Sveicināti.

Zinu, ka šī tēma noteikti jau ir apspriesta vairākkārt. Taču lasot un meklējot informāciju saskaros ar to, ka dažādos avotos un informācija atšķiras.
Situācija ir sekojoša- ir simtgadīga lauku māja, kurai ir dēļu grīda, zem kuras ir sprauga un tad smilts. Plāns ir vienkāršs- demontēt grīdu, ieklāt plēvi, EPS 100, plēve, armatūra, silto grīdu kontūrus un ESTRICH, pa virsu visam lamināts vai flīzes.
Jautājums ir par to, kas ir jādara ar visu kas ir zem plēves, respektīvi smilti. Jārok nost un jāber šķemba, vai pietiek ja norok īdz vajadzīgajam līmenim un noblietē? Kas jāliek pie pamatiem, putuplasts vai lenta? Smiltī būs ieraktas kanalizācijas caurules. Ūdens caurules maksimāli būs gar sienām, kur nevarēs (laidīšu zem putuplasta)

Šķembas nav vajadzīgas, pietiek ar kārtīgi noblietētām smiltīm. Man zem grīdas bija ļoti sausas smiltis - blietē vai neblietē, jēgas nekādas. Nācās saliet ar ūdeni.
Ūdens caurules labāk liec tālāk no pamatiem, lai nebūtu riska ar aizsalšanu (ja vien pamati no ārpuses nav siltināti ar pamatīga biezuma putuplastu). Siltā grīda no pamatiem jāatdala ar kādu 50mm biezu putuplastu, putu politelēna lenta nedod pietiekošu siltuma izolāciju.

Ja caurules stiprina ar takerskavām, armatūras sietu nevajag. Tāpat no tā nav dižā jēga. Vienkāršāk, lētāk un ērtāk ir pievienot fibru.

Kad sāku rakt smiltis vienā telpā priekš plānotā ūdensvada, tad putēja briesmīgii, smiltis ir sausas. Un neatceros zem cik bieza slāņa (varētu būt ap 20 cm) smiltis palika ļoti cietas un sablīvētas. Tāpēc arī domāju par to vai vajag šķembas. Saprotu, ka šķembas aiztur mitrumu kas nāk no grunts, pietiek ar plēvi? Kaut gan, spriežot pēc smilts stāvokļa tur nekāds mitrums nav nācis. Kaut gan vienā no telpām grīda ir sapuvusi, bet to es vēl neesmu norāvis, līdz ar to es nezinu kas tur par iemeslu.
Lai nebūtu jābaidas par ūdens cauruļu aizsalšanu, tās noteikti tiks kārtīgi siltinātas un ir doma arī likt elektrisko cauruļu sildīšanas lentu. Kā nekā māja ir Vidzemē, kur aukstums dažkārt ir diezgan iespaidīgs un turas pietiekami ilgi. Līdz ar to tā ir lieta kas noteikti būs jāņem vērā.

Kad noplēsi grīdu un raki, vai neredzēji kurmju darbības pazīmes?
Man arī ir veca mūra māja ar ventilējamām pagrīdēm, un briestu mājas remontam. Skatoties kā kurmji plosās apkārt mājai veidojot pusmetru augstus rakumus, domāju vai neliekot šķembas vai ko citu cietāku viņi zem tā putuplasta neizraks zemi tā, ka grīda var sākt deformēties ar laiku?

Pagaidām grīda norauta tikai vienā telpā. Tur kurmju nav darbojušies, bet peles vai žurkas gan bija midzeni uztaisījušas. Viens no argumentiem ko esmu lasījis par šķembu nepieciešamību ir tas lai peles netiek klāt siltinājumam un nesāk grauzt. Kaut gan, domāju, ka tas tāpat īsti nelīdzēs jo viņas atrastu kādu citu pieejas vietu, pilnīgi visus caurumus vecā mājā nav iespējams aiztaisīt.

ek717 rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Kad noplēsi grīdu un raki, vai neredzēji kurmju
> darbības pazīmes?
> Man arī ir veca mūra māja ar ventilējamām
> pagrīdēm, un briestu mājas remontam. Skatoties kā
> kurmji plosās apkārt mājai veidojot pusmetru
> augstus rakumus, domāju vai neliekot šķembas vai
> ko citu cietāku viņi zem tā putuplasta neizraks
> zemi tā, ka grīda var sākt deformēties ar laiku?

Noblietētā, nedzīvā zemē kurmis nelien, tur nav slieku. Turklāt pamatu perimetrs ir šķērsis kurmim. Ja nu vienīgi mājai pamatu dziļums ir 30 cm, kā manējai. Bet es iztiku bez šķembām un pa astoņem gadiem grīda nav deformējusies.
Savukārt kas attiecas uz kaplāro mitrumu, tad putuplasts ir daudz labāks kapilārā mitruma aizturētājs par blietētām šķembām. Grīdas dēļi sapūst vairāku iemeslu dēļ - biežākais ir nekurināšana rudens periodā, kad ārā/ēkā jau auksts, bet grunts ir silta. Uz dēļu apakšas veidojas kondensāts. 100 gados māja varētu būt piedzīvjusi visu kaut ko.
Joprojām uzskatu, ka ūdensvada caurulēm jābūt drošā attālumā no ārsienām un caur pamatiem jāienāk pietiekošā dziļumā. 10,15 vai 20cm putuplasta slānis virs estrich būs labu labā izolācija. Likt caurules gar cokolu un domāt, ka 2cm cauruļu izolācija diži ko palīdzēs -25grādu salā ir nepareizi. Var , protams, likt elektrisko cauruļu sildītāju un cerēt, ka tas strādās turpmākos 50 gadus un šajā laikā nebūs elektrības atslēgumu vai neaizmirsīsi ielikt vadu rozetē vai māja tiks apdzīvota.

Skaidrs. Paldies par skaidru atbildi. Tad man ir skaidrs, ka nav ko tērēt laiku un likt šķembas, jo tāpāt būs plēves, izolācija un tam viam pa virsu betons ar laminātu un flīzēm.

Par ūdeni- protams pēc iespējas nost no pamatiem un arī no akas ūdensvads būs metra dziļumā lai nav aizsalšanas risks, kā arī zem pamatiem kārtīgi viss tiks siltināts. Par ūdensvadu runājot- tiks darīts viss iespējamais lai kārtīgi pasargātu no aizsalšanas, jo galīgi negribas lauzt augšā grīdas jo truba pārsalusi. Labāk ieguldu nedaudz vairāk naudas labai izolācijai un apsildei, nekā vēlāk kožu pirkstos, kad jau ir par vēlu un jārauj nost viss pēc kārtas.

Apsildes kabelis var saplīst, elektrība var pazust, ja māja neatrodas lielpilsētā, tad pavisam reālas ir vairākas dienas bez elektrības.
Un galvenais - izolācija nesilda! Vienīgais siltuma avots ir silta telpa un zeme. Cauruli ieliekot čaulā zonā kas sasalt būs sliktāk, kā liekot izolāciju tikai aukstajā pusē pirms caurules. Caurules pie ārsienām ir slikti :)
Pēc šiem lielajiem saliem cik nav situāciju, kad pārsalušas pat apkures caurules. Viens piemērs - telpas siltas, vienā istabā radiatori nogriezti uz 0, cirkulācija nav, caurules pie sienas un no rīta pie grīdas sals tās pārplēš.
Siltināt zem pamatiem? Parasti siltina cokola daļu jāsiltina no ārpuses un pamatus + ja sekli pamati siltina horizontāli.
Pareizi saplānojot siltinājumu un cauruļu atrašanās vietas būs mierīgs prāts bez kādiem papildus sildkabeļiem ;)

Siltināt zem pamatiem, bija domāts, ka caurules kas nāk no akas tiks izolētas (siltinātas) arī zem pamatiem lai arī dziļums būs ap 1 metru, tā lai arī ja pamati caursalst tad lai līdz caurulēm aukstums netiek. Paši pamati tiks siltināti visticamāk kaut kad vēlāk.

Paldies par vērtīgajiem ieteikumiem.

Vai paredzi variantu ka māja kādu laiku netiek apdzīvota un apkurināta - kā būs ar ūdeni kas no akas uznāk virszemē caur grīdu telpā?
Jautāju informācijai, jo pats lauzu galvu par šo variantu.