skatos ka tikai Latvijā aizraujas ar divstāvu mājām. vecajā Eiropā vairāk redz vienstāvu mājas.varbūt arī man būvēt vienstāvu māju

Tradicionāli Latvijā uz bēniņiem mēdza krāmēt tikai retāk vajadzīgas mantas. Šodien cilvēki cenšas būt arvien racionālāki, tomēr manuprāt Latvijas apdzīvotības blīvums joprojām ļauj nekāpt otram uz galvas:
1) ērtas kāpnes aizņem ievērojamu daļu no abu stāvu platības;
2) kāpšana varbūt veicina veselīgu dzīvesveidu, tomēr reiz var kļūt apgrūtinoša vai pat bīstama;
3) nekurinot augšstāvu siltums no lejas dodas turp pats.

Ir jau tāds jēdzines vēl kā apbūves blīvums. Pilsētā tas ir svarīgs faktors. Jo zeme varbūt ir pamaz, un uz tās pieļaujamā apbūvējamā laukuma nevar uzcelt normāla izmēra vienstāva māju.

būvniekiem taču arī vajag nopelnīt !! būvē 3 stāvu !

Man patreiz būvējās vienstāvu māja un esmu tikai priecīgs par savu projektu. Nebūs tā skraidīšana pa trepēm uz augšu, uz leju. Jārēķinās, ka būvi sadārdzinās pamati un jumts.

PVC logi, profils- Funke(Vacija), jau no 1994.gada uz tirgus, nestandartas konstrukcijas,garantija, atlaide. talr.26765647

Šis jautājums jau agrāk ticis pētīts - ekonomiski vispamatotākā ir 1,5 stāvu. Domāju tam piekritīs arī cienījamais Būvinženieris.

Ja runa ir par visekonomiskaako variantu (kvm/izmaksaam), tad taa ir 2-st eeka ar 2-sliipju jumut. Tachu ne vienmeer taa ir visesteetiskaakaa. Muljkiigi buutu buuveet 2-st eeku ar kopeejo 130kvm platiibu - te, protams, ekonomiskaak sanaak 1,5-st eeka. Taa ka jaareekina, tik vinnoziimiigi nav!

Nezin, man ir 2stavu maja izmetata pa pustaviem, nejutu ka baigi gruti butu parvietoties, bet kad aizeju pie kaiminja kam ir lielas trepes, tad tada toch, kad uzej uz otro stavu i vairs leja negribas kapt.

Afigena sadardzina procesus tas 2 dzivojamais staavs , afigena RRRRRRRRRRRR

Māja kā fizisks objekts sastāv no primāriem izdevumiem - naudas tās izbūvei un iekārtošanai un sekundāriem izdevumiem -elektrības, apsildes...u.t.t. Un projekta risinājumos tieši apsildes izdevumi ir tie, kurus vistiešak projektētājs var ietekmēt, pie nosacījuma, ka māja izbūvēta kvalitatīvi.
Un apsildes izdevumus ietekmē mājas ģeometriskā forma. Ideāls variants būtu lode, te vismazākā apsildāmā virsma pret tilpumu, bet pratiskajā būvniecībā tas būtu kubs.
Tātad, ja vidējai 5..6 cilvēku ģiemenei rēķinam 25..30m2 uz cilvēku tad iegūstam apjomu ~ 500..600m3. Tas labi ierakstās divstāvu ēkas apjomos ar laukumu 8,4x8,4..9m. Tās apsildāmā virsma ~420..450m2.
Vienstāvu ēkai tas būtu 180m2 ar apbūves laukumu 13,4x13,4m un virsma apsildīšanai 520m2. Tas ir par 20% lielāka apsildāmā virsma pret divstāva ēku un tātad izdevumi apsildei lielāki.
Tas bez šaubām ir nedaudz vienkāršots skatījums, taču projektējot arī par apsildes problēmām būtu jādomā, problēmas ar neapkurināmajām palīgtelpām, iespējām ēkas sabloķēt.... Tādā izpratnē vienai ģimenei optimums būtu pa vidu ar 1,5 stāvu ēku, kas nozīmē vienstāvu māja ar lieliem bēniņiem..tie palīgtelpām.