Gribēju vēl uzzināt, varbūt kāds zin kādas ir atsauksmes par šo rīkstnieku?

Ar rikstniekiem ka ar bitem (mans personigais viedoklis). Piemers - man pazistamam arhitektam klienti diezgan regulari prasija projektet majas, piemerojot tas aderu tiklam. Ta nu vins nolema paeksperimentet un uzaicinaja divus rikstniekus dazados laikos uz vienu objektu un rezultats tads, ka aderu kartes diezgan butiski atskiraas. Tapec izvelies tadu, kas gatavs uznemties atbildibu par savu veikumu, lai nav ka vienam pazinam Norvegija, kur udens urbums kalnos maksa kosmosu, bet rikstnieki atbildibu neuznemas.

Savulaik mēģināju jautājumu pētīt. Vismaz no Latvijas pazīstamajiem (publicējošamies) rīkstniekiem Neiberga uzskati un skaidrojumi visvairāk atbilda pasaules literatūrā figurējošajām pamatnostādnēm un arī manis paša veiktajiem novērojumiem dabā un vēsturiskajā apbūvē.

Mēs viņu bijām uzaicinājuši - ierādīja mājas vietu, dīķa un akas vietu. Dīvaini bija tas, ka par aku teica pārzvanīt pēc 3 nedēļām (vai gadījumā tā ādere no norādītās vietas nebūšot pārvietojusies, sakarā ar to, ka mājas vietas āderes to izspiedīšot). Nu labi, pārzvanījām pēc 3 nedēļām, un jā, esot nobīde uz sānu. Pirms pāris dienām sākām rakt - nu jau pāri 6 metriem tikām (tik norādīja akas dziļumu), iedzinu vēl lauzni metra dziļumā - pagaidām nekā. Pašlaik sagādājam nākamos grodus, jo visi iepriekš paredzētie jau zem zemes. Pašu rīkstnieku arī nevar sazvanīt, tagad tāds neliels apjukums - iesākto vajag pabeigt, daudz materiāla aizgājis un darbs arī konkrēts ieguldīts - visa rakšana tikai pa māliem - grodi paši neslīd lejā, pat ar traktora hidrauliku pēdējos nevarēja piespiest, vajadzēja ar lauzni pa vienam pabīdīt no apakšas uz leju, nu tas tā - "dienesta grūtības" :) Galvenais jau ir par to - cik dziļi vēl jārokas un vai vispār ir jēga? Mest pie malas negribās, un jaunu sākt vēl jo vairāk nevelk!

Vienkārši interesanti - kādas priekšrocības ir akai salīdzinot ar spici/dziļurbumu, kādēļ mūsdienās vēl tiek raktas akas?

Spicei/dziļurbumam nepieciešama elektrība, sūkņi, sūkņu apkope. Mana nostāja ir - jo dabīgāk, jo labāk un nesarežģīt lietas. Kā arī vēlos ierīkot visu tā, lai nebūtu atkarīgs ne no viena (arī no elektrības). Mūsdienās ir tā - ja pazustu elektrība, tad tu kā bez rokām paliec, pat padzerties nevarētu :)




aae Wrote:
-------------------------------------------------------
> Vienkārši interesanti - kādas priekšrocības
> ir akai salīdzinot ar spici/dziļurbumu, kādēļ
> mūsdienās vēl tiek raktas akas?

Pašam bija veiksmīga tikai otrā aka, man gan bija mālaina grunts un grodus uzreiz laist iekšā nevajadzēja.
Iespaidīgākais stāsts par grodu raušanu ar ceļamkrānu no padsmit(?) metriem dzirdēts no Aleksandra:
[salmumaja.lv]
Pirms rakšanas dziļāk vērts vismaz dažus metrus paurbt ar bļitkotāju urbi*, tad zinās, vai vērts.
* - posmiem pagarināmu ar T veida rokturi.

Cik tad naudu tas rīkstnieks paprasīja pirms pazuda?

O, par to bļitkotāju urbi - laba doma, vajadzēs pameklēt!
Par visām "manipulācijām" ar svārstu un leņķiem samaksāju 50 Ls.

Onka saka ka pazūdot elektrībai nebūtu ūdens, ja to pumpētu ar elektrību. Tāpēc jāliek hidrofors 100 un vairāk L un pie elektrības pazušanas ilgi pietiktu kur padzerties...Atskrūvējot pievadus, vēl ūdeni iegūtu. Tāpat dzeramais ūdens 5L maksā 0.5Ls un glabājas ilgu laiku nebaltām dienām. Tātad tas nav stiprs arguments par labu akai... Bet: Ir vietas, kur spices ražība ir ļoti zema un tad aka kalpo kā ūdens uzkrājējs. Viensētās kalpo kā piena kannu dzesēšanas vieta... Bet aka prasa savu: Ik pa laikam jātīra, dod ūdeni no virsējiem slāņiem, līmenis stipri atkarīgs no nokrišņiem..... Un kā ūdeni no akas līdz krānam dabūsiet...bez elektrības? Protams var arī bez krāniem iztikt, var bez daudz kā iztikt...............