Paldies Sencim par iedrošinājumu un G. par piesardzības brīdinājumiem.
Stāvbūves karkass ir labā stāvoklī, gan pie pamatiem, gan sienās, gar kurām iet ūdensvads, tā kā karkass nav jāmaina.

Par vates biezumu - vēlos minimāli mainīt mājas fasādes proporcijas, tādēļ ne pārāk gribu likt 20 cm vati - kāds vates tips (cietā/ar atstarojošu slāni/vēja barjeru) jāizvēlas, lai pietiktu 10 cm biezums - cik noprotu, jāizslēdz iespēja, ka kondensācija notiek pirms ķieģeļa mūra?

Ko Sencis ir dzirdējis un kā komentē tēzi, ka gaisa saturošie siltumizolācijas materiāli veic tikai konvekcijas siltumaizsardzību, bet siltumstarojuma enerģiju (kas var sasniegt līdz pat 80% no kopējās) neaiztur - tāpēc efektivitāte vates siltinājumam ir, bet ne pārāk augsta?

Es sev liktu 20 cm lai būtu drošs. Vai vismaz 15 cm.

Tāpēc, ka ar 10 cm kondensāts uz ķieģeļa radīsies. Tad ir jādomā vai nu par tā novadīšanu un koka konstrukciju pasargāšanu no mitruma, vai tvaika izolāciju karkasa iekšpusē. Domāju, tāds risks neatmaksājas.

Vate no PAROC -FAS4 vai FAL1, fasādes vate www.paroc.lv
Risinājums un iestrāde kā mājas lapā kaut kur dziļāk parādīts (rasējumi, foto)

Uz pēdējo lai atbild v_t. Pēc tam komentēšu. Šāda diskusija notiek augstās fizikas notīs, bet lielas jēgas priekš prakses no tās nav.

Varbūt ir kāds risinājums, ko var realizēt, lai tikai ar 10 cm vates ārpusē pietiktu. (tas nozīmē ka 5-10cm vates jāaizvieto ar ko citu, "efektīvāku"). Tikai man škiet, ka tas būs konstruktīvi pagrūts salīdzinot ar to ko es iesaku (15-20cm), un ne lēts.

Reālu materiālu ar ko var nosiltināt šo konstrukciju, apmest un iekļauties piem 3-10 cm. diemžēl nav.

fizika esot dabaszinību pamatu pamats, un skaudri praktiska. arī atstarojošā izolācija ir praktiska.
piemēram metalurgu tērps ir ar atstarojošu virsmu. tādā formā krāšņu tuvumā var uzturēties var uzturēties ilgstošu laiku. tautastērpos (pufaikās) nepilnas minūtes laikā var izcepties, tādēļ metāla paraugu ņemšana un koksa ogļu piemešana bija zibenīgi pasākumi.
temperatūra augsta un siltumapmaiņa starojuma veidā tuvu 100%.
mūs interesē zemākas temp. un arī procenti būs mazāki.
piem. vasarā bleķa jumts sakarst lidz kādiem 60 vai pat 80 grādiem. starp jumtu un vēja barjeru ir 50 mm gaisa šķirkāta, kondukcijas jeb vadāmības daļa būs niecīga. kaut kādu daļu - bet ne visai lielu, sastādīs konvekcija. sakarsētais gaiss virzoties augšup pa gaisa šķirkārtu sasilda vēja barjeru, koka konstrukcijas. neskoposimies un šiem procesiem atvēlēsim 30 - 40%.
tātad, aiz vēja barjeras, pasargāta no konvektīvien un konduktīviem procesiem atrodas 20 cm bieza vates kārta, lieliska masīvā izolācija, kas tomēr nespēj aizturēt infrasarkano starojumu. tāpēc vakarā, ap saules rietu augšstāvā vai mansardā ir riktīgi karsti par spīti biezajam izolācijas slānim. ja aiz jumta seguma, karstākajā zonā būtu atstarotājs, aina būtu savādāka. vienīgi tas ir jāsacaurumo, lai tiktu laukā ūdens tvaiks, kas kaut kādu iemeslu dēļ būtu iekļuvis masīvajā izolācijā. tās ir zināmas neērtības, jo vēja barjeru vajadzēs tik un tā, lai lieki nevēdinātu masīvās izolācijas slāni. bet var lietot abpusējo atstarotāju un likt to tvaika barjeras vietā, jo to vajag noteikti. turklāt alumīnija folija ir ar daudzkārt lielāku tvaika difūzijas pretestības koef.
pirtī temperatūra un princips tāds pats, tikai šeit mēs gribam siltumu paturēt nevis atgrūst.
sencis teiks - nu jā, te ir augsta temperatūra. labi.
ziemā es daru tā: auto lieku pie mājas tādā kā nišā, no priekšas un no sāniem sanāk mūris. un aukstajos ziemas rītos es zinu, ka logus kasīt nevajadzēs, jo starojums būs savu padarījis. neskatoties uz to ka ārsienas temperatūra ir praktiski tāda pati kā gaiss.
piedošanu, ka atkārtojos.

ja ir interese parēķināt siltumpretestības, kādas veidojas lietojot atstarotāju kombinācijā ar citiem materiāliem, arī vati, var ieskatīties baltimex.lv => pepi relfekt => aprēķinu metodika un pamēģināt padarboties ar ar kalkulatoru. kalkulators ir, tiešām, labs. no iegūtā rezultāta,gan, jāatņem 8 - 10%, jo šeit tiek izskatīts ideāls konstrukcijas posms. piem.,reālajā dzīvē vate tiek stiprināta koka karkasā, kuram, protams ir pavisam cita lambda. rezultātu tabulā ir redzams gan temperatūru kritums uz robežām, gan katra atsevišķa slāņa pretestība.
ja rodas jautājumi, zvaniet uz 4281198. labprāt atbildēšu.

Sencim.
Ir materiaals 25mm biezs, kas aizstaav 200mm vates, bet diemzheel shis materiaals ir paredzeets jumtiem un masnardam. Shii siltumizolaacija nav leeta un neesmu paarliecinaats vai kaads vinu latvijaa izplata. Ja ir interese uzmest aci, tad to var izdariit sheit [www.ybsinsulation.com]

v_t, piekriitu, ka izstarojums ir vearaa njemams siltuma parvietoshanaas veids. Tachu tiem atstarojoshajiem materialiem ir viens liels miinuss - vinji pilnibaa blokjee sienu gaisa un mitruma caurlaidiibu. Ja maajai visas sienas noklaat ar foliju, tad iekshaa buus kaa mikroviljnju krasnii t.i. buus nepiecieshama ljoti laba ventilaacija, lai majaa buutu veseliigs klimats. Tas protams nav svariigi, ja maaja ir buuveeta no monoliitas neelpojoshas konstrukcijas, tachu ja maaja ir buuveeta no elpojoshiem materialiem tad vajag uzmaniities.
Varbuut ir kaadas idejas kaa no taa izvairiities? Vai caurumu durshana var diez ko daudz palidzeet? Varbuut eksistee "elpojoshh" atstarojosh materiaals?

Pagaidaam, kaa vieniigo pielietojumu atstarojoshajiem materialiem redzu siltajaam gridaam un iespejams arii jumtiem.

jā, tas ir daudzslāņains atstarojošās izolācijas veids. perspektīvs materiāls. un kāpēc tikai jumtiem? arī karkasa būvniecībā. vajadzēs arī vati, lai nodrošinātu skaņas izolāciju.

vienā no komentāriem jau minēju lietpratēju prognozes, ka apmēram 30 gadu laikā visa siltumizolācija būs ar atstarojošu virsmu.

tagad bumba seņča pusē.

Vinsh tieshaam laizh cauri gaisu, mitrumu, u.c. ???
Tad jaaiet buus uz veikalu mekleet un apskatiit.

E

es gribētu zināt no kādiem materiāliem jābūvē, lai nevajadzētu vēdināt vai ventilēt. nu, vienu es zinu - metāla žoga siets.

un ko jūs saprotat ar elpojošajiem materiāliem?

protams, ka nelaiž cauri ne vienu ne otru.
cik ilgi var nodzīvot bez ventilācijas, ar hermētiski noslēgtām durvīm un logiem, mājā, kas būvēta no "elpojošajiem" materiāliem?

Atradu baltimex.lv lapaa:

*) Pepi Reflekt Plus 5 mm ir siltumizolācija un tvaika izolācija vienlaicīgi
*) Ūdens necaurlaidīgs un neuzsūcošs

Taatad tomeer pilniigi necaurlaidiigs materiaals :(

To sienu "elposhanu" es uztveru sekojoshi:
Cilveeks juutaas komfortabli, ja gaisa mitrums majaa nav paraak liels. Rudenii, ziemaa un pavasarii majaai iekshienee ir siltaaks gaiss neka iekshienee, tas speej uznjemt vairaak mitruma, taatad iekshienee rodas lielaaks gaisa mitrums nekaa arpusee. Ja sienas ir veidotas no materiaala, kursh pieljauj udens tvaika difuziju, tad udens tvaikiem buus tendence no lielaakas koncentraacijas parvietoties uz zemaaku koncentraaciju (nu tas ir tiiri logjiski no fizikas). Sienu kopejaa platiiba ir diezgan liela, lai tas ietekmeetu ieksheejo telpu klimatu.
Principaa jebkursh sienu materiaals laizh cauri uudens tvaikus, tikai dazhi to dara ljoti ljoti slikti (piemeram, betons), bet dazhi diezgan labi (kaljkis, vate, durisol bloki, utml.). Ja maaja ir buveeta no udens tvaikus vadosha materiaala, tad manupraat nebuutu lietderiigi to noblokjeet ar paaris milimetrus biezu folija kartu.
Ja es kljuudos, tad luudzu labojiet (ar argumentiem!) :)