Sveiki , esmu uzsācis virtuves remontu un šobrīd radās ideja par to,ka varētu iešūt šīs ierīces reģipša konstrukcijās,bet te nu rodas atkal jautājums cik tas ir prātīgs darbs-vai tur nesāksies kaut kādas problēmas ar laiku.

Ledusskapim ir jāventilējas - apkārt jābūt iespējai cirkulēt gaisam, ja vien tas nav speciāli iebūvējamais.

Ko iesāksi, kad ledusskapis nobeigsies? Taisīsi atkal remontu? Ja nu tai riģipša kastē jaunais iekšā nelīdīs, vai paliks škirbas līdz kastei. Tāpat ar siltima aizvadīšanu arī būs problēmas un pieaugs elektrības patēriņš. Vārdu sakot, ideja ir pilnīgi garām.

Manuprāt ideja ir apspriežama, jo ja piemēram ledusskapis stāv pie ārējās sienas un aiz tā vai blakus tam es izveidoju ventilējamu caurumu, pa kuru ziemas laikā ielaižu auksto gaisu nu tā no -5 līdz -20 grādiem.
Tad jautājums, vai ledusskapis strādās režīmā, lai sasildītu šo auksto gaisu ap savu ārējo kasti, vai arī tā darbība būs ekonomiskāka - respektīvi sāks taupīt elektroenerģiju, jo saprotu ka ledusskapja lielākajā apjomā temperatūra ir +2 grādi, bet tikai saldētavā -18 grādi?

Ziemā jau viss būs OK.Lai gan ziemā tak var balkonu kā ledusskapi izmantot :). Problēma būs vasarā.Vasarā vajag nodrošināt ledusskapja un saldētavas radiātora dzesēšanu, bet noslēgtā kastē to izdarīt nevar. Āra aukstā gaisa arī vairs nebūs. Nē, nu var jau nez kādu ventilāciju uztaisīt ledusskapja aizmugurē, bet vai ir jēga to darīt. Man piemēram saldētava stāv palīgmājā, kur ziemā ir auksts un protams elektribas patēriņš samazinās. Saldētava nav ledusskapis, kuru bieži virina un pēc sasaldētām sēnēm var arī aizstaigāt līdz palīgmājai :).

Tiešam liels paldies par viedokļiem un jāpadomā kas cits

Kaut-ko līdzīgu esmu realizējis dzīvoklī ar mazu virtuvi-jo ledusskapis aizņēma lielu tās daļu.Risinājums saistīts ar telpas ekonomiju.Uz istabas rēķina izzāģēju sienā aili un no reģipša izveidoju ledusskapim nišu atstājot 5cm pa perimetru. Ledusskapis pieejams no virtuves,bet atrodas istabā.Viss dzesējas un nekādu problēmu nav.

Es saprotu, tā...apkures sezona Latvijā ir 202 diennaktis , apmēram 7 mēnešus gadā un vēl apmēram 2..3 mēneši tādi, kuros gaisa temperatūra nepārsniedz 15 grādus. Tātad gada lielāko daļu skapī kurā iebūvēts ledusskapis gaisa temperatūra būs zemāka nekā virtuvē , laikam +16 grādi. Tātad jebkurā gadījumā patērētājs vinnē!

Patērētājs vinnētu tādā gadījumā, ja ledusskapis nestrādātu. Bet, lai kaut ko ledusskapī atdzesētu, tas atņemtais siltums tiek izstumts uz aizmugures radiatoru. Un radiators šo mazo reģipša skapja iekšpusi var uzsildīt arī līdz 30 grādiem. Un ja jāsaldē kaut kas lielāks, tad kompresoram būs jāstrādā ilgāk, lai šādā paaugstinātā aizmugures temperatūrā dabūtu paredzētos grādus ledusskapja iekšpusē.

Kāds te rakstīja:"Ledusskapim ir jāventilējas - apkārt jābūt iespējai cirkulēt gaisam, ja vien tas nav speciāli iebūvējamais." Pateikts virspusēji ! Nevis apkārt, bet ledusskapja radiatoram jāventilējas. Un tikai. Zināma daļa arī lejā, kopresoriem javentilējās.Jo mūsdienu ledusskapjiem kondensāts tiek pilināts uz tvaicētāja virs motora, un ledusskapis tādēļ nav jāatlaidina, izņemot saldētavu, kad nav slinkums. Bet motora ventilācija notiek automatiski, jo gaiss pienāk pa apakšu un aiziet uz mugurpusi, kur ceļās augšā. Ir rekomendācijas ledusskapju uzstādīšanā. Citur pateikts, cik tālu no sienas, citiem vienkārši augšpusē ir speciāls ierobežotājs ar caurumiem, lai nevar uzstādīt ledusskapi tuvāk sienai kā pieļaujams. Pie šī teiktā jāpiebilst, ka radiātors ar ledusskapja auzmugures sienu un pieguļošo dzīvokļa sienu veido "skursteni", jeb siltuma plūsmas kanālu, kur siltajam gaisam ir palielināts cēlējspēks. Līdzīgi kā radiatoriem, kur gaiss plūst starp divām plaknēm. Tādēļ var šajā reģipsa sienas konstrukcijā izveidot aizmugurē- augšpusē nosacītu kanālu-skursteni, kur izejošo gaisu ievada atpakaļ dzīvoklī pie griestiem. Tā būs liela vilkme "skurstenim". Un jānodrosina gaisa pieplūšana, ko var veikt pa apakšu. Sānus ledusskapim var nosegtajā daļā papildus noizolēt ar 2-5cm putuplastu, tā manāmi palielinot lietderības koeficientu.