Sveiki speciālisti.
Tātad situācija: divstāvu 4dzīvokļu māja ar aukstajiem bēniņiem, būvēta kādos ~50-60gados.
Nepieciešams siltināt bēniņu pārsegumu. Pašlaik ir starp pārseguma sijām sabērti izdedži (kas vietām jau līdzinās rupjām smiltīm:) ~150mm biezā kārtā. Nu un protams, 2.stāva dzīvoklī jāsalst... Radās ideja pārsegumu papildus nosiltināt ar putupolistirolu - vienkārši blīvi salikt virs izdedžiem/sijām, varbūt savstarpēji salīmēt ar putām; un virsū staigāšanai samest skaidu plātnes gabalus (par cik tie jau mētājas uz bēniņiem). Staigāšana praktiski tur nenotiek, ja nu vienīgi savajagās uzkāpt uz jumta vai gadās kāda šaize ar centrālapkures caurulēm.
Protams, saprotu, ka pareizāk būtu izvākt visus izdedžus un siltināt ar vati, bet nu iedzīvotāji uz tādām izmaksām neparakstās...

Jautājums- kā uz šādu atrakciju reaģēs pažarnieki- vai necels iebildumus? (jo šad tad viņi tur ieklīstot- īsti gan nezinu kādēļ- apkure pienāk no pilsētas, vienīgi gāzes plītis.)
Varbūt kāds var pakomentēt...

Par pažarniekiem nezinu, tomēr TVAIKA BARJERU, ja vispār, tad liek siltajā (iekš)pusē, nevis aukstajā (ār)pusē.

no tehnologijas viedokla labak kadu tvaiku caurlaidigu materialu, higroskopiskus piem ekovati, akmens vati, stikla vati, akmens vati var likt cieto un tad likt virsu plaksnes lai staigatu. Ar putuplastu var gadities, ka aukstuma vieta paradas zivis griestos.

Kāpēc neviens neko nerunā par beramo(samalto putoplastu)?Tas taču arī iznāk tvaikus caurlaidoš materiāls,tikai maksā krietni lētāk(bija dabūjams par 7 Ls/m3,un,ja pa virsu uzrullē 50mm vati,tad arī nekas neput un neiet pa gaisu.

Ja puķiku uzliks virs izdedžiem, kam principā ir vājas siltumizolācijas spējas, siltais gaiss no apakšas uzsildīs tos un atdursies pret puķiku. Rasas punkts pilnīgi noteikti būs puķikā, līdz ar to nekādas mitruma kondensēšanās iespējas es te nesaskatu pat teorētiski, praktiski ziemā gaiss ir tik sauss, ka tas kondensējas tikai uz ļoti aukstām virsmām, a ļa stikli, neizolētas plānas mūra sienas utt. Te nu tādām lietām absolūti nevajadzētu būt.
Ideja nav slikta, es gan tādu absolūti nelietotu tās pašas puķika degamības dēļ, bet pēc cenas neko lētāku jau neizdomāsi. Jebkuram beramajam materiālam obligāti vajag pretvēja jeb gaisa kustības barjeru - a ļa kartons jāklāj virsū, spraugas kārtīgi jāsalīmē un galvenais, kā nostrādāt malas pie pažobelēm, jo tur parasti vējš svilpo, ka maz neliekas. Tas pats ir puķika gadījumā, ja kaut mazākajā vietiņā pie pažobeles aukstais gaiss tiks zem puķika un citā vietā ārā, tad viss siltinājums vējā. Tas ir vitāli svarīgi jebkuram siltinājumam. To mēs zinām no mājas - ja viss ir ideāli nosiltināts, logi superīgi, bet kaut kur pie durvīm ir mazākā šķirbiņa, ka gaisma knapi spīd iekšā, tad visa siltināšana vējā un mājā ir nežēlīgi auksts un pat ir jūtama aukstā gaisa kustība. Ar siltinājumu ir tāpat, pat sliktāk.

Ir tāda firma Ripols viņiem ir pieredze panelenēs ar uzpūsano putupolistirolu virs bēniņu pārseguma (varbūt pareizais nosaukums ir cits) !
Var ievākt atsauksmes no pasūtītājiem, cik zinu kāds Dzīks visas savas mājas tā nosiltinājis. Izstādē viņi stāstīja ka ar pazārniekiem arī neesot problēmu !

kāpēc gan tur nevarētu uzbērt vezumu skaidas? kādus 30-40cm?

Attiecībā par bēniņu siltumizolācijas materiālu, ņemot vērā ugunsdrošības prasības.
Ja šai ēkai ir jeb tiek noteikta U3 ugunsnoturības pakāpe (un tāda pēc sniegtās informācijas sanāk), tad no LBN 201-07 1.pielikuma 6.tabulas (1.punkts)iznāk, ka 2.stāva griestu pārsegumā var būt D-s2,d2 materiāli (tātad degtspējīgi, bet jāskatās vai atbilst konkrētā putupolistirola ugunspretestības pakāpe - pēc sertifikāta vai atbilstības deklarācijas), kā arī pēc tabulas 8.punkta iznāk, ka bēniņu grīdu virsma var būt pat no DFL-s1 materiāla, kas var būt degtspējīgs (bet ar S1 ierobežojumiem attiecībā uz dūmu izdalīšanās daudzumu). BET par šo jautājumu vēl vajadzētu konsultēties pie vietējā VUGD inspektora!
Vēl jāņem vērā, ka LBN 1.pielikuma 5.tabulas 5.punktā minēts, ka bēniņiem ir jābūt ar ugunsdrošajiem nodalījumiem ar max paltību 400m2. Ja bēņiņu platība lielāka, tad visi iepriekšminētie nosacījumi var mainās.
No kāda materiāla un ugunspretestības klases ir nesošas pārseguma sijas? Ja nav vismaz B klases, tad, protams, pašiem iedzīvotājiem drošāk būtu siltināšanai izmantot degtnespējīgus (A klases) vai grūti degtspējīgus (B) materiālus - tādus kā minerālvates vai citus materiālus, kas ir vismaz B klases un pasargātu nesošas sijas no ugunsiedarbes(ja tā nāktu no augšas uz leju). Arī ēkas/dzīvokļu apdrošināšanai līdz ar to vajadzētu būt lētākai.
Vai mājā ir lokālā apkure, kas var radīt aizdegšanās briesmas bēniņos vai jumta konstrukcijās?

Es siltinātu šādi. Izvācu izdedžus un melnos griestus. Tad uz tīriem griestiem ieklāju tvaika barjeru - ALU papīrs vai PE plēvi. Virsū uzlieku 2 kārtas gofrētā kastu kartona, savācu pie veikaliem. Tad uzliktu 10..15cm polistirola. Uz polistirola melno griestu dēļus un uzbērtu 5cm izdedžus.

Klājot putuplastu esošajam pīrāgam virsū problēmēma rodas pārsegumu siju ventilēšanā- telpu mitrums, iespējams, tajās nokļūst, bet puķiks izžūt kavē, var sākties trupe...varbūt virs sijām jāveido spraugas, kurās iestrādā kādu beramu siltumizolāciju.