Caur mālu vismaz 5cm biezumā mitruma difūzija būs tik lēna, ka tie salmi ātrāk žūs uz āru nekā dabūs ūdeni klāt. Te gan obligāts priekšnosacījums, ka iekšapmetumam ir jābūt ar lielāku tvaika pretestību kā ārapmetumam (pat būvnormatīvos, ja nemaldos, šāda lieta ir atrunāta). Saprotams, ka Jānis nekāds plēves i redzēt negrib, bet plēve salmu ķīpu mājai nāktu ārkārtīgi par labu, jo tad ar garantiju, ka salmos nekad nesāktos pelējuma procesi, ko bez plēves un neredzot nu absolūti nevarētu garantēt (es gan esmu pārliecināts, ka pareizi salāgojot dabīgos materiālus arī var panākt, ka materiāls turas sauss, galvenais, lai iekšapmetums aiztur tvaikus vairāk kā ārējais, droši vien pat vairākas reizes labāk). Ja liek pūtspējīgu siltumizolāciju bez plēves, tad siltumizolācija ir jāķīmizē. To, kas notiek betona panelenēs bez plēves mēs visi ļoti labi zinam, man darbā cilvēks mocās tā, ka to redzot un dzirdot nevienam nenovēlu tādu likteni. Gala siena pelē vienkārši nežēlīgi, ko tik viņi tur nav darījuši, no ārpuses nosiltināt nevar, mocās. Pelējums atgriežas. Tur jau arī rasas punkts nav uz pašas sienas, jo slapja tā nav, bet kaut kur paneļa vidū - tas vienkārši ziemā sātinās, sātinās, līdz piesātinās ar ūdeni un beigās tas ūdens sāk patikt pelējuma sēnītēm, kas apaudzē smuki tapetes. Salmi varētu būt pelējumam vislielākā ņamma. Galu galā - cik ķīpas Jānim nācās jau vest uz mežu?

Ķīpu glabāšana ir daudz grūtāka kā koku.
Otram Jānim
[www.videsvestis.lv]
gāja vēl grūtāk.
Neesmu pārliecināts, ka Rožkalnos izpildās LBN 002-01 25.punkts. Apmetumi vienādi, ārpuse bijusi sūcināta ar lineļļu, iekšpusē - kautkāds eco-paints, visticamāk, labi "elpojošs":
[www.failiem.lv]
Tavuprāt tāpēc ķīpas tur varētu lēnām mirkt?
Neapkurinātā ēkā ar cementa apmetumu ārpusē gan sazin kā ir:
[www.failiem.lv]

Esmu redzējis gana panelenes, kur rasas punkts ir naturāli uz iekšsienas. Tādos gadījumos pat nepalīdz emaljas krāsa. Varbūt ir kādi vieglāki gadījumi, kad tikai it-kā sausi pelē. Tai pat laikā tas pats Juris Biršs pieļauj siltināsānu no iekšpuses bez plēves. Nedomāju, ka viņš kļūdās.

Ar siltināšanu no iekšpuses bez plēves rasas punkts, kas agrāk atradās uz sienas virsmas tiek pārnests vatē. Varbūt tas pelēšanu aptur, jo vate nepelē, varbūt ne, kas to lai zin, varbūt pelēšana vienkārši tiek pārnesta no redzamas uz neredzamu vietu. Bet vai tas ir risinājums?
Man tomēr liekas, ka māla apmetumu ar lineļļu būtu jāapsmērē no iekšpuses, ne ārpuses, jo cīnamies ar redzamo ūdeni, bet nevērīgi izturamies pret neredzamo.
Vai tik tas nedaudz nelīdzinās Ulmaņlaikos būvnoteikumos ietrādātajai un obligāti paģērētajai koka stāvbūvju apšūšanai ar ruberoīdu, kas, "Praktiskās būvniecības" vārdiem runājot, esot bijusi rupjākā būvnormatīvu kļūda Latvijas vēsturē un faktiski esot sapūdējusi visas pēc šāda principa celtās ēkas.

Vate "pelē" gan (tai pat RBB lapā ir briesmubildes) un tas noteikti nav risinājums, kaut vai tāpēc, ka viņa vairs neizolē. Pelē pat magnētiskā lente (ko tur pelējums ēd?)
Dažs ar papi apsistas guļbūves īpašnieks ir teicis, ka neesot ne vainas.
Var jau būt, ka dažreiz noveicas, tomēr es uz to nepaļautos.
Vienai 60-to gadu guļbūvei gan pēc 10 gadiem plēsa ruberoīdu nost un smidzināja ar "stabu zaļo", arī tā gan stāv vēl šodien, tomēr daudzos baļķos var iespiest ar pirkstu. Tomēr, jo vairāk es par mitrumu lasu, jo mazāk kategorisks kļūstu...

Vate nepelē, jo tur nav ņammas, pelē tas, ar ko vate ir apstrādāta pret putēšanu un cietībai. Agrāk lietoja un štatos vēl lieto tipa cietes šķīdumu kā dabīgu variantu, bet, kad saprata, ka tas var pelēt, nu vismaz Paroks vairs neizmanto. Tur ir citas, pārsvarā minerālas saistvielas, kas itkā nepelē.
Nu nav būtiski kāds materiāls, mana pārliecība tomēr ir, ka iekštelpu ūdens tvaiks jātur pa gabalu no siltinājuma, vienalga kāda, vai jāļauj tam brīvi izkļūt. Tas ir ļoti svarīgi. Ziemā cimdi taču nepaliek slapji, jo ādas mitrums cimdos nonāk, un tiek ārā, bet pietiek cimdus ietīt kaut kādā tvaikus necaurlaidīgā materiālā, tipa maisiņu uzģērbt, un cimdi būs slapji pārdesmit minūtēs. Ja maisiņš būs uz rokas un cimds virsū - cimds būs pilnīgi sauss. Uz dullo to ārpuses/iekšpuses tvaikcaurlaidību ir ļoti grūti saskaņot, tur apmēram jābūt skaidrībai, kas un kā ir pareizi lietojams. Ja apmetums abās pusēs, tad cik laiž viens un cik otrs.

Maisiņš ap plaukstu - tas i kaut kas, ko es arī negribētu...

Vakar papētīju vācu forumus un informāciju par tvaika barjerām. Atklājās ļoti interesantas lietas, kas perfekti izskaidro to, kāpēc pelē panelenēs sienas:
[de.wikipedia.org]
Izrādās, betonam tvaika pretestība ir tāda pati vai 2x lielāka kā putuplastam. Un putuplastam tāda pati kā kokam!!! PE plēve, savukārt, praktiski nelaiž cauri tvaikus, par metāliem nerunājot.
Vācieši kā nu kurais - cits būvfizikas speciālists saka, ka plēvi obligāti un visur, cits, ka itkā nevajag, ja lieto higroskopisku izolāciju, bet viņi kategoriski noliedz PE plēves izmantošanu - viņiem modē nevis tvaika barjeras (dampfsperre), bet gan tvaika bremzes (dampfbremse), kas daļēji laiž cauri ūdens tvaiku (a ļa RBB reklamētās Intello un DB+ plēves, bet Vācijā to ražotāju ir daudz). Bet nu viens ir skaidrs, lai ko un kā - sienas konstrukcijai jābūt uz āru vairāk difūzijspējīgai kā uz iekšu, tur nu šaubu nav pilnīgi nekādu.
Atkal atradu kokšķiedras izolācijas plākšņu ražotāju, kas ražo hidrofobizētas kokšķiedru plāksnes, lai viņu vārdiem "samazinātu ūdens izraisītos bojājumus sienu konstrukcijās". Ej nu tiec gudrs.

Par betonu un panelenēm un to tvaika caurlaidību tā jau zināma lieta (izņēmums ir keramzītbetona panelenes). Mani savukārt baigi pārsteidza tas, ka tā mitruma difūzija caur 'elpojošām' sienām sastāda tikai līdz 3% no kopējās mitruma izvades caur dabīgo ventilāciju (šķirbas logos u.c) un tikai līdz 0.5% no kopējās mitruma izvades caur piespiedu ventilāciju.

Tātad vienkāršoti sakot, lai projektētu norobežojošas konstrukcijas, tev jāzin matemātika un jāsaprot fizika.. būvfizika. Ja ir skaidri uzdevuma nosacījumi?, tad jau konkrēti var pateikt vai vajadzēs tvaika izolāciju vai tikai tvaika 'elpojošu' materiālu.
Būvniecībā nav sliktu būvmateriālu, ir tikai nepareiza to pielietošana. Tā pati minētā 'ruberoīda' kārta uz koka būvēm bija domāta kā 'vēja'barjera pret izpūšanu. Ja tika pielietots ar koka darvu piesūcināts kartons un ēka visumā bija sausa, tad tāda koka būve stāv vēl šobrīd, bet ja pareizais ruberoīds uz bitumena pamata, tad tās jau notrupējušas. Tātad materiāla nosaukums, bez to pilnīgas pavadošās informācijas vēl nesniedz garantijas tā pareizai izmantošanai.
Putustikls ir domāts, kā materiāls specifiskām vidēm - piemēram pirts telpu vai tvaicētavu siltumizolācijai. Līdzīgi krāsām ar siltumatstarojošo efektu. Tā ražošanas izmaksas vienmēr būs daudz dārgākas nekā minerālvatei.

Ivar, vai ir zināms, kas Latvija pārdod (vai kādreiz ir pārdevis) putustiklu?