UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU
Vēlos uzzzināt :
Building.Lv Forums
Pašreizējā: 2 no 2
Re: SKAIDBETONS
Autors:
Vienstāvs
(---.lmt.lv)
Datums: 28/06/2007 22:08
Kas ir arbolīts?
Bija kautkādi bloki tumšā krāsā.
Bija kautkādi bloki tumšā krāsā.
Re: SKAIDBETONS
Autors:
Andža
(---.zm.gov.lv)
Datums: 29/06/2007 16:19
cēsīs pirms gadiem 3 ražoja skaidbetona blokus, es no tādiem sev uzcēlu tādu palielu pirtiņu uz 100 m3. Maksāja 22 ls/m3, tagad kādi 40 ls m3 varētu būt :) Tā jau nekādas vainas, tikai smagi gan! Nočakarējos diezgan, kamēr samūrēju.
P.S. Sienas izmaksāja ap 300 LVL, ieskaitot rūpneciski sagatavoto mūrjavu maisos. Darbs paša :)
P.S. Sienas izmaksāja ap 300 LVL, ieskaitot rūpneciski sagatavoto mūrjavu maisos. Darbs paša :)
Re: SKAIDBETONS
Autors:
Haralds
(80.233.244.---)
Datums: 29/06/2007 17:10
Es arī sāku domas par savu māju no skiadbetona. Gadu laikā domas mainījās. Mēģināšu domu gājienu restaurēt:
Skaidbetons pēc savas būtības ir ļoti labs privātmājas materiāls. Uz to es sliecos pēc tā, kādas izskatās mājas um citas piemājas celtnes, kas ir celtas tādā materiālā. Ir pat redzētas skaidbetona sienas, kur jumts sen jau ir nopuvis, bet sienas fargnenti vēl turas. Bija doma pat darīt pēc "latvijas laiku" paņēmiena, kad nesošais karkass ir no apaļkokiem. Lai to visu normāli izdarītu vislabākais ir izmantot javas maisītāju, kur iekšā griežās šneks, bumbierī sastāvdaļas var nesamaisīties. Pie visa vēl jāpieliek tas, ka, brīdī, kad ir sablietēta viena kārta, uzreiz var ņemt nost veidni un likt viņu augstāk.
Atturēja veidņošana. Lielākais darbs ir uzlikt nākamo līmeni veidņiem, jādomā kā viņus nostiprināt utt. Bez tam ir jāņem vērā tas, ka izejmateriālu ir blakus būvei jānoliek, ti. čupa smalkas grants, pāris kravas skaidu un pietiekami labi nosegta vieta cementam un kaļķim. Man pisētas apstākļos ir pagrūti to izdarīt.
Tad nāca pasīkums būvniecībā, kad par savu jaunbūvi nedomāju.
Atsākās atkal ar domu par Aeroc blokiem. Itkā lēti un pats var visu izdarīt.
Atturēja pieredzējuša celtnieku vadītāja pieredze- pēc gadiem var parādīties plaisas, jo mitruma režīms ekspluatējot ne vienmēr ir tas, kas ideālā atbilst bloku vajadzībām, nav izturīgs un grauzējiem patīk mitināties.
Vienu brīdi domāju būvēt stabilu būdu no ķieģeļiem, bet atturēja tas, ka pamati jau ir izbūvēti un zem tiem kāda metra dziļumā ir kūdras slānis, kas no tā lielā svara var sēdināt pamatus. Bez tam izmaksas ir briesmīgas (darba ziņā).
Paliku pie koka karkasa. Pirmkārt izmaksas nav no tām lielākajām- rupji piemetot sanāca turpat, kur bloki. Otrkārt pēc darba četras līdz sešas stundas dienā visu daru pats un neslikti sanāk (pašam vismaz nav pārmetumu). No ārpuses aplieku ar fibrolītu, kas starp citu ir savā ziņā līdzvērtīgs arbolītam, tikai nevis bloku, bet plākšņu izskatā. Pa vidu ir doma likt 200mm ekovati. Tai teorētiski nevajag plēvi no iekšas. es izlikšu blīvu papīru un patreiz ir doma divas kārtas reģipša, lai gan vēl parēķināšu, vai nav izdevīgāk to vienu kārtu likt ari no fibrolīta.
Lai gan ekovates lietošanai nav ilga lietošanas pieredze, tomēr uz to galvenokārt es sliecos tās plēves dēļ. Ja ārsienu biezumu taisa biezāku, tad var starp fibrolītiem bakāt skaidas ar kaļķi, tam būs labāka siltumnoturība nekā skaidbetonam.
Fibrolītam atkal ir labā īpašība, ka tam labi turas klāt apmetums, kas reizē ir arī vēja plāksne un ārējā apdare.
Man ir divstāvu ēka apmēram 200kv platībā.
Ja runā par izmaksām, tad par karkasa kokiem esmu "izlicis" 1700,-
Fibrolīts abiem stāviem no ārpuses sanāks ap 800,-
Ekovate rupji rekinot sanaks ap 1000,-
Viens pats pēc darba ar kādu palīgu, kas uzrodas ap 50% no kopējā būvlaukumā pavadītā laika, es rēķinu, ka pa sešiem mēnešiem es tikšu līdz jumta ieklāšanai.
Skaidbetons pēc savas būtības ir ļoti labs privātmājas materiāls. Uz to es sliecos pēc tā, kādas izskatās mājas um citas piemājas celtnes, kas ir celtas tādā materiālā. Ir pat redzētas skaidbetona sienas, kur jumts sen jau ir nopuvis, bet sienas fargnenti vēl turas. Bija doma pat darīt pēc "latvijas laiku" paņēmiena, kad nesošais karkass ir no apaļkokiem. Lai to visu normāli izdarītu vislabākais ir izmantot javas maisītāju, kur iekšā griežās šneks, bumbierī sastāvdaļas var nesamaisīties. Pie visa vēl jāpieliek tas, ka, brīdī, kad ir sablietēta viena kārta, uzreiz var ņemt nost veidni un likt viņu augstāk.
Atturēja veidņošana. Lielākais darbs ir uzlikt nākamo līmeni veidņiem, jādomā kā viņus nostiprināt utt. Bez tam ir jāņem vērā tas, ka izejmateriālu ir blakus būvei jānoliek, ti. čupa smalkas grants, pāris kravas skaidu un pietiekami labi nosegta vieta cementam un kaļķim. Man pisētas apstākļos ir pagrūti to izdarīt.
Tad nāca pasīkums būvniecībā, kad par savu jaunbūvi nedomāju.
Atsākās atkal ar domu par Aeroc blokiem. Itkā lēti un pats var visu izdarīt.
Atturēja pieredzējuša celtnieku vadītāja pieredze- pēc gadiem var parādīties plaisas, jo mitruma režīms ekspluatējot ne vienmēr ir tas, kas ideālā atbilst bloku vajadzībām, nav izturīgs un grauzējiem patīk mitināties.
Vienu brīdi domāju būvēt stabilu būdu no ķieģeļiem, bet atturēja tas, ka pamati jau ir izbūvēti un zem tiem kāda metra dziļumā ir kūdras slānis, kas no tā lielā svara var sēdināt pamatus. Bez tam izmaksas ir briesmīgas (darba ziņā).
Paliku pie koka karkasa. Pirmkārt izmaksas nav no tām lielākajām- rupji piemetot sanāca turpat, kur bloki. Otrkārt pēc darba četras līdz sešas stundas dienā visu daru pats un neslikti sanāk (pašam vismaz nav pārmetumu). No ārpuses aplieku ar fibrolītu, kas starp citu ir savā ziņā līdzvērtīgs arbolītam, tikai nevis bloku, bet plākšņu izskatā. Pa vidu ir doma likt 200mm ekovati. Tai teorētiski nevajag plēvi no iekšas. es izlikšu blīvu papīru un patreiz ir doma divas kārtas reģipša, lai gan vēl parēķināšu, vai nav izdevīgāk to vienu kārtu likt ari no fibrolīta.
Lai gan ekovates lietošanai nav ilga lietošanas pieredze, tomēr uz to galvenokārt es sliecos tās plēves dēļ. Ja ārsienu biezumu taisa biezāku, tad var starp fibrolītiem bakāt skaidas ar kaļķi, tam būs labāka siltumnoturība nekā skaidbetonam.
Fibrolītam atkal ir labā īpašība, ka tam labi turas klāt apmetums, kas reizē ir arī vēja plāksne un ārējā apdare.
Man ir divstāvu ēka apmēram 200kv platībā.
Ja runā par izmaksām, tad par karkasa kokiem esmu "izlicis" 1700,-
Fibrolīts abiem stāviem no ārpuses sanāks ap 800,-
Ekovate rupji rekinot sanaks ap 1000,-
Viens pats pēc darba ar kādu palīgu, kas uzrodas ap 50% no kopējā būvlaukumā pavadītā laika, es rēķinu, ka pa sešiem mēnešiem es tikšu līdz jumta ieklāšanai.
Re: SKAIDBETONS
Autors:
Andža
(---.zm.gov.lv)
Datums: 29/06/2007 17:26
Visu cieņu Haraldam!
Re: SKAIDBETONS
Autors:
Vienstāvs
(---.lmt.lv)
Datums: 29/06/2007 20:00
Daži, piemēram Ojārs Skujiņš no Annenieku pagasta, uzskata, ka dabīgai, nemineralizātai un laikam pat neneitralizētai kūdrai (kādu jābrauc pašam runāt uz fabrīķi) pašai piemīt kaitēkļus atbaidošas īpašības, kuras ekovate iegūst tikai pēc bora vtml. piedevu pievienošanas.
Re: SKAIDBETONS
Autors:
Didims
(---.vsaa.lv)
Datums: 29/06/2007 22:34
Nu zini, es uz to Skujiņu, kā kaut kādu autoritāti, īpaši nepaļautos, jo piem. pie jumtam domātu dēlīšu gatavošanas materiālu izvēlē viņam galvenais kritērijs ir materiāla uzsūkšanas spēja, tā teikt varēs vairāk antiseptikas (dikants) sasūkt sevī, značt ilgāk stāvēs. Un viņaprāt tas ir alksnis.
Man gan domāt, ja var daudz antiseptikas sasūkt, značt arī daudz lietusūdens varēs sasūkt, līdz ar to no ilgās kalpošanas nekas neiznāks par spīti iztērētajam antiseptikas daudzumam.
Man gan domāt, ja var daudz antiseptikas sasūkt, značt arī daudz lietusūdens varēs sasūkt, līdz ar to no ilgās kalpošanas nekas neiznāks par spīti iztērētajam antiseptikas daudzumam.
Re: SKAIDBETONS
Autors:
susurs
(195.122.24.---)
Datums: 04/07/2007 20:56
Izskatās, ka interesantu tēmu esmu aizsācis. Ar laiku došu ziņu kā man sokās ar būvniecību un aptuvenās izmaksas un darbietilpību. Pagaidām viss vēl ir uz papīra un jālegalizē būvvaldē.
Re: SKAIDBETONS
Autors:
Andris Berzins
(83.223.140.---)
Datums: 05/07/2007 00:15
Pelni naudu viegli:
[www.burzs.com]
[www.burzs.com]
Re: SKAIDBETONS
Autors:
Andža
(87.226.16.---)
Datums: 11/07/2007 21:19
Starp citu, skaidbetona blokus Cēsīs joprojām ražo un tie maksā 45 lati kubā
Pašreizējā: 2 no 2