uz 50 litru keramzīta maisiem ir uzzīmēts cik cementa un ūdens jāliek klāt, un kas galā sanāk.

Pagrabs ir tikai pusmajai, mana dala ta nav. Ja jau keramzits aiztures mitrumu daleji, tad kads butu tas idealais variants? Ka lai uzlabo ventilaciju, jo pastiprinati svist logi ( ipasi ziema)

Vienstāvs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Grunts slapja, tipa puspagrabs?
> Virsū uzbērts keramzīts mitrumu mazinās tikai
> daļēji, bet var pasliktināt ventilāciju (kuras
> varbūt vispār nav?)
> Ja pamati nav siltināti un tos nevar nosiltināt
> no ārpuses, varbūt dzīvoklī var mēģināt no
> iekšpuses, pie iekšsienas vismaz pusmetru dziļi
> ierokot ekstrudēto putuplastu? Arī ja bērtu
> keramzītu, malās būtu jāber vairāk.
> Ar mālu hidroizolēta klona grīda (atceramies
> vecas mājas vai filmu "Puika") siltumu zudībā
> nelaiž, bet kalpo kā termomasa (klimata
> stabilizētājs).
> Grīdas horizontālās siltumizolēšanas
> bezjēdzība pastāvīgi apsildāmās ēkās
> pamatota
>
> rakstā Stimulating simulations (of the insulation
> of solid ground floors).


Pagrabs ir tikai pusmajai, mana dala ta nav. Ja jau keramzits aiztures mitrumu daleji, tad kads butu tas idealais variants? Ka lai uzlabo ventilaciju, jo pastiprinati svist logi ( ipasi ziema)

Logu svīšanu vienlīdz veicina augsts relatīvais mitrums un zema stikla temperatūra (slikta loga siltumizolācija).
Parasti gan "centrālapkures" lietotāji ziemā sūdzas par pārlieku gaisa sausumu.
Ja tiešām gaiss ir par mitru un mitrums sūcas no zemes, to varētu aizturēt ar plēvi, gan jau literatūrā vai diskusijās par siltajām grīdām atradīsi, tieši kādu.
Ekoloģiski būtu hidroizolēt ar mīcīta māla slāni.
Varbūt mitrums sūcas no sienām dēļ bojātas hidroizolācijas virs pamatiem?
Man pašam medaudz keramzīta (ēkā, kurtai vēlāk paredzēta tikai periodiska apsilde, citādi es nebūtu bēris vispār) uzbērts uz plikas mālsmilts (tiesa, ne slapjas, gruntsūdens slēpjas kādu metru dziļāk) un grīdas dēļos izžuvušas pamatīgas šķirbas, tāpēc nedomāju, ka manā "siltajā pagrīdē" pat bez plēves būtu pārlieku mitrs. Protams, ka salīdzinot ar mālsmilti, tieši keramzīta slānis mitrumu aiztur ievērojami vairāk.

Par gaisa sausumu gan nevaru sudzeties, tiesi preteji, uz arsienu uzlikta regipsa (licis iepriekesejais saimnieks) pa sturiem metas pelejuma sene, kas liek pamatoti aizdomaties par mitrumu kas nak no pamatiem un sienas (silikata kiegelu), lai gan sene ir tikai telpas apaksdala, kas liek domat ka pie vainas ir mitrums kas nak no zemes. Domaju ka klausisu Jusu padomam un nosiltinasu pamatus no iekspuses, ieliksu plevi un keramzitu.
Ja bet ja tomer pie vainas butu bojata hidroizolacija starp pamatiem un sienu, ka tad lai to novers?

Vispirms gan vajadzētu izpētīt precīzi mitruma izcelsmi, vai tas sūcas no pamatiem vai kondensējas dēļ sliktas siltumizolācijas, vajadzības gadījumā pieaicinot speciālistu vai vismaz aizejot uz konsultāciju ar fotogrāfijām utml.
Varbūt pietiek nosiltināt no iekšpuses - pamatu ar ekstrudēto putuplastu bet sienu ar ekovati).
Hidroizolācijas atjaunošanai ir virkne mehānisku un ķīmisku metožu un firmu piedāvājumu. Pirmās diez vai būs piemērotas ne-savai un īpaši daudzstāvu mājai. Populārākā varētu būt pamatu atrakšana, izžāvēšana un piesūcināšana ar impregnējošu sastāvu pa speciāliem slīpi lejup urbtiem caurumiem.

Vienstāvs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Vispirms gan vajadzētu izpētīt precīzi mitruma
> izcelsmi, vai tas sūcas no pamatiem vai
> kondensējas dēļ sliktas siltumizolācijas,
> vajadzības gadījumā pieaicinot speciālistu vai
> vismaz aizejot uz konsultāciju ar fotogrāfijām
> utml.
> Varbūt pietiek nosiltināt no iekšpuses - pamatu
> ar ekstrudēto putuplastu bet sienu ar ekovati).
> Hidroizolācijas atjaunošanai ir virkne
> mehānisku un ķīmisku metožu un firmu
> piedāvājumu. Pirmās diez vai būs piemērotas
> ne-savai un īpaši daudzstāvu mājai.
> Populārākā varētu būt pamatu atrakšana,
> izžāvēšana un piesūcināšana ar
> impregnējošu sastāvu pa speciāliem slīpi
> lejup urbtiem caurumiem.

Paldies par info

Vai berot keramzītu zem peldošās grīdas tam nevajag pievienot kaļķi.
Zinu, ka kaļķi pievieno veidojot aizbērumu no smiltīm tādēļ lai tajās nedzīvo dažādi kukaiņi. Vai keramzīta piebēruma gadījumā tas nav aktuāli?

Ja pievienoju kaļķi keramzītam tad cik daudz kaļķis ir jāpievieno un kādu kaļķi jāņem? Ir dzēstais, nedzēstais, dārza kaļķis utt

Nu bakterijas un dažādas pelējuma sēņu sporas būs jebkurā vidē. Kukaiņi (?)... tiem vajadzīga barība - cik saprotu, tad iebūvējamos kokmateriālus mājās obligāti būtu jāmizo un jānodrošina tiem ventilācija. Ir vietas, kur vēlama antiseptika.
Taču šobrīd apkurināmai ēkai pirmo stāvu (grīdu) balstīt pa tiešo uz grunts ( kaut vai smiltis) no telpu apsildes viedokļa diezin vai būtu prāta darbs. Peldošām grīdām - jēdziens saprotams, ka apakšā ir apkurināmas dzīvojamās telpas, kas prasa skaņas izolāciju - diezin vai kukaiņi berumā atradīs ko ēdamu, tapēc kaļķa piejaukšana manuprāt ir lieka.
Taču, ja vēlme izmantot kaļķi pastāv - tad tradicionāli uz kokskaidu siltinājuma 20d. bija 1.daļa nedzēsta kaļķa. Tā, ka keramzītam varētu būt tāpat.