Nu ar mūsdienu gāzbetonu neko daudz šķībi aizmūrēt nevar. Galvenais, kur liela vērība jāpievērš, tas ir pirmajai bloku kārtai ir jābūt teicamā līmenī. Pārējos jau tik mūrē stūrus, novelc šņori un mūrē tālāk.
Un es U blokus izgatavoju pats objektā uz vietas. Jo bija pieejams elektriskais zāģis, kur ar milimetra precizitāti var blokus piezāģēt.
Tagad pavasarī ķersošos klāt jumtam. Tas pēc smaguma pakāpes liekas kā atpūta, ja salīdzina ar pamatiem un sienu blokiem.

Vajag, vajag pašiem darīt. Un, ja paši nevarat, tad noteikti apskatīt mūrnieka iepriekšējos darbus un nepakautrēties aiziet parunāt ar ēkas īpašnieku. Un labāk samaksāt kubā kādu latu vairāk, nekā pēc tam skatīties uz izķēzītu materiālu.

Manuprāt mājas pamatkontrukcija nebūtu tā ar ko vajadzētu eksperimentēt sanāks/nesanāks :))

Ja dikti esi nobriedis pats būvēt, tad vēlams mūrējot sienās paredzēt tehnoloģiskās ailas - pagaidu siju pārlikšanai 80cm augstumos. Tas atvieglos mūrēšanas un apdares procesus.
Tehnoloģiskās ailas var aiztaisīt pie galīgās ēku apdares - pirms špahtelēšnas un krāsošanas darbiem.

Arī man pagājušā vasara pagāja mūrējot 1,5 stāvu māju no gāzbetona. Mūrēju pirmoreiz - ar palīgiem. Visiem tā mums bija pirmā pieredze. Viens - nekad mūžā. To 375 mm plato bloku vienam pašam cilājot bez iekšām var palikt. Veselība dārgāka par visu. Divatā - ok. Uzmūrējām tā tīri neko. Laikam pat 1cm kļūda nebija pa vertikāli pilnā augstumā. Līmenim ir jāseko rūpīgi. Tas neko nedod, ka pirmo rindu uzliek precīzi līmenī. Tā ir tikai teorija, ka pēc tam var bliezt uz augšu neskatoties. Tie bloki nav tik precīzi (vismaz Aeroc). Ir jāslīpē vairāk vai mazāk katra rinda.
Mūrēju no iekšpuses. Bloku paletes pirmajam stāva apjomam ērtības labad bija saceltas mājas iekšpusē. Šeit ir problēma - nav iespējams samērīt pirmā vainaga stūrus pa diognāli. Mērījām tikai garumus. Tāpēc sienas taisnstūra vietā sanāca neliels paralelograms (uz 10m laikam pa nepilniem 2 cm kļūdījāmies).

Nedaudz iebilstot normiss, gribas teikt, ka arī ar mūsdieny gāzbetonu var aizmūrēt tādās auzās, ka maz neliekas. It sevišķi, ja mūrējot ārsienas mūrē pēc iekšējā stūra, bet nevis ārējā. Jo ne velti senie meistari mūrējot pilis, jaunavas iemūrēja ārējos ēkas stūros, bet nevis iekšējos. Es ar šo domāju to, ka, tas kas ir milimetri iekšējā stūrī, ir cm ārējos. Un tas nav teorētisks spriedelējums.
No prakses. Strādājot Dānijā, mūrniekam bija jānodod gāzbetona mūris ar noslīpētām un ai,špaktelētām šuvēm, jo krāsotājs pēcāk nelika vairāk kā 2 mm virs gāzbetona. Pie mums " meistari" nodod tādas sienas, ka pat reģipsis jāapmet. Tāda tā dzīves realitāte.

Viennozīmīgi ja vien ir iespēja - mūrē pats!
Ja ņemsi mūrniekus rēķinies ar šķībām sienām, neatbilstību plānojumam, platām horizontālajām šuvēm un neaizpildītām vertikālajām, aizmirstu armatūru utt.
Viss jau protams ir relatīvs, kādam līdz 5 cm sienu novirzes pa vertikāli un horizontāli varbūt arī liksies taisnas, 7mm šuves starp Aeroc blokiem ok, un tas, ka var no ēkas iekšas pa šķirbām redzēt visu dārzu normāli, bet rēķinies, ka tāda kvalitāte būs tikai tad, ja būsi dabūjis tiešām labus mūrniekus, kuri nemūrēs pa 15LVL/m3. Ja ņemsi tos (vidējos un normālos), kuri ņem <15LVL/m3, tad visticamāk būs daudz, daudz lielākas problēmas....
Ja runājam par naudu, tad tā, kas aizies uz mūrēšanu nebūs lielākā daļa, krietni lielāka noteikti savāksies par pārsedzēm, savelkošajām joslām un pārseguma iestrādi, bet šīs ir viena procesa nesaraujamas daļas un celtnieki to labi zina!
Pats esmu mūrējis no Fibo blokiem - nekā ārkārtīgi sarežģīta tur nav, līmēt pat varētu būt vienkāršāk tādi iekštelpu darbi, kā sienu apmešana nebūt nav vienkāršāki.
Nevajag eksperimentēt un bojāt nervus, ja būvē pats sev, tas atmaksāsies un kvalitatīvi spēsi uzmūrēt tikai pats - tā ir šodienas realitāte!

Pateicos par daudzajiem viedokļiem un komentāriem!

Te tika pacelta kvalitātes tēma, un tur nu es piekrītu normiss, J un Pavels.O par to, ka tikai būvējot sev var uzbūvēt kā nākas. Un labāk pēc tam gānīt sevi par neprecizitātēm un dabūt mācību, ka turpmāk lielāka vērība jāpievērš līmeņiem, nekā mistiskus "stroiņikus" un mācība būtu nekad vairs nealgot stroiņikus.

Par mūrēšanu pirmo reizi mūžā - jā, man tā būs pirmā reize, bet toties ar ļoti pedantisku būvuzraugu, t.i. tēvu, kas neko šķību neļaus izdarīt. Līdz ar to produktivitāte ne tuvu nav celtnieku līmenī, bet viss ir taisns.

Niks, paldies par padomu mūrējot no iekšpuses un diognāļu mērīšanu. Tā kā bloki pirmajiem vainagiem man ir, būs ērti samērīt diognāles un lielo daudzumu sūtīt pēc tam.

nokijs, mūrēšana pēc iekšējā stūra ir līmeņa ņemšana ārsienas iekšpusē?

Brikmaņa kungs, vai variet sīkāk paskaidrot par tehnoloģiskajām ailām?

Pamatus vajag precīzu taisnstūri - tad nebūs nekādas diagonāles jāmēra. Ieteiktu pamatu asis nospraust ar mērnieka palīdzību, kas to izdara ar milimetra precizitāti un tad nekādi paralelogrami nesanāk. Kad pamati gatavi, var savilkt precīzus striķus pirmajai rindai, talkā ņemot Pitagora teorēmu un ūdens spaini ar šļauku precīzam līmenim:
[www.buildeazy.com]
Ja domā uz priekšu, noteikti uz visu mājas celtniecību atmaksāsies lāzerniveliera iegāde - gan mūrēšanai, gan starpsienām, gan reģipsim, gan krāsošanai, gan tapešu līmēšanai. Čaļi, kas man skrūvēja reģipsi, reiz teica, ka lāzernivelieris esot instruments, kas viņiem devis vislielāko laika ietaupījumu darbā - esot labāk iztērētie 100 Ls viņu darba pieredzē.

Apkopojums no manis agrāk rakstītā par ēkas nospraušanu:

Lai māju uzbūvētu precīzi ir nepieciešami precīzi pamati, tos savukārt nodrošina precīza to nospraušana dabā.
Pamatus var nospraust nepareizi un tas ir jāpaskaidro sīkāk. Te var būt divu "nepareizumu" kombinācija horizontālajā plaknē. 1. pamati nosprausti precīzi(pamatu punktu savstarpējais izvietojums), bet pamatu novietojums vietā ir nepareizs(nobīde par attālumu, vai pagrieziens par leņķi). 2. pamati nosprausti neprecīzi, bet pareizajā vietā un 3. variants pats bēdīgākais - nepareizi nosprausti pamati nepareizā vietā.
Uz šķībiem pamatiem(gan vertikālajā, gan horizontālajā plaknē) sienas kautā kā varēs uzbūvēt, bet neiespējami būs panākt taisnu kori pie līdzenām jumta plaknēm. Diemžēl tad jau būs stipri par vēlu.
Neieteiktu taupīt uz asu nospraušanu. Labākos rezultātus dos labāku instrumentu izmantošana - Nivelieri un teodolīti jau nu vajadzētu, bet ideālu rezultātu dos elektroniskais tahimetrs, ar kura palīdzību asis nosprauž pēc koordinātām.

Par nospraušanu izmantojot elektronisko tahimetru:
Man ir iespējas tikt pie tā instrumenta un zināšanas. Neapšaubāmi rezultāts ir max precīzs, darbs kulturāls, un no malas izskatās ļoti sarežģīts un gudrs. Asu izspraušana pamatojas uz līnijas pagarinājuma principa, proti, instruments var parādīt ar diviem punktiem nodefinētu līniju jebkurā tās pagarinājuma vietā. Līnija mums ir jāatrod uz stūreņa horizontālās pārliknes! Man nav zināms pēc kādiem principiem projektos norādīta ēku piesaiste, iespējams, ka asu koordinātas jau ir dotas. Manā projektā ēka bija piesaistīta elektrības staba vertikālai asij ar attālumu un magnētisko azimutu. Ja koordinātas projektā nav dotas, tad digitālajā topogrāfiskajā plānā uzkonstruē ēkas pamatus atbilstoši projektam, iegūstot pamatu stūru koordinātas. Šīs koordinātu punkti(pamatu stūri) veido līnijas, kuru pagarinājumi jāatliek uz stūreņiem.
Es liku pamatu ārējo līniju, nesaskatīju jēgu atlikt pamatu asi.
Tagad kā to varētu izdarīt bez tahimetra, ja nav ārkārtīgi stingras ēkas pareiza novietojuma prasības t.i. ja piesaiste dota ar kādiem attālumiem no esošiem objektiem kā manā gadījumā.
Nostumj augsni un iespējami precīzi noplanē būvvietu. Ar 0,1 -0,2 m precizitāti nosaka pamatu stūrus, tajos iedzen mietiņus(M). Tagad ir redzams kurās vietās jātaisa stūreņi, sadzen par 3 mietiem(stūreņa kājas) katrā stūrī metra attālumā no topošās sienas, tā lai horizontālais pārliknis krustotos ar vajadzīgo asi. Ar Nivelieri uz stūreņu kājām atzīmē pamatu augstumu + kādu konstanti. Tas tāpēc, lai vēlāk asi rādošā aukla būtu augstāk par betonu un veidņiem. Es pieskaitīju 100 mm. Ar skrūvgriezi pieskrūvē pārlikņus (nenaglot), vadoties pēc atzīmēm uz sūreņu mietiem. Vajadzētu sanākt, ka visi pārlikņi ir stingri horizontāli un vienādā augstumā(līmenī). Tagad jāsāk čakarēties. Vajadzēs kādus trīs darītājus. Nostiepjam pirmo garākās malas auklu pār stūreņu pārliknēm, vadāmies pēc iedzītajiem mietiņiem(M). Auklu turam nospriegotu, ar iesietiem smagumiem tās galos. Nostiepjam otrās paralēlas malas auku, vajadzīgajā attālumā no pirmās, attālumu starp auklām kontrolējam galos ar mērlentu. Esam ieguvuši pirmās divas asis. Tagad liekam krustām pirmo īsās malas auklu, vadoties pēc iedzītajiem mietiņiem(M). Liekam otro īsās malas auklu vajadzīgajā attālumā no pirmās. Protams, ka pirmajā reizē sanāks paralelograms. To pārvēršam par taisnstūri, pārvietojot tikai īso malu auklas un mērot diagonāles un malas. Diagonāļu garumu aprēķina pēc Pitagora teorēmas. Kad viss ir OK, uz pārlikņiem striķu vietās iedzenam mazas nagliņas(tās nofiksē ass vietu), izraujam mietiņus(M) un ar svērteni no auklu krustpunktiem pārnesam jaunās precīzās stūru atrašanās vietas. Vienīgai vājais punkts šajā metodē ir spēja noturēt gaisā nostieptu mērlenti un izdarīt nolasījumus uz tās.

Par gāzbetona mūrēšanu:

[www.building.lv]

Kā ātri un droši uztaisīt stalžas iekšpusē:

[foto.inbox.lv]

nepieciešamas paletes, nomaļi diagonālsaitēm un spārkoki. Naglas neiedzen līdz galam, lai vēlāk pie demontāžas tās vieglāk izraut. Šādas stalažas vēl var nedaudz paaugstināt noliekot uz tām blokus un uzliekot uz tiem biezāku dēli.