Es neko nereklameju un man pilnīgi nekāda sakara nav ar to bodi. Es tikai varu ieteikt cilvēkiem, kur patreiz nopirkt labu antenu par 12Ls. Tieši tādas antenas Lielvārdē vietējais bodnieks tirgo par 25Ls un iet uz vella paraušanu. Vot tas ir bizness ar 100% uzcenojumu. Nepatīk Yotas darbalaiks, paārmaksajiet pie vietējā bodnieka divkārtīgi, toties bode strādās sestdienā:)
spk, pareizi jau saki, ka neko nesaproti no antenu lietām. Tak skaidrs, ka ar izslegtu pastiprinatāju antena nedarbosies. Tak signāls nu nekādīgi netiek cauri pastiprinatājam, ja tam nav barošnas. Antenas pastiprinatājs ir nevis jāizslēdz, bet jāizņem no antenas un tā vietā jāieliek pasīvā salāgošanas plāksnīte. Par Lattelekoma antenām nepateikšu. Es nevienu to sū** neesmu licis un nelikšu.Lai Lattelekoms pats tiekgalā ar savām antenām. Runa iet kaut par tām pašām poļu režģa antenām, kuras par savu naudu tīri labi ķer digitālo signālu. Tad no šīm antenām es silti iesaku izņemt pastiprinatāju un to aizvietot ar salāgošanas plāksnīti. Liela daļa poļu plāksnīšu pastiprinatāju nav paradzeti darbam uz 66 kanālu, vai arī ir tik platjoslīgi, ka ideali ķer mobilo telefonu. Par istabas antenām ar pastiprinatājiem es vispār nerunāju- tās nav antenas! Istabas antenai nekad ne zem kadiem noteikumiem nevajag pastiprinātaju. Pastiprinatājs derēja prieks analogās TV lai skatītos miglubildi, bet digitalajai TV pastiprinātājs nedod pilnīgi neko!

Man istabas antenai ir grozāms kloķis ar uzrakstu "gain". Cik saprotu, ar to regulē pastūzi. Un nē, rāda viņa arī pie izslēgta pastiprinātāja. Varbūt iekšā ir kāda shēma, kas apiet pastūzi, to nezinu. Izraujot antenai vadu no pakaļas TV nerāda pilnīgi neko, tāpēc nevajag fleitēt, ka visas antenas ar pastiprinātāju nerādīs neko pie izslēgta pastiprinātāja. Varbūt daudzas, bet ne visas.
Par pastiprinātāju runājot, kaut vai pabrowsējot netu ar antenu piedāvājumiem, lielākā daļa, es pat teiktu 90% digitālo antenu ir ar pastiprinātājiem. Nedomāju, ka firmās, kas jau desmitiem gadu ražo antenas, visi būtu pilnīgi idioti un ieliktu kaut ko tādu, kas galīgi neko nedod. Un galu galā, ja antena ir uz jumta, tad antenas vadu zem 10-20 metriem ir neisepējami dabūt. Varbūt to apzinoties viņi arī ir ielikuši pastiprinātājus?

Lai oponētu speciālistam, kurš visu mūžu noņēmies ar antenām, vajag vismaz sajēgt ko runāt. Varbūt Tev arī Teļuks rāda un radio skan pie izrauta štepseļa?Līdz šim kaut kā nebija manīts, ka kāda aktīva elektroniska ietaise strādātu bez barošanas.Bet viss jau šai dzīvē mainās...
Un , interesanti man kā vēsturniecei, kas tā tāda "digitālā antena"? Vēl šorīt digitālā apraide notika UKF diapazonā, un uztveršanai varēja izmantot jebkuru decimetru diapazona antenu.
Gribat problēmas, liekat vien stiprekļus pēc iespējas jaudīgākus, tikai pēc tam savās problēmās nevainojiet Lattelecom.

Tiem, kam gribas pašdarboties, varu ieteikt zigzaga antenu. Nav neko dižs pastiprinājums, toties to atsver speciālas salāgošanas nevajadzība un līdz ar to nav zudumu tajā posmā.

Pilsētās, kurās ir raidītājs, attiecīgi signāls stiprs, bet daudz atstarojumu, labi iet "cilpa". Koaksiālajam kabelim notīra izolaciju tā lai centrālais vads būtu ~5cm garš. Kabeli saliec cilpā lai tās diametrs būtu ~15cm. Tur, kur pieliektais gals pienāk pie kabeļa, attīra ekrānu no izolācijas un gala centrālo vadu aptin ap ekrānu. Atstājot ~1cm starpā. Antena nejutīgāka pret elektriskā lauka komponenti, kas atstarojas un jutīgāka pret magnētisko komponenti, kura tik daudz neatstarojas, bet iet cauri mājām. Man Rīgā 1. stāvā tāda bez problēmām rāda nekodētos kanālus, tiesa, uzmesta uz aizkaru stangas. 2. stāvā vispār viņu var grozīt, kā grib bet nevar dabūt lai signāls sakubikotos vai norautos.

Paklau Didzisp,

Ko iesaki darīt Kurzemē, mums stāv poļu režģis, bet analogo labi nerādīja, ko darīt tagad - likt kautkādu citu DTX un dekoderi( vai iesaki Lattelekoma?).
Vai varbūt atstāt to poli un tad pieslēgt dekoderi?
Man arī gribētos pieslēgt divus TV, jo viesu mājā arī vajag. Lūdzu iesaki, es izlasīju, ka tu kaut ko no tā sajēdz, jo lielvara mums dikti zāģē, darba nav un viss.!!!!!!

Čibi: Izskatās, ka anteņu speciālists nespēj saprast to, kas prjamim ķekstom uzrakstīts, ka poļu antena ar pastiprinātāju rāda, pat izštepselēta no strāvas. Rāda un viss. Kādas tur shēmas vēderā - man nerūp, bet censties man iegalvot, ka antena ar pastūzi bez štromes nestrādā...nu nez, tad ko, man katru dienu mājās kaut kādas halucinācijas rādās vai?
Un par to, kāpēc lielākā daļa anteņu ražotāju tomēr antenas aprīko ar pastūžiem, arī jaunākās, kas speciāli digitālajam itkā taisītas, tā arī neatbildējai.

Kaut savulaik Bauskā novēroju, ka pastiprinātājs it kā neko nedod
[www.building.lv]
tad iepriekšējā lielajā atkusnī (Olimpādes nobeigumā) ar to pašu aparatūru 30 km uz austrumiem no Rīgas bez pastiprinātāja nerādīja vispār neko, ar pastiprinātāju raustījās, bet vismaz skaņa bija...
Salāgošanai Argusā pērku plāksnītes bez trafiem (trafam ir 2-3 dB zudumi).

Ja signāla līmenis par mazu, DVB-T nespēj veikt dekodēšanas procesu kā tādu, jo līmenis nesasniedz minimāli pieļaujamo. (ir uztvērēji, kuriem pasē rakstīts ka minimālais lūmenis ir 30dB/mikrovoltu. Tas ir sākuma nosacījums. Ja šis līmenis sasniegts, otrs redzamais parametrs ir BER (dekodēšanas kļūdu viens no raksturojošiem parametriem, bet ļoti svarīgs. Tas ir ļoti labs, ja ir 0.00reiz desmit mīnus septītajā. Tikko šis lielums sāk palielināties, jau sākas kļūdu atlabošanas sistēmas darbs ar dažādiem algoritmiem un kļūdu atlabošanu. Atlabošana ne uzreiz tā parastai acij redzama un liekas, ka viss OK. Bet pieredzējis skatītājs, zinot kas, kā, un uz ko jāskatās, redzēs šīs ķļudas atlabošanas sekas.(sevišķi skatoties uz sejas, sejas krāsas, pantiem, formas, krāsu vienmērīgās pārejas, fona izšķirtspēja smalkiem rakstiem...) Ja ķļūdu skaits ir liels, sākas jau acīmredzamas bildes izmaiņas: klucīši, stopkadri, kustīgu bilžu trīcēšana....Līdz ar to BER ir ļoti svarīgs. Ja signāls ir zem jutības sliekšņa, tas var būt arī pietiekoši tīrs no trokšņiem, un ja to pastiprina, BER var būt pieļaujamās robežās un bilde būs. Tapēc vietās, kur mazi trokšņi, lietot var arī aktīvās mazgabarīta antenas. Un tā kā signāli istabā nāk no visām pusēm, lieto platvirziena antenas . Bet tā kā signāla līmenis var būt nepietiekams, liek pastiprinātāju. Āra antenas jau uzbūvētas ar lielāku virziendarbību, jo atļauj apstākļi. Arī tajos var likt pastiprinātāju. Tikai jāievēro, ka, jo lielāka pastiprinājuma antena, jo lielāki arī sliktie signāli, ja tie atrodās tajā pašā virzienā (teiksim GSM, apsardzes, ...latvenergo augstsprieguma dzirksteļojoši stabi, vadi, dzelzceļš...) . Un tapēc pastiprinātājs, saņomot šādu slikto, lielu signālu, var pārstūrēties, tas ir, saražot blakus produktu- harmonikas, kas sabojās derīgo DVB-T. Nav labuma bez potenciāla sliktuma. Visu nosaka reālā situācija. Tapēc, ja bar iztikt bez pastiprinātājs, nevajag to likt. Ja nē- var būt īslaicīgi vai pat regulāri traucējumi. Jautātājam par 2dB lielumu: Ja sigānāls tuvu uztvērēja jutībai, tad tas ir ļoti daudz. Ja signāls manāmi pārsniedz jutību- nekādu redzamu izmaiņu bildes kvalitātē nebūs.

Dažas manis rēķinātās antenas programmas MMANA-GAL formātā
[www.failiem.lv]

aaaa, Ja signāls no antenas spēcīgs un izslēdz pastiprinātāju, tad jau kāda daļa signāla tam "noiet garām" Parasti vājinajums gan ir kādi 30dB, bet bilde var nepazust. Tas tikai liecina, ka pastiprinātājs ir galīgi lieks:). Istabas antena visdrīzak ķer ar pliku kabeli, bet nu istabas antenas es vispār neuzskatu par nopietnu lietu. Ja runa par firmām, kuras gadiem būvē antenas un tagad ir tik gudras, ka ražo tikai aktīvās antenas digitalajai TV, tad tur viss ir elementāri. Mūsdienu elektronikas cenas ir tā nokritušas, ka pastiprinatājs maksā lētāk, par pāris alumiņija trubiņām. Tad nu tiek ražotas mazgabarīta antenas ar pastiprinātājiem. Te jau pareizi teica, ka pastiprinātājs kompensē tikai zudumus kabelī. Ja pašai antenai mazs pastiprinājums(maz dzelžu), tad nav nekādas signāla rezerves priekš zudumiem kabelī.Tipisks piemēra ir Lattelekoma piedāvātās antenas. Nu nevar tak tais bunduļos iebāzt kārtīgu antenu. Vispāār par izgatavotājfirmas tehnisko līmeni spriest ir ļoti viegli. Kārtīgai antenai vienmēr ir dots tās pastiprinājums dB pret izotropisko izstarojumu (dBi), vai pret dipolu (dBd). Ja antena ir ar iebūvētu pastiprinatāju, tad jebkura sevi cienoša firma uzrāda atsevišķi antenas un atsevišķi pastiprinātāja pastiprināšanas koeficientu. Lattelekoma antenām tas nav atsevišķi uzrādīts un tās ir tādi paši sū** kā zvaigžnu kaste. Vislielākais kurjozs ir poļu režģa antenas, kurām pastiprinatājus mēra kilometros. Tādu stulbumu var izdomāt tikai poļi:).
Teoriju jau principā pareizi aprakstīja RX. Varu tikai piebilst, ka reālā jūtība Flexbox uztvērējam grozās ap 20dBμV un pastiprinātāja trokšņu līmenim jābūt zem 2dB, citādāk pastiprinātāja paštrokšņi ir lielaki par uztvērēja trokšņiem un pastiprinātājs būtībā sačakarē uztverto signālu. No slavenajām poļu antenām domātajiem pastiprinātājiem šīm prasībām atbilst tikai divi paši jaunākie pastiprinātāji. Ja netieciet, tad paši varat pārbaudīt. To gan nevar izdarīt ar Lattelekoma uztvērēju, bet piemēram ar Flexbox uztvērēju, kurš signāla parametrus mēra procentos. Paskatieties uz šī uztvērēja kā mainās signāla kvalitāte ar un bez pastiprinatāja. Oi kadi brīnumi atklāsies. Būtībā jau digitālajā televīzijā svarīgs ir tikai signāla kvalitātes parametrs. Būtībā jau tie ir tie pasi BERi ko piemineja Rx. Flexbox uztverējs bez problēmām rāda pie 2-5% signāla līmeņa un signāla kvalitāte pie tik maziem signāla līmeņiem vienalga ir virs 90%(bilde sāk klučoties pie 55-65%).