Ja tvaika izolācija nav jau kādreiz izbūvēta kaut kur zem koka pārseguma sijām, tad tagad to iebūvēt virs sijām nebūtu vēlams- telpu mitrums virzienā uz augšu nonāk pārseguma koka sijās, kuras nekādi neventilējas, rezultātā iespējama trupe un nestspējas zudums...

Ņemot vērā gaisa mitruma fiziku jeb ūdens tvaiku parciālos spiedienus pie attiecīgām ārgaisa un telpu t-rām, vasaras mēnešos materiāli pamatā uzņem mitrumu, bet rudens, ziemas un pavasara periodos konstrukcijas var žūst un tikai virzienā uz apkurināmām iekštelpām.
Protams, pie ļoti palielināta telpu gaisa mitruma un konstrukciju nepietiekošas siltumpretestības, tomēr var panākt mitruma palielināšanos konstrukcijās, t.sk. sijās (līdz brīdim, kamēr tās var atkal izžūt us iekšpusi). Pie tam, pieaugot mitrumam, notiek konstrukcija siltumpretestības tālāka samazināšanās, jo mitrākam materiālam ir lielāka labs siltumavadītspēja. Un tā var sapūdēt jeb ko!
Resp., nav vēlama ūdens tvaiku plūsma virzienā no telpas uz konstrukcijām.
Bet par sijām vēl ir atsevišķs stāsts.
Liekot tvaika izolāciju virs sijām (šajā konkrētajā mājas variantā), vienīgais, ko vajadzētu izdarīt labākas žūšanas nodrošināšanai, izdarīt tā, lai tvaika izolācija nebūtu tiešā saskarē ar siju (konkrētajā gadījumā starpā ir izdedžu slānis).
Ja virs sijas liek plēvi, arī virs sijas jābūt pietiekamam siltinājumam no aukstās puses, lai rasas punkta atrašanās vieta jebkurā gadījumā nenonāktu līdz plēves iekšējai virsmai.
Pie zināmiem tehniskiem risinājumiem, konstrukcijā tieši virs sijas var arī nelikt plēvi un siltinājumu (bet tad ūdens tvaiku plūsma nedrīkst brīvi cirkulēt apkārt sijām un tur kondensēties).

Jebkurā gadījumā pārseguma siltināšana no bēniņu puses nevar aprobežoties tikai ar siltumizolācijas slāņa ieklāšanu. Darbam jābūt kompleksam, kur tiek noidrošināta jumta seguma sakārtošana pret tā caurtecēšanu, kanalizācijas vēdizvadu nodrošinājums virs jumta, nevis bēniņos, jumta zemseguma caurvēdināšana un citi pasākumi.
Citādi, lai cik kvalitatīvi tiks ieklāta siltumizolācija..tā var būt kaķim zem astes. Ja ēkā dzīvojošie cilvēki, to nesaprot, tad veicot siltināšanu viņiem būtu jāparaksta papīrs par garantiju NEESAMĪBU.

Vis tak vienkarshi - ja uzliksi pukjiku - tecees uudens pasham uz galvas zinu no pieredzes( protams ja ziema būs) ja negribi njemt ara izdedzus nenjem liec pa virsu to pashu vati (tikai izveido atbalsta punktus laipām lai var staigāt) un viskartiba. Var jau ari pa vati staigāt bet žēl bik laikam ! Pie kam bēninjos jābūt labai ventilācijai lai auj ara visu siltumu un mitrumu. Zigurd ja liek tvaika plevi uz izdedziem tad vatei jabuut 3x biezaakai par izdedzu kartu savadak kondensēsies (rasas punkts bus uz pleves)

Ta luuk

>>Sp
Par to rasas punktu pilnīgi piekrītu - tam noteikti jābūt virs plēves - kaut kur vates (vai putuplasta) slānī.
Kā jau minēju un ieteicu, tas arī es personīgi liktu vati un nevis putupolistirolu.
Tikai no Tevis nesapratu par to cecēšanu uz galvas (ja rasas punkts atradīsies kaut kur vates slānī un būs tvaika izolācija pirms tam)?
Pie tam izdedžu slānis kalpos par sava veida gaisa mitruma režīma telpās stabilizācijas faktoru (uzņems un atdos mitrumu). Pieņemu, ka šī iemesla pēc Paroc tipveida risinājumos, ja vate sastāv no vairākām kārtām) tvaika izolāciju sienās liek nevis uzreiz aiz reģipša, bet aiz vates 50mm pirmā slāņa, un tikai tad vēl tos 150mm vatei liek u.t.t.)

Zigurds T... 10/12/2009 12:48 "Pieņemu, ka šī iemesla pēc Paroc tipveida risinājumos, ja vate sastāv no vairākām kārtām) tvaika izolāciju sienās liek nevis uzreiz aiz reģipša, bet aiz vates 50mm pirmā slāņa, un tikai tad vēl tos 150mm vatei liek u.t.t.
Tā tvaika izolācija tiek likta dziļāk tapēc, ka sienās tiek iestrādāta elektroinstalācija, kur liekot tvaikaizolāciju iekšpusē, tā tiek bojāta ar vadu caurumiem un vairs nedarbojas tik efektīvi. Tas ļoti būtiski telpām ar gaisa kondicionēšanu.

Jā, par tiem vadiem un rozetēm, tas ir ļoti loģiski un pareizi, bet mana versija par to PAROC sienas pīrāga konstrukiju, arī šķiet ļoti sakarīga, jo tie 50mm savā ziņā var kalpot par telpas mitruma svārstību stabilizējošu masu, jo gaisa mitrums telpās diennakts laikā, atkarībā no ārgaisa temperatūrām un ēkas gaisa caurklaidības, svārstās vismaz par 20-30% (dati ņemti no LU VTPMM laboratorijas telpu monitoringa datiem). Tas varētu samazināt telpās "konservbundžas efektu".
To izteicu kā pieņēmumu, jo šobrīd manā rīcībā nav aprēķinu, cik tad šāds 50mm slānis reāli varētu uzņemt un atdot mitrumu diennkts ciklā (pieņemot, ka telpas gaisa t-ra ir puslīdz const).

-------------------------------------------------------
Labdien!Man ir tads jautājums.Es gribu nosiltināt beniņu pārsegumu un likt akmensvati tieši uz melnajiem griestiem.Kur nāk vēl brusas pa starbu.Kur man labāk likt tvaika pretveja izolācijas plēvi -((plēve kas mitrumu laiz uz auksto pusi)) pirms vastes vai virs vates pašās beigās.Japiepilst ka virs melno griestu dēlu seguma ir neliels 1cm liels izdeģu slānitis. Gaidu atbildi.

Labdien Kaspar Specer...Ja jau tev vēl nekāda izolācija nav guldīta, tad uz melnajiem griestiem ieklāj tvaika izolāciju _200mkm PE plēvi vai ALU- papīru. Tad siltini ar ko gribi. Speciāla tvaika regulējošā plēve tev nav vajadzīga, bet nepieciešama bēniņu vēdināšana ar kopējo atvērumu gaismā ~1/400 daļa no jumta seguma laukuma, kur gaisa ievads zem dzegām un izvads korē.