Saprati ko pedeja posta pateici. Un vel, jebkurai arsienai pat ieksejas virsmas temperatura ir par3-5 gradiem zemaka neka pigulosais gaiss, ta tiek normeta, ja kas.
Tad sanak ka gribi apgazt fizikas likumus.

Termomasa ir jebkura masa, kas sasilstot uzkrāj siltumu un atdziestot to atdod. Tādai ir jēga tikai periodiskas darbības apkures gadījumā - malkas krāsns, vai malkas katls bez siltuma akumulatora, tad termomasa palīdzēs izlīdzināt temperatūras svārstības. Ja izkurina krāsni labi nosiltinātā reģipša mājā, tad vakarā pēc kurināšanas būs 28 grādi, bet no rīta 17. Ja sienas būtu smagas - no ķieģeļiem, piemēram, tad temperatūras svārstības būs mazākas, jo daļa siltuma aizies nevis telpas gaisa sildīšanai, bet gan ieies smagajās sienās.
Par siltināšanu - jāsiltina no tās puses, kur ir aukstums, pie mums tas ir ārpusē, Kalifornijā mājas siltina no iekšpuses un tvaika barjeru liek ārpusē - mums iekšpusē. No iekšpuses siltināt nav pareizi tāpēc, ka sienas materiāls var būt auksts un rasas punkts var atrasties tajā, veicinot konstrukcijas bojāšanos. Tad labāk plānoto siltinājumu uzlikt ārpusē.
Vasarā termomasa absolūti nepalīdz, tās ir muļķības. Vasarā tieši otrādi māja būtu jāsiltina no iekšpuses. Esmu dzīvojis mājā ar gandrīz metru biezām ķieģeļu sienām. Jā - sākoties karstumam, pirmās 3 dienas telpās ir patīkami vēss, bet pēc tam sākas pilnīga elle, jo tā masa ir uzkarsusi un pat naktī rada telpās tādu svelmi, ka bail. Ja masas nav - atver logu un nakts vēsums telpu patīkami atdzesē.
Nu nekas jau mūsdienās vairs nav absolūts - tā pati dubultā reģipša starpsiena nav vieglāka par gāzbetona starpsienu. Kurš tad mūsdienās mūrē no pilnajiem ķieģeļiem? Tāpat visi lej monolītas betona grīdas, kas tomēr sver desmitiem tonnu. Mūsdienu mājas jau nu nav nekādas vieglās - nav svarīgi - karkasene, vai mūrēta, kopējais svars savācas ne pa jokam.

Un ka tas neliktos divaini abas telpas atdzisis ar venadu atrumu.

Var but tai majai ar gandriz metru biezam sienam karstums ienak caur parsegumu nevis caur sienam, un tikai tad uzkarse sienas. Ta izskatas ticamak ta situacija, vai ne.

Nebūt neapgalvoju, ka jāsiltina no iekšpuses, tikai piem pēc minēju, ka karkasene ar ļoti biezu siltinājumu un gaisa apmaiņu atdzisīs ātrāk, kā divķieģeļu mūris, kas siltināts ar 10cm vati no ārpuses. Kaut ari visi situmvadīšanas rādītāji pirmajai būs labāki. Kas tad ir krāsns - kādi 600 ķieģeļi, kas pēc uzkarsēšanas uztur siltumu istabā līdz 2 diennaktīm. Vai nav ieteikums karkasenēm iekšpusē stiprināt fibrolīta plāksnes un apmest, lai piešķirtu termomasu? Pretēji tam zinu pāris mājas, kas būvētas no 300 gāzbetona (ar cem javu), no ārpuses siltinātas ar 10cm putiku, bet no iekšpuses - ar 5cm vati zem riģipša. Siltumsūknis ar automatisku temp regulēšanu. Diezgan ātri nokrīt temp naktī un nav ātrāk par pusstundu jāpaaugstina pirms mostas famīlija. Tas pats, kad visi prom pa dienu. Ir mēģināts mūra mājai regulēt temp - naktī ap 15, pa dienu - ap 20. Nu nekas tur nesanāca, jo pazeminājās tā tikai no rīta, un tad tik pa 4grādiem, bet kamēr atkal uzsila - labs laiks pagāja. Nekomforts.
Es paviesojos pie paziņām taisni lielajā karstumā. Šiem gan nav metru, bet tikai ap 50cm biezas sienas, toties siltinātas ar 10cm akmens vati no ārpuses. Diedvidu pusē ir prastās žalūzijas (tās spīdīgās, horizontālās lameles).Tās tajā karstumā pa dienu šie nolaiž lejā un pagriež pret sauli. Pa nakti vēdina caur logiem, pa dienu logi ciet. Vismaz pirmajā stāvā bija salīdzinoši patīkami pat bez kondicioniera. Vēl gan ir ari pagrabs zem visas mājas - neapkurināts.
Caur normālu pārsegumu gan diez vai siltums līdīs uz leju. Te vēl ari plus labi vēdinātiem bēniņiem. Tad jau ari tējkannai liesmu varētu pūst no augšas un gaidīt ka tā uzvārās. Vēl sarežģītībai uzlikt virsū vates kārtu:) No āra siltināta māja uzsilst vasarā visvairāk caur logiem un no gaisa maiņas.

Jā sapratu kad nav vēlams mūsu klimatam. Bet tomēr vai tas dos tādu pašu efektu?

khe
Taisam eksperimentu- nemam divas vienadas telpas ar vienadu temperaturu iekspuse un arpuse pinemsim +20 gradi atskiras tikai arejas sienas, pirmai divkiegeli muris (51 cm)+10cm siltumizolacija, otrai 60cm siltumizolacija. Talak nemam 2* 600 kigelus uzsildam lidz 50 gradiem un novietojam katra telpa. Jautajums- kura no telpam temperatura nokritis atrak, lai situacija butu vel skaidraka nonemsim no katras sienas pa 10 cm siltinajuma. Tatad vienai sienai paliek ta saucama "termomasa"(plika kiegelu siena) otra paliek bez termomasas, bet ar 50cm siltinajumu. Ari teiksi ka muris atdzisis lenak?

Aizmirsu pierakstit ka vinlaicigi no arpuses pazeminam temperaturu lidz -20gradiem

Tikai tās ķieģeļa iekšsienas vispirms uzsildam, kaut līdz tiem 3-5 grādiem zem telpas temperatūras. Tā tas bij domāts. Var ari mēģināt uzsildīt tās vates sienas:) Termosā 3 piles remdena ūdens sasals pie mīnusiem ātri vien.