Plauktus jeb šķērskokus izmantoja jau pirms vairāksimtiem gadu, kad mājas siltināja ar zāģu skaidām, jo skaidas izteikti sasēžas. Nu vismaz radiem koka karkasa simtgadīga ēka ir siltināta tieši šādi.
Savukārt modernos laikos kaut kur lasīju, ka tas tomēr ir neefektīvi, jo plaukta materiāls tomēr vairāk vai mazāk ir aukstuma tilts un tāpēc no tiem vajagot mēģināt izvairīties.

Aukstumtiltu prblēma plauktiem statņiem un spārēm jau sen ir atrisināta. Sēsanas problēma saglabājas, jāievēro materiāla īpašības un tad tiek atrisinātas.
Uz sēžanos testējam savus materiālus jau vairākus gadus un protam to iestrādāt tā ka nenotiek nosēšanās.

Apskaidro, ja nav grūti, to aukstumtiltu atrisinājumu?

Vienkārš piemērs ir Somu māja aukstuma tilta risinajums.

sk [www.somumaja.lv]

Man līdz šim zināmais mazākais tilts tāda tipa mājām bija I-beam. Tanī zīmējumā rakstīts 12 cm brusa (vate - 20 cm). Kas notiek atlikušajos 8 centimetros?

Brusa tiek sadalīta, ieaudzēta starpa kokšķiedra. Tādā veidā panāk labākus rādītājus neka sk [www.steico.com]

Vai tas Steico I-beama preskartons nav piesūcināts ar līmi tiktāl, ka veido nevis porainu koksni, bet polimēru ar koksnes putekļu pildījumu?
Varbūt saplāksnis būtu ar lielāku siltumpretestību?
Gadījumā ar kokšķiedru starpā noturība acīmredzot balstās tikai uz vienpusējo 12 cm brusu...

Somu mājas brusas esmu redzējis klātienē. Tur ir 12cm, tad pāris cm kokšķiedra, tad atkal koks, kopā brusas platums 20cm. Savā starpā atsevišķās daļas ir sanaglotas. Pati Somu māja gan to vairāk postulē nevis kā aukstumtilta novērsēju, bet gan kā vibrāciju slāpētāju. Vertikālo statņu gadījumā jau nav svarīgi, vai 12+8 vai 20. Saukārt spārēm gan tur nekādu kokšķiedras ielaidumu nav, tās ir viengabala.

Līdzīgi ka skaņas izolācijai risina arī aukstuma tiltiņu problēmas, jo abas problemas ir saistītas.
Spārem to nedara jo vienkārsi apaudzē ar siltumizolāciju.