:) Tiešām, laikam saskatīju to ko gribēju saskatīt, tagad jūtos kā analfabēts rasēšanā, kaut gan tā nav! :) Paldies v_t

Laba informācija par tvaika izolāciju un konstrukciju kopumā.
Žēl ka Latvijā neko tādu nepraktizē.
[www.plastex.ru]

Vai kāds man var normāli atbildēt - kādu tvaika plēvi man labāk iegādāties - mājai ir metāla jumts , siltināts ar PAROC vati ?

Zelta plēvi jāliek. Nu problēma - atver jebkuru interneta lapu par jumtu siltināšanu un tur skaidri un gaiši ir rakstīts, ka jāliek parasta 200mkm polietilēna plēve. Atradis problēmu.

Aināram S.
Liec vien to ALU-papīrs, galvenais neaizmirsti, ka gaisa kārtai zem metāla jumta ir jāvedinās un nepieciešamais atveru laukums būtu ~1/400 daļa no jumta seguma laukuma un jābūt vienmērīgi izkliedētai pa jumta perimetru. Vēdatveres augstums ~5cm.

Kas ir "vēdatveres augstums"?

Kas tas ALU papīrs tāds ir ? Kāds tas izskatās , kur var nopirkt un cik apmēram maksā? Vai tas ir labāks par tvaika izolācijas plēvi ?

izlasi šo tēmu no paša sākuma

Atkal tēma par PEPI?

Sākumā par šo tēmu ir tikai saruna par PEPI , kas tad , man tagad tas PEPI ir jāpērk ?

tas nav piespiedu pasākums, bet ieteicamais.

Man ir mājiņa ar koka karkasu (brusas 100x100. Gribu siltināt starp karkasa brusām ar 100 mm Paroc vati+ no iekšpuses vēl 50 mm Paroc un no ārpuses vai nu Paroc pretvēja 30 mm plāksni, vai pretvēja plēvi. Vai no iekšpuse obligāti tvaika izolācijas plēve un ja jāliek, tad kur to likt, pirms iekšējās apdares (reģīpsis)vai starp 100mm un 50mm Paroc! Lūdzu dodiet padomu! Paldies Lauris

Iesaku izvēlēties tvaika izolāciju no nedegoša materiāla. Polietilēna plēve tavā konstrukcijā būs kā deglis svecē.

Uzgāju komentārus un gribas ko pielikt no māju cēlāju puses (konsultējos ar viņiem, jo pats ceļu pašrocīgi statņu būves pirti), kas savas uzceltās mājas testē ar infrasarkano kameru vairākas reizes pēc uzcelšanas. Viņi sen vairs nelieto akmens vati. Iemesli ir daudzi:
- pārāk mazs blīvums, kas palielina sēšanas risku. (jebkura vate sēžās, lai arī cik daudz pierādījumu pārdevēji nevilktu ārā no kabatām)
- vajadzīga tvaika izolācija, kas, atkarībā no tās veida, vairāk vai mazāk nokauj mājas mikroklimatu un gaisa kvalitāti, rezultāts ir astmas, alerģijas utt.
-nav iespējams vati blīvi piestrādāt pie jumta konstrukcijām.

Pašlaik viņi lieto ļoti kvalitatīvu un kvalitatīvi iestrādātu eko vati. Iestrāde notiek slēgtās konstrukcijas uzliekot iekšējo apšuvumu un pa caurumu pakāpeniski ielaižot iekšā šļauku, kas pūš sausu vati ar putekļiem un lielākām frakcijām līdz noteiktam spiedienām konstrukcijas iekšienē (to kontrolē iekārtas drošības vārsts). Putekļi nodrošina to, ka tiek piepildītas pat mazākās šķirbiņas un caurumi. Atšķirībā no akmens vates ekovate ir blīvāks materiāls, kas pats sevī regulē mitruma pakāpi un nezaude siltumizolācijas spējas mitruma iespaidā. Savukārt akmens vate zaudē spējas tiklīdz kaut kur tiek bojāta tvaika izolācija un to var izdarīt gan grauzēji, gan celtneiki piestiprinot iekšējo apšuvumu, saimnieks piestiprinot gleznas, plauktus utt. Perfekti ieklāt tvaika izolāciju gandrīz vispār nav iespējams un var gadīties, ka vairākas reizes ir jāplēš vaļā iekšejais apšuvums, testu laikā, lai aizlīmētu caurumus tajā(pat tad tas ir tikai līdz pirmajām žurkām).

Ir jāizvēlās labi iepūtēji un viņiem jāseko līdzi pieprasot, lai uzrāda visu izlietotos maisus un salīdzinot ar kubatūru, kas ir kontrukcijās jāiepūš. Pēc tam aprēķināt vai vate ir iepūsta pietiekamā daudzumā. Par to jau var paziņot pirms tam, lai meistari rēķinātos, ka saimnieks visu pārbaudīs.

Eko vates iestrāde slapjā veidā arī nav pietiekami efektīva, jo mazā spediena dēļ netiek aizpildītas visas šķirbiņas un caurumi ar putekļiem. Iestrādājot sausā veidā ar spiedienu jāatceras, ka pirms apšuvuma šūšanas ir jalieto kartons, vai papīrs, kas putekļus nelaidīs ne iekštelpās, ne ārā pa šķirbām.

Starpstāvu pārsegumu un horizontālo jumtu gadījuma ir ļoti izdevīgi lietot skaidas sajauktas ar kaļķi. Tas ir sen pārbaudīts līdzeklis un sēžoties tas neatstāj šķirbas, bet tikai samazina tilpumu, ko var kompensēt jau sākumā uzklājot biezāku kārtu. Skaidas ir tikpat efektīvas kā eko vate, tāpēc kur var ir jālito tās, jo izmaksas tas jūtami samazina.

Atcerieties, ka leilākais izplatītāju uzdevums ir pārdot, tāpēc nekas neatliek, kā uztvert visu kritiski un domāt līdzi, kas būs mājā pēc tam kad tā tiks uzcelta(gaiss, veselība, mikroklimats, siltums utt.) Siltināšana ar putoplastu un plēves lietošana pirms iekšējā apšuvuma(it sevišķi, ja ir lieli logi) radīs daudz problēmu, gan mājas sienām, gan sabojās veselību, pašsajūtu gan Jums gan Jūsu bērniem, māju pasūtītājiem utt. + kondensējoties tvaika punktā tiks saslapinātas konstrukcijas, akmens vate, kas zaudēs siltumizolācijas spēju un māja būs jākurina vēl variāk, līdz visas konstrukcijas būs izmirkušas rasas punktam pārvietojoties uz āru.

Ceru, ka kādam radīsies jaunas (un varbūt sen aizmirstas - kaņepes, aitu vilna, salmi) idejas siltināšanā,
Veiksmi

Aitu vilna pēc mitrumvades īpašībām drīzāk būtu jāliek vienā grupā ar minerālvatēm, bet ne ar celulozi, kaņepēm un salmiem!

[en.wikipedia.org]

Par to vilnas higroskopiskumu es vēl pastrīdētos:
Spējīga saturēt mitrumu viņa ir un pat slapjš vilnas apģērbs salīdzinot ar kokvilnu vai avīzēm joprojām silda, bet tai pat laikā:
1) vilnas dvielī es noslaucīties nevaru;
2) vilnas dzēšlapa diez vai kalpotu mērķim;
3) caur vilnas "tiltu" no spaiņa puķupodu padzirdīt nevarētu;
4) slapjš vilnas apģērbs vairāk "iztek", nekā izžūst.
Ar to es gribēju teikt, ka iekšpus vilnas siltumizolācijas var nākties likt tvaika barjeru...

Dārgie domubiedri! Lūdzu nejauciet, visu materiālu siltumizolācijas pamatā te uz mūsu Zemes, ne uz Mēness, ir GAISS PORĀS. Tapēc jebkurš materiāls, ka sauss, tā mitrs, kamēr vien tajā atrodas gaiss ir ar siltumpretestības vērtību zem 0,7W/m2K, sausam gaisam tas definēts 0,023W/m2K, kas ir ~30x efektīvāks. Tātad 30m bieza ūdens slāņa siltumpretestības spējas ekvivalentas 1m gaisa slānim. Polistirolam Tenapors, minerālvatei u.tt. materiāliem ar blīvumu D 20..35kg/m3 pretestība ir robežās no 0,039..0,043W/m2K vai salīdzinot ar gaisu tas ir ~1,7x mazāk efektīvs.
Problēma veidojas apstāklī, ka mēs šo gaisu tik vienkārši nevaram noturēt sienas apjomā, jo tas mijiedarbojas ar ūdeni tvaika veidā, tam ir liela konvekcijas komponente. Tapēc cenšamies izmantot visāda veida starplikas.
Te zināmā veidā rodas mūsu diskusija par membrāna tipa materiāliem, jo vajadzība pēc tiem pieaug proporcionāli samazinoties sienu vai pārseguma siltumizolējošo materiālu biezumam un blīvumam.

Veca tēma, bet jautājums joprojām atkuāls.
Vai tās atstarojošās plēves ir laba lieta vai tomēr reklāma? Ir doma likt parasto mkr 200 tvaika plēvi, bet lasot forumos uzdūros arī šiem ierakstiem, un kā nebūvnieks netieku gudrs, varbūt izvēlēties šādu plēvi - papildus siltums, lielāka tvaika necaurlaidība. Uz papīra. Tāpēc varbūt kāds ko var nokomentēt.

vislabāk ir pārliecināties pašam. to var izdarīt ar vienkārša eksperimenta palīdzību.
vajadzīgs neliels gabals PEPI REFLEKT PLUS 5 mm - piemēram 15 x 15 cm un tāds pats gabals kāda cita materiāla. es parasti izmantoju gabaliņu vagonkas dēlīša.
vēl vajadzīga 75 - 100 w kvēlspuldze, efektīvāka būs spuldze ar reflektoru.
dēlīti un izolācijas gabaliņu noliekam uz galda un virs tiem novietojam spuldzi 5 - 10 cm attālumā. slēdzam iekšā un ejam dzert tēju.
kad tēja izdzerta ejam novērtēt eksperimenta rezultātus.
dēlītis būs labi sasilis, turklāt visā biezumā, jo labi absorbē siltumu. ja tas būtu nokrāsots ar melnu matētu krāsu, tad būtu vēl siltāks.
atstarojošās izolācijas gabals būs istabas temperatūrā, uz tausti pavēss. pāris grādu vairāk par istabas temperatūru būs.
no iegūtā rezultāta varam secināt, ka atstarojošā izolācija lielāko daļu siltuma atstaro atpakaļ. tātad darbojas.