4*a uzrkstiiija manu atro ideju.
PS. Es vispar ar celtniecibu nesmju aistiits necik, tik cik izdomaaju sev majeli uzcelt.

Dēli zem grunts līmeņa? Manuprāt dēli nedrīkstētu likt gruntij tuvāk par 40 cm un pat iekštelpas grīdai tuvāk par 15 cm.
Vispār jau velk uz to, ka "frost protected shallow" es nekad netaisīšu...

Nē, nu kāpēc zem, pamati sastāv no 2 slāņiem, tur, kur Tu iezīmēj zem klinkera putustiklu cik saprotu, siltināšanai, ir spiedē vājā vieta, ja visiem pamatiem pāri, resp. mūrlata pamatu platumā, uzliek spiedes spēkus izlīdzonošu uzliku, nu kā izlīdzinošo dz.-betona slāni, bet ne no dz.-betona, bet no kaut kā spiedē stipra bet siltumu nevadoša, piemēram, laminētais saplāksnis, plats dēlis, finieris, tad visu slodzi nesīs pamatu pret spiedi stiprākā daļa un putustikls, vai kaut vai parastais puķiks netiks trumēti saspiežoties.
Es gan nesaprotu, kāda tam visam ir jēga, uztraukties par to 10cm aukstumtiltu, ja mājas iekšpusē tāpat netaisies siltināt pagrīdi.
Par siltinājumu runājot, esmu par higroskopiskas siltumizolācijas izmantošanu pūtspējīgās konstrukcijās, bet 100% kategoriski tikai un vienīgi ar 100% tvaika barjeru no telpas puses. Visi tie stāsti, ka siltumizolācija žūs uz telpas pusi ir pilnīgas muļķības. Tak elementāra fizika - ārā -20, telpā +20, telpas mitrums n-reizes lielāks par āra mitrumu. Kur atradīsies rasas punkts? Viņš pat teorētiski nekur citur kā siltinājumā nevar atrasties un ja telpas mitrums brīvi tai vietai tiek klāt - vienalga kā mēs arī nekurinātu - tas siltinājums paliks slapjš un performēs droši vien nekā. Jo lai gan higroskopisks materiāls būs uz tausti sauss, tā mitruma saturs var būt 50 un vairāk %. Kāda jēga tad vispār no siltumizolācijas?

Lai realizētu slodzes izlīdzināšanu manuprāt virspamatam vajadzētu savilces ar pretējo sienu.
Savukārt "elementārā fizika" (tvaika difūzija ar rasas punktiem) diez vai jāņem vērā, ja materiālā pastāv spēcīgāki mitrumvades mehānismi.
Jau rakstīju par koka žāvēšanu ārā vai iekšā. Higroskopiska materiāla sienā globālsiltā "ziemā" ar +1°C un 99% RH ārā un +20°C un 50% RH iekšā mitrums acīmredzot ceļos RH, nevis absolūtā mitruma starpības noteiktā virzienā.
Savukārt ārā - jāpiekrīt "elpošanas" noliedzējiem - viņš var tikt vienīgi caur ventilāciju.
Ja tradicionālu materiālu siena nežūst uz iekšpusi, kāpēc ļauži praktizē atvilkt skapjus?
Kautkāda putuplasta datu tabulā redzēju tukšu aili capillarity, kas varētu nozīmēt, ka vismaz par kādu mērvienību materiālu ražotāji ir vienojušies.

Kas attiecas uz putustiklu, tagad man ir viens 5 cm biezs gabals. Cauri izpūst gan viņam it kā nevar (lai pilnīgi pārliecinātos, jānoblīvē malas). Varbūt jāapzina iespējas nomērīt mitrumcaurlaidību, tad arī būtu skaidrs, vai to ievietot starp gāzbetoniem vai putuplastiem. Pie horizontālām hidroizolācijām vismaz konkrēto gan nē.

Tu diemžēl maldies, RH virzienā ceļojot ūdens tvaikam Tu iegūsti mūžīgo dzinēju, jo nekad sistēma ar mazāku enerģiju neceļos uz sistēmu ar lielāku enerģiju vai mazāka koncentrācija neceļos uz lielāku (te ir runa tikai un vienīgi par absolūto koncentrāciju). (otrais termodinamikas likums). Nav svarīgi, kas tur ir vidū. Tas ir tas pats, kas ūdens tecēšana pret kalnu.
Iedomājies - vate ir auksta, kaut kur pa vidu. Ja Tu apkurinātā telpā ziemas vidū, kad gaiss ir super-sauss iekštelpās izņemsi no saldētavas saldējuma trauciņu - tas neizbēgami norasos, net nenorasos ārpusē, laukā, jo tur mitrums tomēr ir krietni mazāks. Tas pats notiks siltumizolācijā.
Kapilaritāte attiecas tikai un vienīgi uz šķidru ūdeni, ne uz tvaiku un būvniecībā šim rādītājam ir diezgan liela nozīme, jo bieži saskaramies ar zemes ūdeņiem, tāpēc kapilāri vadošam mūrim liekam starpā ruberoīdu, kas kapilāri nevada. Bet plikas siltumizolācijas kapilaritātei varētu būt nozīme tikai tad, ja Tu nelietosi tvaika barjeru, jo tad šķidrs ūdens siltumizolācijā ir neizbēgams un, domāju, arī pelējums un viss pārējais. Pat rbb, kas reklamē visādus dārgus vācu brīnumus tomēr plēvi liek - labi, liek kaut kādu ūberdārgu un ūberkrutu, bet liek, un tās ideja ir tieši aizturēt telpas mitrumu, viņi tak bija pat ielikuši linku uz to vācu lapu, kur viss bija sīki un smalki izstāstīts.

Kapec nedrikst iekshtelpas gridai tuvaak par 15 cm?

PS. to deeli (kas drizak butubrusa) var labi izhaveet labi impregneet un noklaat kartiigi ar to plastmasas hidoizolaaciju mosh? Kaut gan manai majai tas vair nav aktuaaali... :]

aaaa> nekad mazāka koncentrācija neceļos uz lielāku.
Atzīšos, ka to termodinamikas likumu nekad neesmu nedz 2 naktī no galvas zinājis, nedz sapratis, tomēr:
1) Kā ūdens tiek līdz koku galotnēm?
2) manuprāt spainim obligāti nav jābūt augstāk, augstums maina tikai ātrumu, bet ne principu
[gazeta.ua]

m> Kāpēc nedrīkst iekshtelpas grīdai tuvāk par 15 cm?
- Lai ne tikai grīdas varētu mazgāt "po flotski", bet atļauties arī kādu ūdensvada vtml avāriju.

Nokaltušam kokam ūdens līdz galotnei netiek, tas netiek pat 5 cm augstumā. Koks ūdeni transportē patērējot saules enerģiju - sūknē.
Siltumizolācijas gadījumā nekāds transports nav svarīgs - svarīgākais, lai siltumizolācijas ūdens % saturs būtu pēc iespējas zemāks. Tu gribi bez plēves panākt to, ka iekšā ir mitrs, ārā ir sauss un siltumizolācija būs sausa. Labākajā gadījumā, tajā būs mitruma gradients, kur telpas lielais mitrums pakāpeniski uz āru samazināsies. Bet vienā vietē jebkurā gadījumā mitrums sasniegs rasas punktu, resp. slapinās siltumizolācijau. Ja ir tvaika plēve, aukstā laikā siltumizolācijas mitrumsaturs būs līdzsvarā ar āra gaisa mitrumu, kas parasti ir n-reizes zemāks kā telpās, īpaši ļoti aukstā laikā, kad tas ir vissvarīgāk. Līdz ar to labāka siltumizolācijas spēja. Var jau, protams, to plēvi nelikt, bet tas būs slikti gan no siltumizolācijas gan no konstrukciju aizsardzības viedokļa.

Pieejot ļoti praktiski, Tavuprāt arī Jānim vajadzētu plēvi vai mitrum-necaurlaidīgu iekšējo apmetumu?