"Ķieģeļu kaudzi", kas siltu lēni, vismaz diennakts (ne vasaras) garumā. Tipveida trekngadu kantorēkās un droši vien arī vairumā jaundzīvokļu ir tikai ar reģipsi noizolētas betona kolonnas un ar iekārtgriestiem noizolēti pārsegumi. Par nesiltināšanu vai sliktu siltināšanu parasti nav runa, kaut arī to var sastapt.
Īstais raksturlielums varētu būt iekštelpu + piesaistītās ārsienu daļas svars reiz siltumietilpība pret mājas kubatūru reiz kautkāds koeficients no pusdiensaules neaizsargātu logu laukumam.
Dienvidos liek tikai masu, jo tur neko citu arī nevajag. Vai Skandināvijā arī karaļa pils ir karkasa vieglbūve?

Karaļa pilī neviens nedzīvo...nesāksim izņēmumus pieminēt. Protams, ir arī tur mūra ēkas, un arī Oslo karaļa pils ir mūra klintsgabals ar 2-metrīgām sienām, bet pēc statistikas iekŠ SWE 85% dzīvojamo ģimeņu māju ir no koka karkasa, Somijā šis cipars ir krietni virs 90%. Vinekārši aizdomājos - vajag vai nevajag tad galu galā to termomasu? Vai tas atkal ir kaut kāds "jaunbāleliņu" pieņēmumizdomājums?

Man liekas, ka diskusiju par termomasas ietekmi jāpārnes uz citu ziņu, jo tā nav šīs ziņas pamatdoma. Bet tas nu tā, jo arhitektam noteikti jābūt nojausmai par to, ka viņa projektētajā ēkā jutīsies cilvēki un te nu nepietiek ar Doriešu..Joniešu..Korintiešu vai Kompozītā kapiteļa projektēšnas un izbūves principiem.