Saprotu, ka vislabaak ir likt flīzes. Jautājums vai ir vienalga kādas - keramikas, akmens, porcelāna? Vai akmens ir labāk kā keramiku, vai vienalga?

Kā ir ar laminātu/parketu? Es tā saprotu, ka parketam varētu būt problēma, ka sāk locīties no tā, ka apakšu silda. Kā ir ar laminātu? Vai der jebkurš vai vajag kādu speciālu?

Kā ir ar mīksto segumu - tipa tepiķi? Vai tādu var likt, vai atkal ir kādi speciālie priekš siltajām grīdām.

Man ir aktuāli ir, lai izvēlētais grīdas segums nedarbotos kā siltumizolātors.

Uzdoto jautājumu loks pārāk plašs detālākai izskaidrošanai, bet īsumā.
Silto grīdu virsējās apdares kārtas praktiskais biezums ir niecīgs, lai ievērojami ietekmētu siltuma sadales vienmērību grīdas konstrukcijā. Prakses apstākļos parasti ir prasība, lai virs sildvada-caurules būtu vismaz 2,5..3,5cm java, betons un pati nesošā konstrukcija vismaz 6..8cm monolīta betona plātne. Aizsargslānis ir tas, kura uzdevums vienmērīgi izkliedēt temperatūru un nodrošināt caurules drošību pret saplēšanu un temperatūra nevar pārsniegt 25..32 grādus.
Tā, ka grīda ir silta, tad tā nodrošina jebkura mitruma - tēja, sviedri iztvaikošanu no tās virsmas. Tapēc manuprāt likt pūkainu paklāju no šī aspekta nebūtu prāta darbs, bet jāliek vieglāk kopjams materiāls.
Grīdu segumiem lielākoties izmanto nodilumizturīgus materiālus, tad tiem jābūt cietiem un līdz ar to tilpumsvaru no 650..ozols līdz 3600kg/m3..granīts. To siltumvadāmības koeficenti no 0,18..2,8W/m2K. Bet visu šo materiālu biezumi 8..20mm izmatošanā pārāk mazi, lai ar tiem vajadzētu rēķināties grīdas segumu siltumzudumu vai siltumatdošanas jomā.
Cietkoka grīda vairāk deformēsies no mitruma nekā no siltuma, bet te līdz dažādas kompensācijas spraugas telpas perimetrā, ja telpā nepārsniedz 25m2 laukumu.

Apskatīju laminātus un sapratu, ka jāliek ALLOC Original [www.europe.alloc.com]
Specifikācijā rakstīts, ka R = 0.1 (K*m2/W), kas izskatās perfekti.
Vai kāds var paskaidrot kāpēc apakšā jāliek plēve? Instrukcijā rakstīts, ka to vajag, pat ja liek uz siltajām betona grīdām un tvaika barjera jau ir zem betona.

Neliela apspriešana un dalīšanās pieredzē par klājumiem uz siltājām grīdām notika šī pōrtāla sadaļā forums__dienas jautājums__ zemes siltumsūknis_pēdējās 2 lapas. Tur arī apspriedām visus variantus un ir informācija par paklājiem. Iztīrīt paklāju mūsdienās nav problēma. Galvenais lai būtu omulīgi. Nu nevaru es izkāpt no rīta no siltās gūltiņas un pa tiešo uz «plikas» grīdas, pat ja tā ir silta (un vasarā?) :).

Daaa
Tāpēc jau vasarā atstāj komforta apkuri - respektīvi uzliek 20 grādus minimālo grīda temperatūru. Elektrību tas praktiski nepatērē nemaz, jo vasarā jau māja nav jāsilda - pietiek ar siltā ūdens sildīšanu, no tā arī tas sūknītis paņem ūdeni grīdu uzsildīšanai. Nu ja nu pāris latus mēnesī tas patērā, tad tas ir max. Man jāsaka, ka arī lamināts pavisam bez sildī;šanas vasarā bija auksts, tur, kur vi;nsh ir uz betona. Flīzes katrā ziņā aukstākas, bet tomēr.

Tikai nedrīkst aizmirst, grīdas PAMATNES temp. nedrīkst mainīties vairāk kā 5 grādi diennaktī.Tobiš elektriskās grīdas aizmirstat.

Piespamojāt gan, bet uz jautājumu kāpēc virs betona zem lamināta ir vajadzīga vēl viena tvaika barjera tā arī nepaskaidrojāt.

tādēļ, ka betonā ir daudz ūdens, kura pilnīgai iztvaikošanai vajadzīgs ilgs laiks. laiks, kura, parasti, nav. tādēļ, lai no ūdens tvaikiem nepamptu lamināts uz pilnībā neizžuvuša betona jāliek papildus tvaika barjera. tagad parketa centra veikalos (būs arī citos tīklos) ir pieejama izolācija laminātam ar, jau, pielaminētu papildus tvaika barjeru ar nosaukumu PEPI BARRIER. ruļļos, zaļā krāsā, ar 20 cm papildus barjeras pārlaidumu, ko pārklāj iepriekšējai slejai.

No celtniecības teorijas betons grīdās pārsegumos, lūdzu nejaukt ar betonu uz grunts, pie centrālapkures sistēmas pēc 2 gadu ekspluatācijas iegūst līdzsvara vai massas mitrumu 1,5..2% ūdens. Un komentārs no Posted by: v_t (195.13.178.---)
Datums: 04/01/2007 10:22 ir derīgs tikai šos divus gadus.
Tvaika izolācija zem lamināta nepieciešama tapēc, lai lamināts kā no koksnes gatavots materiāls, tik daudz nestaigātu vasaras un ziemas periodā. Laminātam iekšejais mitrums būtu ap 12..15% un ziemas laikā pie centrālapkures vai silto grīdu sistēmas tas izžūtu līdz 7..9% iekšējā mitruma. Starpība 3..5% mitruma izsauc vismaz 0,2..0,4mm rukuma vai pibriesšanu uz katru tekošo metru. Tātad ja laminātam netiks sargāts tā iekšējais līdzsvara mitrums būs šķirbas.

tātad, betons žūst 2 gadus. par vecajām blokmājām vai hruščovenēm te nav runa. tur jau sen viss ir izžuvis. bet kurš tad, jaunceļamajās mājās, gaidīs šos divus gadus? skaidrs, ka neviens. lai, arī, grīdu liek pašu pēdējo, no betonēšanas līdz lamināta likšanas brīdim paiet labi, ja daži mēneši. un tad, bez papildu tvaika barjeras uzliktam laminātam, malas smuki uzpampst. respektīvi, te iet runa par piebriešanu un izmēru izmaiņām ne tikai garumā un platumā, bet, arī, biezumā.

paldies par informāciju par betona žūšanas laiku. noderēs.