Pārtaisot secināju, ka pirktā antena kā izejmateriāls nebija labākā izvēle. Nav iespējams ieurbt caurumu tuvāk par ~5 mm no vecā, savukārt elektrisko savienojumu sargkārba ne tikai neblīva, bet pat rūpnīcā pievelkot uzgriežņus salauzta. Citreiz pirktu Al caurules un elektro nozarkārbu.
Nobraucot Bauskā sākumā signālu saķert neveicās, līdz netīšām vienā zonā (caur dubultu ģipša iekšsienu un >50 cm ķieģeļu ārsienu) uzķēru gan:
[www.failiem.lv]
Paceļot tuvāk griestiem, signāls zūd (acīmredzot traucē pārseguma paneļu armatūra). Ja tiks nolemts atteikties no kabeļtv (4.50 Ls/mēn), būs ko palauzīt galvu, kā žebērkli istabā labāk noslēpt. Vai pietiktu ar īsāku antenu, neesmu pārliecināts. Varbūt mēģināt okupēt senlaiku vadu turētāja mastu uz jumta?
Nevarētu teikt, ka signāls būtu daudz nestabilāks (gļuku vairāk), kā manos bēniņos 25 km no torņa. Kas vēl pārsteidzošāk, izskatās, ka 25 dB pastiprinātāja esamībai nav nekādas nozīmes, izņemot līmeņa rādījumu datorprogrammā (uztvērējs - sīks USB puļķis Kworld 399U). Tiesa, pietiek iepīkstināt mobilo, lai DVB-T tūdaļ sāktu raustīties vai pat apstātos.

Vienstāvs-
Pēc bildītes spriežot tā antena tev izsktās kā mana vecā NMT antena, varbūt ka var sameistarot Rīgai pie Seņču un Miera stūrīša, baigi negribas tam Latblatkomam piķot.
Pasaki lūdzu kādiem parametriem jābūt, kādai sadales kārbai, man vecā NMT priekš
Nokia taisīta, laikam somu meistarstiķis.

Tak nu beidziet ākstīties ar paštaisītām vai pārbūvētām antenam. Nav iepejams uztaisīt pašbūvētu decimetru antenu bez tas skaņošanas!!!!! Es ar tām lietam ņemos vairak ka trīsdesmit gadus un varu to apgalvot. Uz kompja jau visu tagad var izrēķināt, bet nevar tīri tehniski ievērot aprēķinātos izmērus. Tad urbis nostaigā, tad fleksis noslīd un gala rezultātā antena jāskaņo ar svipģenerātoru. Decimetru diapazonā 1mm kļūda var samazināt pastiprinajumu par vairākiem decibeliem. Cita lieta metru atenas. Uz trešā TV kanāla milimetrs šurp, milimetrs turp, tas neko neietekmē. Savā laikā esmu gan 30 elementu antenu pēc Spindlera izmēriem taisījis, gan citada antenas konstrujjis lai zviedru TV kanālus varētu redzēt. Ir nācies pārmērīt arī citu "konstruktoru" paštaisītās antenas. Tad nu liels pārsteigums daudziemir, kad antenu salīdzina ar poļu režģa antenas parametriem. Parasti neizdodas, ar baigi asaku, sasniegt pat poļu antenas 12dB pastiprinajumu, bet tie 5-6db līdz 18 db "nak"ļoti grūti:). Vārdu sakot ja jums nav svipģenerātora līdz 1GHz, platjoslas pastiprinātāja uz 30-40dB, atklātas pļavas bez metāliskiem šķēršļiem tuvumā un pieredzes antenu skaņošanā, labāk antenu pirkt veikalā. Poļu režģi tak var par 5Ls bez pastiprinatāja nopirkt. Par pastiprinātāja bezjēdzību jau Vienstāvs eksperimentāli pārliecinājās:). Ja antena nav uztvērusi signālu, tad neviens pastiprinātājs nepalīdzēs. Nu jā, kam gan to var iestāstīt- tagad jau pastiprinatāji modē:)

Didzi: Kā tad tur īsti ir, tā arī nekad nav ticis izskaidrots, kā īsti darbojas tās mazās apaļās vai kantainās antenas, kas ir iekausētas plastmasas korpusā, ķipa NLO šķīvītis utt. Tu reiz teici, ka tās esot sūdi, bet man veikalā skaidri un gaiši teica, ka vietā, kur ir liels daudzums atstaroto signālu, šitāds šķīvītis rādīs daudz labāk, kā metru gara ideāla decimetru antena, jo tā esot paredzēta tiešai torņa redzamībai. Vai mani pilnīgi atklāti maldināja? Savukārt pat Triax mājaslapā priekš DVB-T signāla tiek piedāvāts liels lēvenis tieši šito mazo anteņu, kas ir paredzētas arī āra apstākļiem. Par pastiprinātāju taču pats reiz teici, ka tas vajadzīgs, ja kabelis garš, savukārt man domāt, ka, ja liekam antenu uz jumta, tad līdz televizoram bez vismaz pārdesmit metriem kabeļa nu nekādi neiztikt, tātad arī bez pastūža ne.

NLO tipa antenai nav pastiprināšanas koeficienta. Tā drīzak signālu pavājina. Tikai nevajag klausīties veikala pārdevēju konsultacijās, Ja pardevējs būtu pietiekami kvalificiēts, tad viņs nestrādātu šo darbu, bet būtu antenu meistars:). Lai saprastu, kā strādā raidoša vai uztveroša antena(tas ir pilnīgi vienalga), to var salīdzinat ar kabatas lukturīti. Ja paņem rokā pliku kabatas lukturīša lampiņu, tad tā spīd visos virzienos vienadāk, bet istabā neko nevar redzēt. Ja lampiņai pieliek reflektoru, tad visi stari tiek koncentrēti viena virzienā un no likturīša ir jega. Tā pat it ar antenām. Tās NLO tipa antenas ir kā kabatas lukturīsa lampiņa bez reflektora, bet, kaut tai pašai poļu režģa antenai, siets aizmugurē kalpo kā kabatas lukturīša lampiņas reflektors. Es jau nesaku, ka tās apaļās šaibas nedarbojas un tām ir arī reāls pielietojums treileroas un visados kempingos, kur uz autiņa neuzliksi "garu grābekli". Digitālajam signālam atstarotie signāli nav bīstami, jo attēls nedubultojās kā tas ir analogajā TV. Drīzāk ir problemas ar elektromagnetiskajiem traucējumiem. Antena bez virziendarbības ķers gan mobilā telefona signālu, gan interneta apraides punktu signālu, gan arī TV signālu. Ja vēl tai šaibā iebāzts nenormāli spēcīgs pastiprinātājs, tad kaut mobiļņiks tam "aizliek muti"(pārslogos)to un būs traucējumi TV uztveršanai. Nu nav nekā labāka par antenu ar virziendarbību.
Ja runa par antenas pastiprinātājiem, tad divstāvu dzīvojamajā mājā antenas kabelis parasti nesanāk daudz garāks par 10m un īpašas jēgas no pastiprinatāja nav. Ja mājā vairāki TV vai kabelis sanāk garāks, tad vajag izmantot priekšpastiprinatāju pie antenas, bet nevajag izmantot pastiprinataju ar lielāku pastiprinājumu par 20dB. Ar 20dB pietiek lai kompensetu zudumus 100m garā kabelī, vai lai signālu sadalītu uz sešiem televizoriem.

Triaxam ir jauna antena, pēc viņu vārdiem, speciāli radīta digitālajam TV:
[www.triax.no]
Pēc skata smuka, ir ar un ir bez pastiprinātāja. Ja atradīšu pie mums, laikam šitādu mēģināšu uzlikt (jāgaida tik, kad tas trakais sniegs beigsies), tad padalīšos pieredzē. Man gan kabelis no antenas līdz vietai, kur vajadzētu sadalīt uz vairākiem TV, sanāks krietni virs 20m. Laikam jau jāņem ar pastūzi.
Kā liekas, šitāda varētu būt OK?

Kapitālistu saitos vēl šitā antena saņēmusi vienas no labākajām atsauksmēm:
[www.labgear.co.uk]

Esmu licis to vedekļtipa antenu, tikai modeli ar 18db pastiprinajumu [www.argus.lv]
Antenas vājā vieta ir stiprinājums. Tas atrodas starp entenas direktoriem un, manā gadījumā, standarta krievu laiku antenas masta truba bija tik resna, ka aizsedz pusi direktoru garuma. Man gan mācija, ka starp direktoriem labak nekādus dzelžus nebāzt, bet man jau krievulaiku izglītiba:). Neko jau sliktu teikt nevaru, signāla līmenis bija normāls(70km), bet vai antenai bija 18dB pastiprinajums, es gan šaubos. Tad jau labāks ir aaaa dotās antenas variants ar 15db, jo šai antenai stiprinājums aiz reflektora. Vai šī tipa antena sattaisno savu cenu, es gan nepateikšu.
Ja no vienas antena stiek darbināti vairāki TV, tad noteikti vajag likt pastiprinātaju, lai tas kompensē signāla vājinajumu spliterī. Pastiprinatājs jau nav nekas slikts no kā būtu jābaidās. Nelaime, ka cilvēki izvēlās pastiprinatājus ar pārāk lielu pastiprināšanas koeficientu un tad sākas problēmas. Ja ar antenām vis ir klasiski un "lielumam ir nozīme", tad ar pastiprinātājiem tā nav:).

Problēma, ka tās jaunās Triax Beam antenas, protams, pie mums netirgo.
No stiprinājuma viedokļa varbūt šitāda būtu labāka:
[www.argus.lv]

Varētu padomāt, ka Argusā ir baigā pastiprinātāju izvēle. Tāpat kā savulaik ar FM diapazonu bija tikai viens pastiprinātājs (Terra), tāpat tagad decimetriem bija tikai viens (Triax) ar fiksētu pastiprinājumu 25 dB.
Kas tai jaunajai Triax par grafiku līdz 69 MHz (1-2 exPSRS kanāli)? Pēc izskata līdzīgas es jau sen esmu redzējis uz jumtiem. Vai plastmasa norullē ilgāk kā zinkotais bleķis sagrauž konkurentu antenas lumīniju?