembām nav kapilārā efekta, jo tās nav iespējams sablīvēt līdz akmens stāvoklim un ūdens būs spiests drenēties caur tām uz leju iekšā nesasalstošajā slānī. Treškārt sākot sasalst zemei, mitruma pieplūde caur to samazinās, jo sniegs paliek augšpusē.
Taču vienā ziņā taisnība ir, bez visu faktoru izvērtēšanas ...māla slāņa filtrācijas spējām, gruntsūdens atrašānās vieta pret planējuma atzīmi padomi no mūsu puses paliek tikai padomi, bet ne rīkojumi jūsu rīcibai konkrētā gadījumā.

"ūdens būs spiests drenēties caur tām uz leju iekšā nesasalstošajā slānī"- pēc šī paša principa virsūdens (lietus) drenēsies un uzkrāsies izraktajā bedrē, tranšeja 100% būs platāka par betonu, arī projektētā zemes atzīme būs augstāka par esošo, piebērtais (sajaukta grunts jeb pat smilts) slānis labāk vadīs ūdeni kā viengabala māls... Pat slavenais Vendeliņš māla gruntīs bērtos(sausos) pamatus neiesaka...

Rokot mālā bedri izmēros 100X100cm un 120cm dziļumā, cik zinu tad bedres malas neiebruks, bet veidos zemes veidni. Ja bedrē tiek iebētas šķembas un virs tām atrodas betons, tad tas veido barjeru ūdens ieplūšanai no augšas šķembās.
Principām jau mājai tādos būvniecības apastākļos jādomā par virszemes ūdens novadu no jumta un māja jābūvē tā, lai mitrums no pamatiem pa izveidotu planējumu varētu tecēt prom un sākt drenēties 2..3m no ēkas ārsienas.Tad virszemes mitruma ietekmei uz pamatiem vajadzētu būt minimālai.
Otrs apstāklis ir mitruma uzsūce uz augšu no pamatu puses. Un šeit ir divi pieņēmumi, vai nu jāizmanto tāds betons, kuram ir ļoti maza kapilārā uzsūce vai škembu materiāls, kur 15cm šķembas jau aizsargā pamatu augšu no kapilārās uzsūces. Un tapēc es rakstu šķembas, tā nav smilts un nav grants.
Analogs ir ļoti daudz vecu ēku..baznīcu..muižu, kur pamatos ir izmantoti sakarauti laukakmeņi bez pildvielas. Te lielākas problēmas ir kultūras slāņa uzaudzēšana pie ēkas, piemēram Cēsīs, kur baznīcas grīda atroadas 1,5 m zemāk nekā izveidotais automašinās ceļš un nav sakātota ārējā ūdens notece.

Ivara kungs,
Jūs rekomendētu veidot stabveida pamatus arī gadījumā, ja būvbedre izrakta visa pamata augstumā ~ 1,3 metri ? Būvbedres pamatne smalka smilts, virspusē cieta "ortšteina" kārta.
Tātad ik pēc ~ 2,5 metriem uz 20 cm blietētu šķembu spilvena veidojam 80x80 un 40 cm augstus stiegrotus stabiņus, visu būvbedri aizberam ar smiltīm, skalojam un blietējam, virs stabiņiem un smiltīm ar veidņiem veidojam stiegrotu 70 cm augstu pamatu lentu.
Paldies par komentāriem.

Man buvejas maja uz 160m2. Ka optimalako variantu gan celtnieks gan projektetajs ieteica muretos pamatus no 5MP keramzita blokiem, kuriem apaksa ir betoneta peda uz blietetas skembas. Pamatru augstums kopa ar pedu 160cm. Loti leti nav, tacu ar visiem zemes darbiem, muresanu, hidroizolaciju, siltinasanu, armesanu, apmesanu aizbersanu, komunikaciju trubu ieraksanu un noblietesanu sibriza izmaksas ir aptuveni 11000 ls. Man gan ir loti laba grunts un gruntsudeni loti zemu.

Es kā pilnīgs iesācējs emu nesaprašanā. Te tiek runāts par stabveida pamatiem, ka jāizrok bedre, šķembas, veidņi, betons... Tiktāl viss skaidrs. Tātad, ja buvēju malkas šķūni, 6x6m. Domāju stabiņus betonēt ik pēc 1-1,5m, jo karkass būs no 10x10 brusām. Tātad vienā rindā būs 5 stabiņi. Te arī sākas problēma - kā es varu viņus visus dabūt vienā taisnā rindā un vienā līmenī? Vai nav labāk atsevišķi tos sabetonēt un tad aizgādāt uz objektu un ierekt? Cik lieli stabiņi vispār nepieciešami? Vai, ja man brusas 10x10, pietiks ar 25x25cm stabiņiem?

Šādām būvēm es līdz šim vienmēr rīkojos šādi: izroku bedri apm 40*40 cm(dziļums atkarībā no grunts) apakšā iemetu betona javu(apm 10-15 cm) kurā iestrādāju kādu armatūru vai armatūras sieta gabalu no kura un augšu vidū(vēlams precīzi pa vainaga brusas vidu)ievieto vertikālu armatūras stieni uz kuras uzmauc plastmasas caulrules gabalu( garums līdz pamatu augšai,diametrs 110-200,kāda ir pie rokas)Pie vertikālā armatūras stieņa piemetināts vai piesiets vitņstienis pie kura vēlāk pieskrūvē vainaga brusu.Bedri aizber ,bet cauruli piepilda ar betonu .Ja caurules neko nemaksā(gadās),tad katram stabiņam to var atstāt,ja jāpērk,tad ap cauruli grunti noblietējot ,to var stabiņa piepildīšānas laikā pakāpeniski vilkt uz augšu ,izmantojot kā slīdošo veidni, un iztikt ar vienu.Tikai tad virszemes daļai vajag uzlikt atsevišķu gabalu,vai kā citādi atrisināt virszemes daļu,bet man vienmēr dažāda diametra cauruļu atgriezumi nav bijis deficīts.

paldies par padomu, izkausās racionāli. Bet, ja rindā ir piemēram jāsaliek 5 šādi trubu veidņi, kas jānolīmeņo vienādi visās dimensijās, kā viņus dabūt taisnus? Vienā rindā gar malu, labi, var novilkt šņori, bet kā lai novienādo pa perpendikulu? un kā lai tos nostiprina, lai lejot betonu, trubas neizkustas no vietas. Ja vēl kāds cm, tas nekas, bet ja vairāk, tad ziepes lielas.

Ar klasiskajām iznesuma metodēm un nostieptiem diegiem. Maniem stabiem augšā bija jābeidzas ar resnu vītņstieņa galu (ja arī Tev tālāk būs koks - iesaku). Tad nu es no vītņstieņa lejup piemetināju lētākas un tievākas armatūras gabalu tā, lai var iedurt vēl 20 cm dziļi bedres dibenā, iedurot zemē vissvarīgāk ielikt precīzu augstumu. Tad katrā bedrē apmēram 15 cm betona. Kad sacietējis, lokot armatūru ieregulēju jau horizontāli pareizā vietā. Tālāk caurules (kādas - Latvijā neesot dabonamas vienreizējās kartona) vietā par veidni izmantoju konisku (platāks - apakšā) tūti no ruberoīda, vēlāk tādu pat ieteikumu atradu vienā krievu grāmatā.

Iebetonē stūros ,tad novelc "žilku" un,kādu precizitāti gribēsi,tādu var dabūt.

Te, havajas projektā ir pastāstīts kā taisa stabveida pamatus:
[zalasmajas.lv]
Par līmeņošanu pameklē internetā. Pirmkārt tev jādabū absolūts kvadrāts (iesācējam ne-triviāls pasākums, izmanto Pitagora teorēmu), tad jāiznes asis ārā, pa asīm jānostiepj striķi, kas būs ideālā līmenī un ar vēlamo stabu augšpusi. Ideālo horizontālo līmeni dabū ar spaini un ūdenscaurulīti:
[www.buildeazy.com]
Šķūnim nav vajadzīgas 10x10 brusas, statņiem pilnīgi pietiek ar 75x50, es taisīju no 50x100. Grīdai un spārēm, savukārt, 10x10 ir par maz, tur labāk ņemt 50x150 vai 6x6m šķūņa gadījumā vēl platākus - 50x200, bet atkarīgs no soļa. Grīda jābalsta ar stabiem arī pa vidu. Lasi un skaties te, zviedriski, sorī, būs jāpatulko, bet zīmējumi saprotami.
[www.failiem.lv]

Nu teorētiski apmēram skaidrs, kad sāks darīt, tad redzēs, varbīt vēl radīsies kādi jautājumi. Norādīju nepareizus izmērus - statņiem brusas 5x10, domāju spārēm likt 10x10, varbūt 2 var kopā sanaglot, negribas pirkt citas, vai soli mazāku likt, kādi ieteiktu? Vēl jautājums - vai nevajag kādu papildus nesošo siju iekšpusē, ja izmēri 6x6, pie tam domāju 1-slīpu jumtu.2-slīpu nesanāk, jo šķūnis būs gar pašu kaimiņa robežu.