Gribētu padomu - kurš beramais keramzīts (frakc.~5mm) ir labāks - Fibo, vai Baltkrievu. Vai starp viņiem kvalitātes ziņā ir atšķirība? Ja kāds ir dasrbojies ar abiem, lūdzu iesakiet. Cenu ziņā gan ir atšķirība.

Atšķirības, kādas fiziskās keramzīta īpašības tu gribi salīdzināt. Tilpumsvaru vai pretestību spiedē pie monolītā vieglbetona, vai siltumpāreju. Salīdzināšanu korekti var veikt tikai plānojot izmantot kaut kādam korektam mērķim. Ja mērķis ir iegūt lētāku, tad pēc lētāko.
Ja tu keramzītu gribi izmantot pārseguma aizbērumos, tad nepērc nekādu. Lētākas ir smiltis pie mājas, tās tāpat labi der.

Peldošai grīdai, uz spiedi. Siltumizolācaijai nevajag, viss ir pietiekoši, bet skaņas izolācijai vajadzētu un pie viena komunikācijas nosegt. Virsū domāju likt divus reģipšus.

es taisīšu tādu pašu, tikai silto ar trīs slāņiem, tādēļ nedaudz interesē siltumvadītspēja, kas keramzītam varētu būt bišku mazāka. un svars, jo man ir koka pārsegums. kaut gan jāsaka, ka diezgan pamatīgs.
ja būtu betona pārsegums un nesiltā grīda, tad bez šaubīšanās šim pasākumam izmantotu gaujas sēri.

nu jā, bet cenā Baltkrievu ir uz pusi lētāks! kuru labāk ņemt?

No Fibo firmas apraksta peldošai grīdai, kurai nav nepieciešama siltumizolācija, tiek ieteikta vissmalkākā frakcija, kas ir līdzīga rupjai grantij, kur graudiņu diametrs 2..5mm. Tas tapēc, ka ja plānojat izmantot rupjāku, tad šīs rupjākās daļas vai oļi var sabrukt, sašķelties. Es domāju , ka lielas atšķirības starp Baltkrievu un Zviedru keramzītu stiprības ziņā diezin vai iegūsiet. Principā biezāku slāni par 8..10cm keramzīta bērumam nevajadzētu likt bez tā pastiprināšanas ar cementa pienu.
Tātad šāds ~600kg/m2 keramzīts noslogos grīdu ar 60 kg/m2 pie 10cm slāņa. Papildus firma iesaka to noblietēt..[www.maxit.lv]
Taču , ja grīdas vai pārseguma konstrukcijai vēlaties iegūt kā skaņas, tā siltumizolāciju, tad ieteikums šāds. Uz pārseguma plātnes vai melno griestu dēļiem guldiet siltumizolāciju. Piemēram Tenapors FS20. Uz tā var klāt kā ALU- papīru tā gofrēto kartonu no iepakojuma kastēm. Tad beriet smiltis, kas attiecībā 20:1 sajauktas ar nedzēsto baltkaļķi apmēram 5..8cm slāni. Tad guldiet peldošo grīdu no plātnēm. Izmantojot smiltis, jāievēro, ka visas cauruļu caurlaides vietās caurules aptinamas ar apvalku vai te izmantojams skaidbetons vai keramzītbetons, jo smiltis izbirs. Svars uz pārsegumu 5..8cm siltumizolācija ~2kg/m2+smiltis 90kg/m2.

Deklarētie rupjās frakcijas izmēri baltkrieviem 8-20, Fibo - 10-20mm. Viena nupat pirkta baltkrievu 0.8m³ taša saturēja, manuprāt, nepieļaujami daudz smalkās šlakas, kamēr citas tašas sastāvs bija OK. Iespējams, ~1.3x dārgākais Fibo tādus atbirumus nefasētu.

Sakiet ludzu, ka rikoties sekojosa situacija.
Iepirku dzivokli, tipa ik, pec kada laicina konstateju ka ir loti mitrs un nevisai silts, karoc, zem laminata un skaidenes talek seko 20cm tuksums un grunts. Doma ir pusi sis brivas vietas aizpildit ar beremo keramzītu. Kurs var pateikt ka ir ar mitrumu, vai keramzits aiztur ari mitrumu, vai ir nepieciesama ari kautkada pleve. Ja ir tad kada? PALDIES JUMS

Grunts slapja, tipa puspagrabs?
Virsū uzbērts keramzīts mitrumu mazinās tikai daļēji, bet var pasliktināt ventilāciju (kuras varbūt vispār nav?)
Ja pamati nav siltināti un tos nevar nosiltināt no ārpuses, varbūt dzīvoklī var mēģināt no iekšpuses, pie iekšsienas vismaz pusmetru dziļi ierokot ekstrudēto putuplastu? Arī ja bērtu keramzītu, malās būtu jāber vairāk.
Ar mālu hidroizolēta klona grīda (atceramies vecas mājas vai filmu "Puika") siltumu zudībā nelaiž, bet kalpo kā termomasa (klimata stabilizētājs).
Grīdas horizontālās siltumizolēšanas bezjēdzība pastāvīgi apsildāmās ēkās pamatota
[www.buildingforafuture.co.uk]
rakstā Stimulating simulations (of the insulation of solid ground floors).

Vai man kaads luudzu vareetu sniegt atbildi?
meeghinu aprekjinaat aptuvenaas izmaksas monoliitam kjeramziitbetona pildiijumam ar nesoshaam uz siltuma funkcijaam - kjeramziita frakcija 4-10mm ... cik vareetu buut aptuvenais cementa daudzums, lai izgatavotu 1 m3.
paldies