Mans diskusijas jautājums laikam vairāk domāts profiņiem,bet domāju tādu šeit nav maz. Veidojot pirts apšuvumu,kā pats par sevi saprotams,starp siltinājumu un apšuvumu tiek atstāta gaisa šķirkārta. Vai kāds ir uzdevis jautājumu kāpēc? Ilgi domājot pie sakarīgas atbildes netieku,jo nekāda gaisa cirkulācija tur nebūs arī veidojot dubulto režģi. Aukstajam gaisam itkā ir kur ieplūst,taču nav kur izplūst.Vēl vairāk-aiz apšuvuma temperatūra varētu būt kādu grādu zemāka-tātad potenciāls rasas punkts ņemot vērā krievu pirts specifiku.Tad kā labā ziedot šos dārgos centimetrus?

neesmu super profiņš šinī jautājumā, bet domāju, ka pieliekot cieši klāt pie folijas vai plikas sienas, tur ātri vien iemetīsies pelējums. un parasti jau taisa tā, lai aiz sienām esošā gaisa sprauga satiekas ar griestu gaisa spraugu.

Uz šo var paskatīties arī no "pielietojuma" puses: šķirkārta nepieciešama, lai būtu jēga no atstarojošās izolācijas (jo no kurienes tad šamā atstaros, ja būs piegrūzta tik tuvu klāt, ka tās temperatūra jau tāpat būs vienāda ar dēļu.
Vai no puses, ka apšuvums kalpo kā ventilējamā fasāde novembrī (ko arī eildens minēja, un cirkulācijas ceļi noteikti jātaisa). Nesen forumā tika ielikts video "Čaks Noriss būvē pirti", un viņš manuprāt dēļus lika pārāk tuvu pie izolācijas.

Pieļauju, ka gaisa kustība pirts darbības laikā notiek pretējā virzienā - no griestiem karstais gaiss padziestot gar sienām laižas lejā. Iespējamais rasas punkts būs uz follija, nevis uz dēļiem un mitrums notecēs lejā.

Vienstāvs principā pareizi saka. Sprauga starp foliju un dēļu apšuvumu vajag, lai rastos atstarojošs efekts. Tas tāpat kā ar spoguli. Ja pie spoguļa vai citas spīdīgas metāliskas virsmas pieliek vaigu, tad visrsma liekas auksta, bet pa gabalu nā .Pirtī zem apšuvuma notiek tāpat.Ja dēļi būs tiešā kontaktā ar foliju, nekada atstarošanās nenotiks, jo būs tiešs siltumkontakts.

Par folijas siltuma atstarojošām īpašībām viss vairāk vai mazāk skaidrs,bet vai tāpēc vajadzīga sprauga? Šī sprauga rada jautājumu par gaisa kustību tajā-kautkāda jau noteikti ir,bet nav jābūt speciālistam ventilācijas pamatprincipos,lai saprastu,ka nekas tur neventilēsies un žūšanu pēc pirts lietošanas diezvai veicinās-drīzāk otrādi-jo vairāk gaisa piekļūst rasas punktam,jo vairāk mitruma.Šogad pārtaisīju pirms 10 gadiem taisīto pērtuvi-vis lieliski žuvis arī bez gaisa spraugas,vienīgi vietā kur folija nebija rūpīgi salīmēta,kondensāta ietekmē bija sākusies puve,jo pirts atrodas betona pagrabā un siltinājums tikai 50mm.Varbūt kāds var sīkāk par folijas atstarojoša efekta priekšnoteikumiem,ja tādi ir?

Paldies visiem par sakarīgiem argumentiem-mans viedoklis ir mainījies!!!

Kas tas par brīnumu - tai spraugai noteikti ir jāventilējas, gaiss izplūst ārā pa ventilācijas caurumiem telpas augšā. Parasti tajos kanālos pat uzstāda ventilātorus, lai uzlabotu ventilāciju, kad dabiskā ir nepietiekama.

"Varbūt kāds var sīkāk par folijas atstarojoša efekta priekšnoteikumiem,ja tādi ir?"
jebkurā vietā, kur 'radiācijas' - domāts saules siltuma, krāsns siltuma vai par elektriskās 'saulītes' lielums dominē pār konvektīvo - ar gāzes saistīto siltuma pārneses procesu lietderīgi un vēlams izmantot pulēta plāna metāla follijas slāņus vai spoguļus. Tos - mēs ar acīm neredzam, izmanto šodienas stiklapaketēs 'mīkstais' pārklājums. Tātad, visur tur kur starojumu jāsaglabā ... te jāsaka, ka dotais process pareizi jāizvērtē, jo citādi var sanākt kā ar Liepājas piecstāvu ēkas 'energoefektivitātes' paaugstināšanu izmantojot siltumatstarojošo krāsu. Te atstarojošo vai siltuma saglabājošo efektu pilnībā likvidēja konvekcija - vējš.
Vai teiksim cits piemērs ir 'saules' tunelis - jumtā iebūvēta gaismas lūka, kurai pievienota ar folliju aplīmēta caurule vai caurule ar pulēta metāla virsmu... tā ļauj ievadīt tiešo gaismu vismaz 2..4 m attālumā vai ēkas vidū.

Nu nu, kāda tur vēl ventilātori starp apšuvuma dēlīšiem un foliju :) Pirtī nekad vagonku cieši nesit, citādāk mitrumā dēlīšus izspiedīs. Vārdu sakot, nav tak ūdensmuca un parasti starp dēlīsiem ir kāda šķirbiņa, pa kuru arī notiek dabīga gaisa apmaiņa. Nekāds rasaspunkt zem dēlīšiem neveidojas un mitrums tur principa nevar uzkrāties. Neapstrādāts koka dēlis ir elpojošs materiāls. Savukart, folijai nekāds mitrums cauri netiek, tā momentali uzkarst, jo ir plāna un no otras puses stāv siltinājums.