UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU

Vēlos uzzzināt :  Building.Lv Forums

Pašreizējā: 3 no 4
Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana
Autors: E (---.telia.lv)
Datums: 04/11/2005 17:58

Un vel nedaudz no saviem personigajiem noverojumiem.

Es kadu laiku dziivoju vecaa muura majaa. Majaa it kaa siltums bija, jo radiatori tika labi kurinaati, bet vienalga tajaa majaa klimats bija ljoti nepatiikams. Berni visu laiku slimoja un vesakaas vietaas (pie sienaam, griidas) bija juutams mitrums.
Vedinaashana un ventilacija tikai palielinaaja aukstaa gaisa plusmas telpaas un veidoja caurveejus.

Tad sanaaca mazliet padzivot jaunuzceltaa koka majaa. Tas bija kaa diena pret nakti. Pat nevajadzeeja daudz siltumu jo viss rinkjii bija sauss un patiikams. Arii nekaadas redzamas ventilaacijas nebija un taa pat nebija vajadziiga.



Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana
Autors: v_t (195.13.178.---)
Datums: 04/11/2005 19:04

pamatā tā arī ir - nu, par to ūdens tvaiku difūziju.

par dzīvošanu mūra ēkās jāteic, ka mūri arī ir visvisādi - no akmens, ķieģeļiem, fibo, gāzbetoni dažādi u.t.t.
veco labo laiku mūrus saprotam kā akmens mūrus. bet nelaime tāda, ka mūris ir
"caurs" siltumizolācijas izpratnē. 5 - 7 cm bieza vate vai 5 mm biezs abpusējs atstarotājs ir ekvivalents pāris metru biezam mūrim! bail iedomāties cik biezu sienu jāmūrē, lai aizvietotu 20 cm vates!

bet tā jaunuzceltā koka māja, gan jau, ka no skaliem celta, vati piebāzta un nopakota ar visādām neelpojošām plēvēm. kā jau, nu, tagad ceļ. bet par spīti tam i gaisa pietika, i silti bija.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana
Autors: E (---.telia.lv)
Datums: 04/11/2005 20:34

Es te mazliet pārakstījos teikumā: "Rudenii, ziemaa un pavasarii majaai iekshienee ir siltaaks gaiss neka iekshienee", bija domāts "maajais iekshienee ir siltaaks gaiss nekaa arpusee".

Tur jau tā lieta, ka tai koka mājai neelpojošās plēves netika lietotas - tā bija guļbaļķu māja. Un klimats iekšā bija lielisks.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana
Autors: v_t (195.13.178.---)
Datums: 04/11/2005 22:16

tad gan.
jāteic, ka es arī šobrīd būvēju guļbūvi un zem siltajām grīdām man atstarotājs ielikts un jumta siltināšanā to izmantošu un, gan jau, tajā jūsu guļbūvē bija ir vēja plēve, ir tvaika barjera vai atstarotājs.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana
Autors: ozo (---.l3.c2.dsl.pol.co.uk)
Datums: 05/11/2005 03:29

v_t

Tyvekam ir elpojosha un atstarojosha veeja barjera, kuru izmantojot koka panelu maajaam, panelu biezumu var samazinaat liidz 100mm.(paneli piepildot ar vati)

Bet taa nav siltumizolaacija.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana
Autors: v_t (195.13.178.---)
Datums: 07/11/2005 18:15

te, gan, ir pretrunas starp to - elpojoša, atstarojoša, vēja barjera. atstarotāji ir gaisa un tvaika necaurlaidīgi (ja nav perforēti. savukārt, perforēts nebūs vēja barjera).

un kāpēc tā nav siltumizolācija, ja ļauj samazināt masīvās izolācijas slāni uz pusi?

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana
Autors: ozo (---.lns3-c8.dsl.pol.co.uk)
Datums: 07/11/2005 20:29

Tad jau sanaak ka ir.

Ar shaadu konstrukciju var ieekonomeet sameeraa daudz uz kokmateriaaliem un siltumizolaaciju, bet jautaajums ir, cik shaada konstrukcija ir izturiiga. It kaa 1 gadu tur bez probleemaam (tad vinas saaka razhot), bet kaa buus pec 50 gadiem, to gruuti pateikt.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana
Autors: Sencis (---.parnet.net)
Datums: 10/11/2005 01:50

Pēc 30 gadiem mājas būs pasīvās. Ar kādu izolāciju? Labs jautājums.Domāju būtisku pārmaiņu tirgus sadalījumā vate (50-80% atkarībā no valsts) - putoplasts (15-45% atkarībā no valsts) - citi materiāli (<5%) nebūs.

Cik gadu pagājis kopš izgudrota atstarojošā izolācija rūpnieciskā izpildījumā -ap 40-50? Un kāda ir tās tirgus daļa šodien būvniecībā? Vai alumīnijs paliks lētāks? Tā ražošanai vajag daudz elektrības, tā kā stipri šaubos. Plastmasa- to taisa no naftas, seciniet paši.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana
Autors: v_t (195.13.178.---)
Datums: 11/11/2005 19:46

ja, jau, runājam par elektrību, tad vajadzētu pieminēt, ka akmeņus, arī, nemaļ piparu dzirnaviņās. un vates rūpnīcas nedarbina ar ūdens dzirnām.

kāpēc atstarotājs nav tik izplatīts? civilajā būvniecībā tas ir ienācis pirms gadiem 20, nedaudz vairāk. masīvo izolāciju, dažādos tās veidos - smilts, skaidas, salmi, niedres, izdedži utt., pazīst gadsimtiem. tādēļ ir izveidojušās zināmas tradīcijas un izpratne par siltināšanu. no kurām pati galvenā - jo biezāka kārta, jo labāk. uz tāda fona nav viegli pieņemt, ka arī kaut kas plāns var būt labs un efektīvs. īpaši, pamatīgajiem ziemeļniekiem.
krievijā, šobrīd, ik mēnesi iestrādā pusotra miljona m2 atstarotāja (info no kompetentiem avotiem). pirms gadiem 5 - 6 atstarotāju izmantoja tikai kosmosa, militārajā rūpniecībā, vēl šur tur.
valsts, arī, nav no mazākajām, bet tas ir uzskatāms piemērs.

Re: Vecas apmūrētas koka mājas siltināšana
Autors: ozo (---.l6.c5.dsl.pol.co.uk)
Datums: 11/11/2005 20:50

Arii Anglijaa peedeejos paaris gados atstarojosho siltumizolaaciju materiaalu izmantoshana ir vairaakkaart daudzkaarshojusies, vati redzu arvien retaak un pashi to arii sameeraa maz izmantojam.
Viens no populaaraakajiem siltumizolaacijas materiaaliem ir Celotex (www.celotex.co.uk. Ir arii loti daudz simulaaru produktu, vareetu teikt , ka tikai nosaukumi atshkiras.

Pašreizējā: 3 no 4


Jūsu Vārds: 
Jūsu E-pasts: 
Tēmas nosaukums: 
Aizsardzība pret mēstulēm:
Lūdzu, ierakstiet apakšā redzamo kodu! Tas ir tamdēļ, lai spameru boti automātiski neliktu iekšā visādu drazu.
  *******   ********  **     **  ********   **        
 **     **  **        **     **  **     **  **    **  
        **  **        **     **  **     **  **    **  
  *******   ******    *********  ********   **    **  
        **  **        **     **  **         ********* 
 **     **  **        **     **  **               **  
  *******   ********  **     **  **               **  

Portāls Building.Lv neatbild par ievietoto ziņu saturu, par ziņu saturu atbild to ievietotāji.




Redakcija:
building@latvijastalrunis.lv
+371 67770522
Klientu serviss:
serviss@latvijastalrunis.lv
tel. +371 67770711
fax +371 67770727