Sveiki!
Esam privātmājas projektēšanas procesā. Vīzija par māju ir diez gan skaidra, ar šo vīziju arī vērsāmies pie arhitekta. Arhitektam mūsu pašu skices nepatika. Jau kopš pirmās tikšanās sapratām, ka mums domas nesakrīt ļoti daudzos jautājumos. Arhitekts uzzīmēja mūsu māju savā skatījumā, iedeva mums sākotnējās skices - apskatījām, izvērtējām, bet nepatīk, argumenti arī nepārliecina.
Nešaubāmies, ka arhitekts ir labs, bet jūtam, ka sastrādāties būtu ļoti grūti, tāpēc labākais risinājums šķiet atteikties no šī arhitekta un vērsties pie cita.

Vai kādam ir pieredze šādā situācijā? Ņemot vērā, ka arhitekts ir jau ieguldījis savu darbu, zīmējot sākotnējās skices, par šo darbu vajadzētu samaksāt. Tāpēc jautājums - kāda varētu būt adekvāta samaksa par šo darbu? Pašas skices nekādā veidā neplānojam izmantot, jo tās diez gan lielā mērā ir pilnīgs pretstats mūsu vēlmēm un vīzijai par savu māju.

Tā gadās(c)

Tāpēc jau pašā sākumā jārunā ne tikai par plāniem, arhitektūru u.c. dievišķām substancēm, bet arī par pavisam prastu lietu - naudu. Slēdz līgumu, kur tad cenšas atrunāt arī šādas situācijas.

Tagad jāvienojas par summu, kas var būt pati dažādākā, tomēr optimāli būtu ne vairāk kā 30% no nolīgtās kopsummas par projektēšanu (konkurences padomes aizliegtais projektēšanas izmaksu kalkulators). Var arī palūkot citu EU valstu kalkulatorus (ne visur vietējās konkurences padomes to aizliedz, citur tā ir valsts politika regulēt intelektuālo pakalpojumu tirgu), čehiem ir visai sakarīgs.

Nedomāju,ka arhitektam būtu jāmaksā 30% no nolīgtās kopsummas par skicēm ar kurām tas mēģina uzpiest pasūtītājam,iespējams,savu nerealizēto sapni,bet neņem vērā to,ka pasūtītājs ar savu ģimeni varbūt ir plānojuši savu mājokli 10gadu garumā lidz kvadrātcentimetram.(pat ja tas nesakrīt ar kautkādām mistiskām vispār pieņemtām normām)
Man projektējot savu māju arī bija daudz domstarpību ar arhitektu,bet es uzstāju uz savu un tur ,kur piekāpos,tagad divus gadus dzīvojot,saprotu,ka arī tur vajadzēja palikt pie sava varianta.......

Kāda maksa, ja darbs nekam neder. Ka mūrnieks sķību sienu uzmūrē, vai tad jūs par darbu maksājat :)? Ar ko tad arhitekts labāks. Triec viņu ratā un meklē citu. Pats vainīgs, ka neprot klientam izpatikt.
Nekad nesapratīsu šito bijību pret arhitektiem. Man savulaik bija līdzīgi. Tās gan bija palīgēkas, bet pēc trešās skices arhitekts pateica- tu tak pats labāk sajēdz, kad uzbūvēsi, tad es uzzīmēsu :) Manu domu lidojumu arhitektam nebija dots saprast. Tā man vairāk kā desmit gadus malkasšķūnis, vāgūzis un pagrabs faktiski ir nelikumīgas celtnes.

Mana saprašana par "nerakstītiem noteikumiem":

1) ja arhitekts uzņēmies apkalpot klientu - tad projektē Priekš Klienta - Ne priekš Sevis...un tā ir abpusēji Labprātīga Apņemšanās (vienošanās) - neviens taču nespiež...

2) ja arhitekts Neprot izdabūt Labrātīgu Klienta Piekrišanu Saviem Ieteikumiem - pamatojot un pierādot - viņš vai nu taisa kā klients vēlas - vai arī atsakās no darba izpildes...

3) ja arhitekts ir jauns lielīgs un ambiciozs - vai arī vienkārši bez pietiekošas pieredzes konkrētā tipa objektu izstrādē - ar tādu labāk nepīties - pats vainīgs - lai visupirms iemācās strādāt ar klientu !

4) un kārtīgs - Nopietns arhitekts Sāks Tērēt Savu Laiku - nopietni Uzsākot proj. Procesu - Skiču Stadiju - tikai ! pēc avansa (priekšapmaksas) vai pēc atrunāta - parakstīta līguma...tāpat kā kārtīgs celtnieks...

Kā tur ir īsti jūsu gadījumā - nemāku spriest - kāda ir bijusi noruna un cik lielā mērā tā būtu jāpilda - jūsu godaprāta mērā vai pēc papīra...
bet trešā daļa nepienākas par savu ambīciju izrādīšanu - vai par iepriekšizstrādāta projekta skiču atkoriģēšanu - vai citu mālējumu, kas pēc būtības neietver klienta uzstādījumus un ir pretēji norunai...

Mans nelaiķa tēvs - arhitekts teica: Tātad ejot uz operāciju galda pie ķirurga parādi viņam kā griezt"... Tas pa jokam, bet piekrītu Zodčija 2. punkta definētajām - ja nevari izdabāt klientam, tad triec sevi ratā... redzi vienīgi ar to naudas norunāšanu sākotnēji ir tā pasmagāk... tu jau nevari zināt, kurā brīdī sava saikne ar klientu pārtrūks, jo piemēram pieredzējušam bukam, taš arhitektūras skices nav vajadzīgas - ģimenes ēka ir viena etapa darbs - sāc un pabeidz!.

Gadās, kad klienti nāk ar specifiskām vēlmēm. Un ja nevaru pārliecināt viņu ar saviem argumentiem pie kāda neloģiska risinājuma, tad rasēju tā, kā klients vēlas. Pie projektēšanas uzsākšanas, parasti klients veic pirmo iemaksu- tā tad būtu arī arhitektam par skiču izstrādi. Ja tāda nav bijusi, tad jau ir sarežģītāk.
Ja Jums nepieciešams, lai uzprojektē tādu māju, kādu esat izdomājuši, rakstie uz epastu "zhuks13 eta inbox punkts lv" sarunāsim tikšanos.

Viena pagale nedeg....

Arhitekts ir paziņa, tāpēc vēl nebija ne līguma, ne avansa. Gāja runa par to, ka arhitekts paskicēs un tad pateiks cenu - cik maksās projekts. Pat, ja šajā gadījumā nekas nebūtu jāmaksā, tad tomēr - arhitekts ir ieguldījis darbu (lai arī mums nederīgu), un, ņemot vērā, ka ir mums pazīstams, gribam samaksāt par patērēto laiku.

Manuprāt, vēlmes nav nekas neparasts, drīzāk otrādi - arhitekts vēlas pārliecināt par kaut ko lielāku, neparastāku utt. Ir mums ģimenē vēl viens paziņa - arhitekts. Vērsāmies pie viņa un viņš apskatīja mūsu pašu zīmētās skices un teica, ka viss ļoti loģiski un vienojāmies par projekta taisīšanu pie viņa. Tāpēc gribētos domāt, ka vaina nav mūsu neloģiskajās idejās un ambīcijās.

Dzīvē ir zelta likums - naudas lietās nav ne draugu, ne paziņu, ne radinieku.
Šis ir tas gadījums, kad Tu esi KLIENTS, nevis draugs vai paziņa. Tādēļ, ja es būtu Tavā vietā, arhitektam nemaksātu neko. Jo darbs nav padarīts.
Ja paziņa ir loģiski domājošs cilvēks, viņš to ļoti labi sapratīs. Un neapvainosies, jo nav jau par ko.

Vēlreiz saku - nevajag jaukt darba lietas ar privātajām attiecībām. Punkts.