Sveiki forumieši,

Vēlējos pajautāt dažus jautājumus sakarā ar tēmu -Arhitekts, viņa darbs un projekti-, jo man pašam šis darbs (arhitekts) liekas pietiekami interesants un saistošs tieši man.

Tātad pie lietas.

1. Varat, lūdzu, aprakstīt arhitekta darbu?
2. Kāds izskatās pilnīgs mājas projekts, tas ir, ar visā komunikācijām utt.? (ja nevarat parādīt tieši mājas projektu parādat kādu citu projektu, tā lai rastos priekštats par to kas un kā notiek)
3. Varbūt jūs varat kaut ko vēl pastāstīt, kas ir pietiekami savarīgs manai tēmai.
4. Vai ir kāda mājas lapa, kur viss ir sīkāk par šo tēmu?

Paldies jau iepriekš

1. Pārāk daudz burtu jāraksta, lai rastos vēlme to darīt ;)

2. Visādi izskatās, manējos var redzēt birojā.

3. Jautā. Ir cerības, ka uz gudriem jautājumiem noteikti kāds atbildēs. Neprasi garas un komplicētas atbildes (to Tu jau pirmajā jautājumā šeit paspēji).

4. Daudz, taču jāmeklē būs pašam un vismazāk jau latviešu valodā.

Arhitekts ir tas, kas savas neveiksmes apaudzē ar vīnstīgām.

aha,un pec pedejiem "paraugiem" vismaz ieksejas inzenierkomunikacijas nenes pilniba nekadu atbildibu par sistemas darbibu :)

To būvinženieris Ivars Brinkmanis ... Butu Jums viens lugums, jo cik manits parzinat sis lietas - seit jau uzpeldeja jautajums par sijam ... mani interesetu vel joprojam, cik nestspeja ir vienam dubult T 140 profilam ... galos atbalsts uz betona muriem 500mm platuma,attalums starp muriem 5.3m

būvinženieris Ivars Brinkmanis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Arhitekts ir tas, kas savas neveiksmes apaudzē ar
> vīnstīgām.

Kā to saprast? Varat, lūdzu, paskaidrot?

Nu darbs selekcionāriem iegūt vīnstīgu šķirnes, kas stieptos vismaz cukurtrauka augstumā, arī citu augsto stikla māju (bez termomasas) iemītnieki par to tikai priecātos...

atbilde ccx no 22/03/2010 09:16. Izmantojot velmētu dubultT veida profilu, domāts krievu standarts GosT8239-89, to guldot uz mūra sienas ar 5,3m attālumu gaismā un ņemot vērā tikai stiprību liecē un cirpē, izliece pārsniedz psiholoģiski -fizioloģiski pieļaujamās, metāla sija spēj uztvert apmēram 520kg/ tek. metrā vai vienmērtīgi pārdalītu slodzi 2770kg. Ja vēlas nodrošināt izlieci 1/200 daļa no laiduma ~2,7cm, tad brīvi balstītu siju var slogot tikai ar 315kg/ tek.metrā.

par arhitektūru.. jebkurā darbā tajā nepārtraukti strādājot aug risināmo problēmu loks un tapēc jebkurš nopietns arhitekts teiks, ka viņa paša sākotnējie projekti ir vājāki nekā pašreizējie un tapēc būtu jāslēpj.

Liels Paldies !!! :)

Vienstāv, definē, lūdzu, ko tu tik sparīgi uzskati par "labo" termomasu? Manuprāt tas, cik māja sver, nav svarīgi, svarīgi ir, cik vatus stundā šī māja zaudē pie konkrētas deltas t. Ko dos, ja man būs laukakmeņu māja ar milzīgu termomasu bet švaku siltumizolāciju, vai reģipša karkasa vieglēka, kas labi siltumizolēta un tāpat atdzisīs lēnāk kā tā smagā būve? Turklāt termomasa ir svarīga iekštelpās, to vēl varētu saprast, bet ārsienas, kas parasti tomēr ir aukstākas par telpu, nekāds siltuma akumulators diži vis nebūs. Varbūt ir kaut kāds lielums - iekštelpu svars pret mājas kvadratūru/kubatūru, kas uzskatāms par vērā ņemamu termomasu? Svarīgi arī, kur tā izvietota. Citam ir mūra māja ar dēļu grīdu, citam reģipša māja ar betona grīdu. Manuprāt svarīgi tomēr ir reālās dzīves dati, resp., ja māja sakurināta līdz konkrētai temperatūrai, cik ātri tā dziest. Un ir vienalga, vai to nodrošina termomasa, vai laba siltumizolācija. Jo kaut kad jau te tika diskutēts par to, ka 2 tonnas ūdens, kas uzkarsētas līdz 90 grādiem sevī spēj uzkrāt tikpat siltuma, cik līdz 25 grādiem uzkurināta vesela mūra māja.
Godīgi sakot, iepriekš dzīvoju dzīvoklī, kuram sienas bija apmēram 70cm ķieģeļi. Kad vasarā bija nežēlīgi karsts un beigās viss tas klucis uzkarsa, vēl nedēļu pēc karstuma beigšanās mājās bija neciešami karsts, lai gan aiz loga jau sen lija lietus un bija pat salīdzinoši vēss. Grūti pateikt vai termomasa ir laba, vai slikta. Man tomēr interesants liekas fakts, ka ziemeļvalstīs ēkas tomēr vēsturiski būvē bez termomasas un dienvidos tās būvē smagas. (laukakmeņu mūri pie mums ienāca no Vācijas, kur tomēr ir krietni siltāks). Zviedri, somi, norvēģi, krievi, visi pārsvarā būvē koka vai koka karkasa ēkas.