Tuvākajā laikā ir doma siltināt bēniņus vecāku lauku mājai. Salasījos daudz informācijas, bet īsti neguvu atbildi kā rīkoties, ja siltina jau esošu ēku, nevis liek jaunu un nav iespējams iestrādāt tvaika plēvi.
Māja celta 20gs 20gados. Patreiz bēniņos ir vēsturiski veidojies kokteilis, kas sastāv no izdedžiem, skaidām, lupatām un varētu gan jau vēl kaut kas būt. Bet tas viss ir spēcīgi sakrities, sadēdējis.
Tātad - ir pārsegumu sijas (150*80) ideālā stāvoklī, ar soli ~115cm (kas veido starpu ~97cm platumā). No apakšas pie sijām ir piestiprināts dēļu klājums uz kura attiecīgi ir stiprināts telpu griestu materiāls.
Darbus ir iespējams veikt no bēniņu puses, līdz ar to, normāli ieklāt tvaika plēvi nav iespējams. Vienīgais variants ir pa virsu kāt visam pāri, apliecot koka sijas un citas koka konstrukcijas. Bet vai tā DRĪKST??? Uztrauc mitrums koka konstrukcijās un sekojoša to pūšana!
Pašam patreiz padomā ir 2 varianti:
1) savācu visu drazu, satīru. Tad starp pārseguma sijām salieku iepakojuma kartona loksnes. Uz tām piegriežot starp sijām lieku 150 akmensvati. Tad 150vati šķērsām klāju atkārtoti. To visu pārklāju ar kartonu vai pretvēja audumu. Staigāšanai taisu laipas.
2) savācu visu drazu, satīru. Tad starp pārseguma sijām salieku iepakojuma kartona loksnes. (šitik tālu sakrīt ar 1 variantu). Tad salieku šķērslatojumu 2*8cm latas. Piepūšu visu ar beramo vati. Nobeidzu ar kartonu vai pretvēja audumu. Staigāšanai laipas.
Abos variantos nav ieplānota tvaika plēve, jo neredzu iespēju neapdraudot pārseguma sijas to iestrādāt.
Kurš variants tomēr būtu racionālāks??? Vai kaut kas ir jāpamaina plānos???

Ber higroskopisku siltumizolāciju un nekrenķējies par barjerām!

A kas ir higroskopiska siltumizolācija?

Vari klat jebkuru siltumizolaciju

>>> rbb
Nebūs problēmas ar ūdens tvaikiem, kas sasūksies vatē kā rezultātā tā zaudēs savas siltumspējas?? Jebšu pluss ir tam kartonam, kas paredzēts?

Ja kokteili neņem ara, tad kartonu nevajag.
Ir vajadzīgas citas lietas sagatavot pirms siltinašanas,jaredz situācija uz vietas.

Ko Tu tur īsti taisies siltināt? Bēniņus vai bēniņu Pārsegumu? Pirmajiem pārsegumā tvaika barjera nav vajadzīga, pārsegums starp diviem apkurināmiem līmeņiem. Tvaika plēvi būs jāliek aiz griestiem pie spārēm. Otrajā variantā pilnvērtīgi iespējams tikai no apakšpuses, tomēr ir varianti ... nedaudz sasprindzinoties zem melnajiem griestiem plēvi iemānīt var, vismaz tvaiki no apakšas vatē neiekļūs, bet sijas tāpat neatrodas noslēgtā vidē, visapkārt kaut kas vēdinās. Pēc tam celtniecības papīru uz melnajiem griestiem un ber vati kamēr līmenis sasniegts.

Nē, bēniņi nav apdzīvojami un, visticamāk, tuvākajā nākotnē arī nebūs. Tātad - nepieciešams siltināt pārsegumu.
Nezinu kā ar to iemānīšanu, bet, manuprāt, vienīgais veids ir to izklāt pa visu virsmu. Bet tad sanāk, ka gan sijas, gan dēļu klājums, kas pie tām stiprināt (un pie kā turas telpu griestu materiāls) paliek "mitruma" pusē, t.i. no dzīvojošām telpām nākošais mitrums atdursies pret plēvi un pa tiešo nonāks koka konstrukcijās. bet pēc mans saprašanas, tie kokam ir visnelabvēlīgākie apstākļi.
A kā ir at t.s. ekovati? kaut kur pa ausu gala esmu dzirdējis, ka tai plēvi nevajagot?

Higroskopiskās siltumizolācijas, ko pazīstu vai par kurām esmu vismaz dzirdējis:
1) Zāģu un ēveļ- skaidas (parasti jauc ar kaļķi);
2) Gofrētais kartons (arī kaut kas jādara pret grauzējiem);
3) Nemineralizēta kūdra (neko nevajagot jaukt klāt);
4) Linu spaļi;
5) Smalki samalti salmi (chopped straw);
6) Ekovate (pelēka makulatūra un bora savienojumi);
7) Kokšķiedras vate (dzeltena, arī laikam ar boru) vai plāksnes (Isoplaat, zaļas);
8) Kaņepju vate (Steico Canaflex);
9) Perlīts [www.silja.biz]
...

No visiem šiem savā mājā bērtu tikai perlītu, jo pārējie ir ekstrēmi degoši. Ne velti agrāk pārsvarā bēra izdedžus vai smiltis. Zāģu skaidas es personīgi nekur nekad neesmu redzējis. Sienās jā - praktiski visur, bet pārsegumā ne.
Ūdens tvaiku laist no mājas ārā ir neprāts - nav svarīgi ar ko siltina, tieši ūdens tvaiks jau aiznes lielāko siltuma daudzumu. Bet tā kā šeit pilnīga tvaikizolācijas membrānas iestrāde ir grūta, arī ieteiktu higroskopisku siltinājuma materiālu. Higroskopisks materiāls (makulatūras jeb ekovate), atšķirībā no hidrofoba (akmensvate) ūdeni uzsūc sevī un tādējādi pasargā konstrukcijas no samirkšanas. Ja kaut kur būs tvaikam caurums, tas tiks aukstajā vatē un kondensēsies. Atkūstot var būt baigais slapjums. Akmensvate ūdeni neuzsūc un ūdens notek lejiņā, slapinot koku, ekovate ūdeni uzsūc un tas netiek pie koka. Lai gan, ja plāno klāt kartonu starp sijām, tad būtībā tas ir tas pats - ja kāds ūdens kur būs, tas no akmensvates iztecēs un sasūksies kartonā, pasargājot koku. Klāj to puscaurlaidīgo membrānu, ko RBB tirgo. Dārga gan, laikam.
[www.proclima.lv]