Esmu nolēmusi celt guļbūvi, ar rokām cirstu. Šobrīd piedāvājums ir ļoti plašs, tāpēc lūdzu Jūs, kuriem ir pieredze šajā jautājumā, padalīties ar to. Varbūt ir kādi konkrēti cilvēki, kuri savu darbu dara kvalitatīvi, atbildīgi un par saprātīgu cenu. Protams, ja ir negatīva pieredze, varbūt ir kāda iespēja arī ar to padalīties.

Forumā reiz jau secinājām, ka mūsdienu amatnieki necērt, bet zāģē ar ķēdes zāģiem.
Ja atradīsi kādu, kas (pats vai kuram) cērt kokus noteiktā laikā un kurš neliek vērptus utml, cena būs virs vidējās.
Ņem vērā, ka guļbūvei diez vai dabūsi energosertifikātu, kas ļautu to nodot ekspluatācijā kā dzīvojamo māju.

Pēc nu jau patreizējās pieredzes varu teikt ka neceltu guļbūvi dzīvošanai, tikai vasaras (atpūtas) mājai! Man ir lētais Latgales variants apaļkokā ar slāvu paksi, un jāsaka ka kvalītāte nav dižākā, bet samērā lēti... ;/ Vieglāk vajag uztvert dažādas šaizītes ar zāģa iegriezumiem, prastāku ēvelējumu (to gan var pieslīpēt), dažām palielākām spraugām pakšos utt. Būtiski ir ka, lai kā koku nogriež, tā uzreiz nomizo, žāvē zem nojumes ar starplikām, "cērt" zem jumta, un uzreiz arī saliek zem jumta. Jo ja balķis tiek žāvēts un "cērtot" (neviens mūsdienās necērt ar rokas instrumentiem) apskalots ar lietutiņu, tā sēne ir klāt ar švunku! Guļbūve tomēr ir kas vairāk kā vienkārša celtne no blokiem vai kiegeļiem. Tā var teikt ir dzīva, un prasa attiecīgo attieksmi lai labi izkatītos, labi kalpotu utt.

1) Vai "uzreiz nomizot" vienmēr ir labākais variants?
Es gan arī pašlaik mizoju (ne priekš guļbūves), bet man trāpījās 25.novembra vētras cirstie, kad mitrums kokā nebija tas mazākais. Nedēļu pēc nomizošanas pavasara saule un vējš jau krietni saplaisina.
Manuprāt, ja pati mizošana nav mērķis (zāģmateriāliem utml), tad, jo lēnāk koks žūs, jo mazāk plaisās, vērpsies utml. Vai pareizā laikā cirstam vai vismaz tūlīt pēc nociršanas antiseptizētam (vispār gan es esmu pret ķīmijām) skuju koka baļķim kait pastāvēt dažu gadu ar mizu? Koku varot arī dažus gadus mērdēt zem ūdens. Es labprāt to reiz izmēģinātu, vienīgi sausās vasarās dīķi krītas ūdens līmenis...
Varbūt mizā var griezt sīkas rievas, lai ātrāk izžūtu mitrā, kukaiņu iecienītā apakšmiza? Tur, kur atzarotāji netīšām ievainojuši virsmizu ar ķēdi, apakšmiza ir jau sausa...
2) vai tiešām svaigi nomizotam kokam uzlijis lietus kaitē? Tieši pavasarī-vasarā, kad pāris stundās atkal viss nožūst, nevis rudenī, kad var nežūt vispār.

[www.fpl.fs.fed.us]

Saule un tikai saule ir lielākais ienaidnieks - to es nebeidzu skandināt, jo nocirsta un nomizota koka virsma nedrīkst atrasties saulē - tas ir pamatu pamats jebkurai koka trupei, sēnei utt.

"Lielākais ienaidnieks" (pamats sēnei) vai tik tomēr nebūs mitrums...
Pieļauju gan, ka saules izēsta virsma (telpisks siets? - [www.chemisys.com.au] ) veicina mitruma lipšanu.

Nu es arī teiktu ka tomēr sēnei "labākais draugs" būs mitrums. Saules tiešie stari arī neko labu nesola kokam, "noēd" savu tiesu koknes gadu gaitā ka prieks ar visām lakām, eļļām utt. Tāpēc manai "būdiņai" ir iespādīgas pārkares, lai minimālāk tiek saule un lietus. Tomēr labākais laiks Latvijā "cirst" skuju koku priekš guļbūves esot janvāris, februāris. Manējam tika nogāzti februāra beigās, un palika zem mizas, pie mitruma un saules visu pavasari, un sēne bija klāt ka likta! Negribēju ķīmiķot, bet diemžēl pienācās tā nopietni apgūt smidzinātāju.
Dažas Lielās gudrības no grāmatām :)
Lai ēkas būtu izturīgas, tad baļķi jācērt tajā laikā, kad koki satur vismazāk ūdens, t.i., no decembra otrās puses līdz februāra beigām. Skuju kokus cērt augošā mēnesī, sākot ar trešo dienu pēc jauna mēness un beidzot vienu dienu pirms pilnmēness. Lapu kokus cērt, kad mēness dilst – starp pilnu mēnesi un pēdējā ceturkšņa iestāšanos, t.i., 6-7 dienas pēc pilnmēness. Šajā laikā cirsti būvmateriāli ilgi stāv, ēkas ir siltas, ķirmji tajās neturas, baļķi neplaisā. Ar būvkoku ciršanu pareizā laikā vien vēl nepietiek. Tie ir arī lēni un pareizi jāizžāvē. Žāvēšanas ilgums ietekmē koksnes izturību. Būvkokiem vajadzētu žūt vismaz 5 gadus. Iestrādājot ēkā nežāvētus būvkokus, tie neturas ilgi, jo ir pakļauti zilēšanai un puvei.

Esmu piedalījies vairāk kā 100 cirsto guļbūvju izgatavošanā un celšanā, un laikam tikai tagad sāku nedaudz apjēgt, kas un kā jādara.

Pirmkārt, zema cena gandrīz 100% gadījumos nozīmēs zemu kvalitāti. Nevar guļbūvju izgatavotājs februārī sagatavot baļķus, tos pienācīgi noturēt (vai sliktākajā gadījumā nožāvēt), izmest nederīgos baļķus u.t.t., un beigās pārdot guļbūvi par ļoti izdevīgu cenu.
Ja pircējs nav ar mieru maksāt cenu, kas ir pat krietni virs vidējās, labāk ēku celt no industriāli ražotiem materiāliem (starp citu, var arī celt guļbūves no līmētām brusām, ja ir pārliecība, ka līme pēc 100 gadiem neizšķīdīs).

Latvijā tik tiešām ir tikai daži amatnieki, kas vēl cērt guļbūves, nevis zāģē ar motorzāģi. Vienu tādu amatnieku ne bez grūtībām vienreiz gan atradu. Lietas būtību tas īpaši nemaina, vienkārši process tagad daudz ātrāks. Vienalga katrs baļķis sienā ir unikāls.

Pirtiņu es sev cēlu no guļbaļķiem, bet dzīvojamo māju blakus ceļu no gāzbetona blokiem, kaut arī man pašam pieder mežs (tieku pie lētiem baļķiem), un arī amatnieki ir ļoti labi zināmi. Tātad, pat gadījumā, ja Latvijā vēl būtu atļauts būvēt guļbaļķu dzīvojamās mājas, es to nedarītu. Runa neiet tikai par man zināmajiem zemūdens akmeņiem, bet tekstūras bagātā koka virsma satur arī ļoti daudz informācijas redzei/smadzenēm, kas vismaz mani ar laiku nogurdina.

Ja tomēr izvēle paliek pie guļbūves, sekojiet līdzi, vai:
1) baļķi cirsti ziemā, kad sveķi satur maz barības vielu kokam (attiecīgi arī maz barības vielu sēnēm) - būs mazāk problēmu ar sēnēm. Senču tradīcijas ir pamatotas, tāpēc var pastudēt literatūru, un noteikt precīzu baļķu zāģēšanas laiku, kā arī pareizi apieties ar baļķi pēc nozāģēšanas;
2) ja koks ir audzis vērpdamies, šāds baļķis noteikti nederēs guļbūvei. Sausam baļķim kreisi grieztās šķiedras būs labi redzamas, bet slapjam baļķim var noņemt mizu un ar asu nazi viegli vilkt garenvirzienā. Ja nazis iet taisni - baļķis derīgs tālākai apstrādei;
3) vislabākie baļķi būs tādi, kas dabīgi nožuvuši sakrauti krautnēs 40cm virs zemes, un pasargāti no tiešajiem saules stariem un nokrišņiem. Jo ilgāk baļķi žāvēti, jo labāk. Kaltē zāvēts baļķis vairāk plaisās, un neticu, ka serde būs pietiekami sausa. Ja sausa būs tikai ārējā kārta, mitrums vienalga izlīdzināsies. Bet labāk, protams, žāvēt tā, nekā likt kopā slapjus, vasarā zāģētus baļķus. Nezinu, vai eksistē tik profesionāls guļbūvnieks, kas uztaisīs labu guļbūvi no slapjiem baļķiem. Tad ir jāmāk perfekti paredzēt, kas notiks ar koku nākotnē. Nez vai tādas spējas rodas pēc dažu desmitu guļbūvju izgatavošanas;
4) vēl ir ļoti, ļoti daudz mazu knifu, kas ir jāievēro, izgatavojot guļbūves. Liela daļa pat ir komercnoslēpumi, jo katrs mācās no savām kļūdām, par kurām ir reiz ir maksāts. Visi šie knifi tikai sadārdzina guļbūvi.

Būs laiks, pierakstīšu vēl kādu rindiņu. Jautājumu gadījumā var rakstīt uz e-pastu

"tekstūras bagātā koka virsma satur arī ļoti daudz informācijas redzei/smadzenēm, kas vismaz mani ar laiku nogurdina" - starp citu, tieši šo 2005. gada konferences referātā Vilnis Kazāks uzsvēra kā lielāko PRIEKŠROCĪBU (man arī tā šķiet). Minētais, faktiski nolasītais referāts starp citu neatbilda rakstiski sagatavotajam, kuru joprojām var atrast [www.lak.lv]

Mani interesētu iespēja paturēt kādu gadu baļķus dīķī (pieņemsim, ka ūdenslīmenis atļautu). Vai viegli krāvumu noturēt zem ūdens jeb virsējos nāktos upurēt trupei? Sarūpēt virsējam smagumam kādu nevērtīgu malku? Lieki smagumi un iespējas tos viegli cilāt man diez vai būs...

Piedalījos 2005. gada konferencē, un V. Kazāka uzstāšanos atceros kā vissaturīgāko. Vismaz runāja par lietu. Par koka raibo tekstūru es centos izteikties tā, lai šim faktam cilvēks nedaudz pievērstu uzmanību, taču kopumā vajadzētu saprast, ka tas bija mans subjektīvais viedoklis - tas bija tikai viens, nebūt ne galvenais iemesls, kāpēc es personīgi negribētu pastāvīgi dzīvot guļbūvē. Nekad necenšos apgalvot, ka tikai mans viedoklis ir pareizais.
Cik cilvēku, tik viedokļu. Mūsu senči taču dzīvoja guļbūvēs, un par reljefu un tekstūru sienās pat neaizdomājās, vai ne?

Nav jau tā, ka es "nolieku" guļbūvi kā tādu. Tas būtu dīvaini no manas puses, ja es pats pelnu maizi ar guļbūvēm. Taču šajā forumā centos būt godīgs vispirms jau pret sevi. Pirtij, vasaras mājai vai viesu mājai labas kvalitātes guļbūve, manuprāt, ir pat vislabākais risinājums. Par dzīvojamo māju - tur vajag krietni padomāt.

Par baļķu noturēšanu dīķī - baidos, ka diez vai Latvijā kāds varēs padalīties ar savu pieredzi. Zinu, ka pēc lielās janvāra vētras daudzi baļķus apraka skābbarības bedrēs zem sniega un skaidām (tas gan vairāk bija, lai pasargātu no zilēšanas). Bet vai kāds ir turējis arī zem ūdens, nezinu. Mums toreiz 3000m3 ļoti labi nožuva krautnēs. Neliels zilējums parādījās tikai 5% baļķu.
Katrā ziņā eksperiments ar noturēšanu ūdenī būtu ievērības cienīgs, un ar rezultātiem tad varētu vēlāk padalīties.

Pieņemu, ka labāk būtu noturēt baļķus plūstošajā ūdenī. Ir dzirdēts, ka baļķu pludināšana palīdz izskalot kaut kādas nevēlamās vielas un padarīt to baļķi nedaudz "minerālāku". Nez vai turēšana siltajā stāvošajā ūdenī, kurš pats pūst, ko labu dotu baļķiem. Bet neesmu šīs jomas eksperts...

Vispār jau pančkas ir 2: viena piekalnē, ar vāji dzelten-brūnganu ūdeni, otra purvājā, ar tumšbrūnu rāvas ūdeni. Baļķu garumam sausā sezonā piemērota gan laikam būs tikai otrā. Netālu LVM teritorijā ir pat lēni caurplūstošs bebrārijs, bet tai vietai tiek klāt labi ja kāpurķēžu tehnika...
Amurikāņu papīrā ir minētas kādas anaerobas baktērijas un ka nevajagot ilgāk par gadu...
[www.fpl.fs.fed.us]

Šitā guļbūvju ņemšanās man nedaudz atgādina stāstu, ko man stāstīja klavieru skaņotājs, ka labām klavierēm taustiņus taisot no koka, kas ielikts angārā žāvēties pirms vismaz 90-100 gadiem :)

Un klaviatūra sanāk neērta, gandrīz puse taustiņu funkcionālie, toties Shift, Ctrl un Alt spiest ar kāju - oriģināli :)

Kā ir ar spraugu aizpildishanu starp guļbuves baļkiem? Ir doma celt no 100x100 brusam pirti, bet nav skaidrs ar ko? Gramatas saka ka vajag sunas, bet kur tadas iegūt? Ir vel variants ar Isover loksnem [www.isover.lv] Kada ir pieredze šai joma? Kas varetu but labakais risinajums, ja eku buves paši saviem spekiem.

būvējot no brusām un frēzbaļķiem, var izmantot 2 - 3 mm biezu lamināta apakšklāju.

Nesen nolēmu cirst pirtiņu, dabuju priedes baļķus 21- 24 cm diametrā, kuri zāģēti jūnija sākumā. Tagad esmu neizpratnē, kā tos dabiskā ceļā izžāvēt, lai neszilē, vai drīkst tos kraut krautnē un apsegt ar ruberoidu vai veco labo šiferi?
Un vel - ko teiksiet par apses guļbūvēm? Krievijā esot ļoti izslavētas.

BTW tieši zilējums nav ne tas nesmukākais, ne kaitīgākais kokam - koks pat paliek cietāks. Melnais pelējums ir daudz nesmukāks, bet trupe - jau destruktīva.
Manuprāt - mizo un retināti krauj zem nojumes ar vaļējiem sāniem, iepriekš noklājot ar mazāk indīgiem šķīdumiem - bora (boraks un/vai borskābe ~glāze uz spaini) vai hlora (Relika BaltaMax, Bochemit Savo vai veļas balinātājs).

Par šķirbām - stikla vati gan nē - tā nav higroskopiska (mitrumu vadoša) un stikla putekļi nāks telpā. Liec:
a) sūnas [images.google.com]
b) pakulu lentas (Pārdod Falkors un vēl citi)
c) lētāk, bet ne ērtāk būs "haotiskas" pakulas no rūpnīcas Larelini Jelgavā.

Varbūt dumjš jautājums - bet kāpēc tieši pakulu lentas un ne, piemēram, kokvilnas lentas? Nopērk lētu kokvilnas audumu, un vairākās kārtās stērbelēs starp baļķiem iekšā. Dabīgs - mitrumu vadošs, domājams tikpat izturīgs kā lini. Ja ļoti grib, var izmērcēt un izžāvēt iepriekš kaut vai tajā pašā boraka šķīdumā.