Cik atceros no šepat forumā redzēta grafika, tad pietika ar 6-10gr starpību pie attiecīga mitruma un temp, lai rasa sāktu veidoties. Sakrītot šādiem apstākļiem tā tai spraugā arī rodas, bet mitrums netiek dēļos, kas arī tad nesāk no mitruma izspiesties...Pie tam vēl atstarojoties tas siltums tiek atpakaļ tais pašos dēlīšos. Ja nav nedēļu kurināta pirts un tur sāk šeptēties, tad nez vai nāktu par labu dēlīšiem būt cieši klāt pie folijas, arī atstarojums nebūtu, jo to nobeigtu molekulārā siltuma vadīšana no dēlīša uz foliju atpakaļ.

Nu nezinu, man visur ir cieši likta vagonka un nekas nekur nespiežās - būs jau kādi seši gadi lietošanā. Bet ventilacijas princips vienkāršs - virspamata līmenī starp apšuvuma dēļiem un virspamatu ~1cm plata sprauga pa kuru gaiss tiek ņemts un augšā izvadi cauri sienai, kuri ņem gaisu akurāt no šīs spraugas starp dēļiem un foliju. Tur var uzstādīt kanāla ventilatoru.

Parasti tvaiks kondensējas uz aukstākā priekšmeta telpā. Pirtī tie ir aukstā ūdens spaiņi - tvertnes un cilvēks. Cilvēkam ir 37 grādi, tad dēlīšiem pie sienas un griestiem jābūt vēsākiem lai uz tiem sāktu veidoties kondensāts, ko es ļoti apšaubu. Ejot pirtī lāva (var domāt ka arī sienas dēļi) pieskaroties ir karsti, tātad ir siltāki par cilvēku, tāpēc uz tiem veidosies kondensāts, pēc kārtējā niknā gara uzmetiena (pērties gribētāji būs izskrējuši ārā) :)

Pirtī ne tikai met garu, nabaga dēlīši dabon arī reālu ūdeni virsū. Esmu uzmetis aci, kas notiek ar apšuvumu sabiedriskā pirtī (mūra sienas). Pats apšuvums "izdēd" (līdzīgi kā jumta skaidas). Trupes pazīmes var saskatīt latojuma un apšuvuma sadurvietās.

It kā jau cilvēka āda varētu būt viena no zemākajām pērtuves temperatūrām, tomēr novērojumi liecina, ka cilvēks vis nesaņem ūdeni no telpas, bet gan atdod tai, un daudz. Neviens cits mitruma faktors, piemēram, lāvas vai sienu laistīšana vai lielāka/mazāka ūdens apjoma liešana "garam", radītā mitruma ziņā nestāv tuvu "cilvēka faktoram" pērtuvē - katrs indivīds pa vakaru izsvīst vismaz pāris litrus...

Kondensāta veidošanos uz koka virsmām diez vai izdosies pamanīt,tas vienkārši mitrumu uzsūks.Ja kondensāts veidosies,tad uz folijas, jo temperatūras atšķirība ir milzīga un 10 cm siltinājums nav nekas-folija tik un tā veidos barjeru. Nevienā pirtī neesmu redzējis ierīkotu īpašu ventilāciju aiz apšuvuma un ne visur to ir iespējams ierīkot.

gaisa šķirkārta starp apdares dēlīšiem un izolācijas atstarojošo virsmu vajadzīga, lai atstarojošais efekts darbotos. ideālā gaisa šķirkārta ir 12,57 mm. samazinot šķirkārtu, atstarojošais efekts strauji samazinās. palielinot, atstarošanas efekts samazinās nebūtiski, bet gaisā šķirkārtā pastiprinās konvektīvie procesi. pirtī tam nav lielas nozīmes.
ļoti svarīgi atstarojošajai izolācijai, kā jau jebkurai tvaika barjerai, rūpīgi pārlīmēt salaiduma vietas un pievienojumus pie nesošajām konstrukcijām.

ja pēc pēršanās novāc visus liekos ūdeņus un atver visu, ko var atvērt un krāsnī iemet pāris pagaļu žūšanas tiesai, tad no pelējumiem nav ko baidīties.

v_t,no kurienes ņemti tieši 12,57mm? Pēc teorijas šis attalums ir atkarīgs no infrasarkano viļņu garuma, bet tas ir stipri īsāks/

tādu skaitli deva zinātnieki.
nepateikšu vairs vai skaitlis ir aprēķināts vai empīrisks (izdibināts ar zinātniskās bakstīšanas metodi), bet tāds tas esot.

Ar viļņa garumu šoreiz noteikti nebūs sakara - nevaram nodrošināt TĀDU precizitāti. Šis kompromiss starp vadītspēju un konvekciju pie kautkādas temperatūru starpības, līdzīgi kā stikla paketēm.