Ja kādreiz pilno māla kieģeļu slīpēšana un piegriezšana bija problemātiska, tad šobrīd slīpēšanu var veikt ar rokas slīpmašīnu izmantojot šķīvveida diskus ar korunda zobiem un piegriezšanai arī pietiekoši lielas iespējas. Tātad pieliekot nedaudz pūļu var iegūt gludu pilnos ķieģeļos mūrētu krāsns virsmu.
Tā, ka mūrētas krāsns lielākā problēma ir vertikālo šuvju neblīvums, tad ķieģelī var iegriezt risi ~1.1,2cm dziļumā un ķieģeļus saistīt ar vertikāli iemūrētiem dūma slēgiem no 0,7*16*H150mm skārda.
Durtiņu iesaistei jāsaka, ka starp durtiņu metālu un mūri jāpaliek spraugai. Spraugas noblīvēšanai izmantojama skrudzē savērpta stikla auguma strēmele, kurai vidū var ielikt stiepli. Durtiņu papildus iesiešanai izmantot nerūsējoša metāla skavas, kas stipeināmas tā, lai elastīgi varētu deformēties karstuma rezultātā.

Man arī ir doma griezt ķieģeļos gropi, kā iesaka Ivars, tikai ievietot tur nevis bleķi, bet iespējami plānu neglazētu flīžu sagrieztas strēmeles.
Horizontālām šuvēm tas nav nepieciešams?
Bet liekot ķieģeļus uz kanti?

Savulaik kaut kur lasīju, ka dūmvadu ķieģeļiem drīkst izmantot tādus dobus ķieģeļus, kur materiāla biezums līdz vājinājumam ir ne mazāks par 2,5cm. Ražoja ķieģeļus dūmvadiem ar trīs apaļiem dobumiem, tur tas izpildās.
Tātad, ja mēs griežam gropes ķieģeli liekot uz kantes, biezums 62mm, tad iespējamās rises sprauga būtu ap 10mm, kas der sienas flīzes strēmeles iemūrēšanai. Taču es domāju, ka der arī skārds, jo dimanta griežamo ripu biezums virs 4mm? Kurtuves daļā var izmantot korozijizturīga skārda strēmeles no lietotiem veļas mašīnu bunduļiem.
Varbūt kādam ir pieredze ar trīscaurumu ķiegeļu izmantošanu krāsns vajadzībām.

Nu nezinu, man liekas, ka jūs sākat braukt auzās. Skurstenim apakšdaļā vajag izmantot parastus krasns pildītos ķiģeļus, bet aukšdaļā ķiģeļus, kuri tur mitrumu un salu. Sildvirsmu mūrēt no safrēzētiem ķiģeļim liekas nenopietni. Ķieģeļi uz tā sauktās badakants nekad nav glīti izskatījušies, tapēc jau to sauc par mūrēšanu uz badakants. Es jau saprotu, ka krīze, bet nu vai tik liela:)? Kurtuvē ugunsdrošos ķieģeļus var piegriezt tik precīzi, ka šuvēs nevajag nekādus mālus vai šamota pulvera zieķus un nekadus bleķus starp ķieģeļiem nevajag likt.

Jā, šķiet, ka atceros Kalnciema dūmvadu ar dažiem caurumiem.
Vispār pēc veco laiku grāmatām, ja lika uz kantes, tad ik pa solim šuvē vajadzēja arī stīpdzelzi, lai tura uz sāniem, taču tam ar mālu atšķirīga izplešanās. Tāpēc arī blīvēšanai negribētu bleķi. Ar flīzi saāķēti ķieģēļi varētu arī būt drošāki pret to, ja kāds uzgrūžas krāsns sienai.
Esmu griezis šķirbas betonā ar diviem diskiem un atstarpi.
Nazarovs, piemēram, taisa ar metāla armatūru un karstumizturīgu betonu, kam izplešanās koeficienti līdzīgāki.

KAs tas karstumizturīgais betons tāds ir? Pac kā reiz iegādājos tādu itkā kamīnu, kam ir čuguna kurtuve un apkārt liekas no karstumizturīgā betona izlieti grodi. Vēl neesmu uzstādījis, bet norvēģu ražojums un dod 10 gadu garantiju.
Laba ideja, manuprāt ir zviedru smilšu krāsnis. www.kamina.lv
Tur pati krāsns ir no metāla sametināta - resp. dūmejas un tā un viss krāsns korpuss tiek piebērts ar smiltīm siltummasai. Šuvju nav, masa tiek iegūta liela.
Par skursteni runājot - nesaprotu, kāpēc vēl papildus jāblīvē vertikālā šuve. Klasiski taču skursteni mūrēja ne jau 1 ķieģeļa biezumā, bet gan 2, liekot rindas ar nobīdi, lai vertikālās šuves nesakrīt un lieta darīta.
Man jau nu domāt, ka jebkurš māla ķieģelis ir karstumizturīgs, jo tie visi taču tiek apdedzināti krāsnī temperatūrā pie 1000 grādiem. Tie paši Keraterm bloki noteikti ir karstumizturīgi un ļoti labi varētu tikt izmantoti kā podiņi krāsns mūrēšanai. Resp. mūrē krāsni no pilnajiem ķieģeļiem un pēdējo, ārējo kārtu mūrē no Keratermiem. Tas palīdz siltumam ilgāk uzglabāties krāsnī un to atdot lēnāk, jo tāda, cik saprotu, vispār ir podiņu krāsns būtība.

Vai Tu gadījumā nerunā par rūpnīcu vai lielu katlumāju skursteņiem, kas mūrēti divās kārtās?
Klasisko podiņu, kuri arī izskatījās pēc podiņiem, būtība bija atsevišķās vietās sākt ātrāk sildīt telpu nekā kamēr iesils biezā čaula.
Es gan sākumā mūrēšu mūrīti, tikai ne ar klasiskām augšup lejup cukām bet pēc Feldberga principa. Lielākajai siltummasai jāatrodas krāsnī iekšā, ārējā čaula jau varētu būt krietni plānāka un ātrāk sāk silt, ķieģelis uz kanti liktos OK.

[www.senukai.lt]

Man gan liekas, ka podiņš pēc būtības kā jau podiņš ir māla izstrādājums ar tukšu vidu un relatīvi plānām sieniņām. Kā tāds var ātrāk sākt sildīt telpu par ķieģeli? Ja godīgi, man tā ideja līdz galam nav skaidra. Citi viņus atstāja tukšus, citi smērēja pilnus ar kaut ko. Vispār no paša saskares (senču mājā bija veca glazēta podiņu krāsns, kas pat ierakstīta kā neaiztiekama un arhitektūras piemineklis - skaista, liela, visādiem vipendroniem utt.) podiņu krāsns ideja ir tāda, ka tā neuzkarst kā apaļā krāsns un daudz ilgāk tur siltumu, pat līdz 24 stundām. Nekāda maģijas atkal te nav - ja masa vienāda, ilgāku siltumturēšanu var nodrošināt tikai to lēnāk atdodot. Man domāt, ka podiņi to paveic ar savām gaisa kabatām daļēji darbojoties kā siltumizolātors.

Tāpat kā skursteņa čaula - jo plānāka, jo ātrāk uzsilst.
Podiņu pildīšana man liekas pilnīgi garām, pietiek pārkurināt krāsni un visi pildījumi atlec. Homogēns ķieģelis neatslāņosoes nekad. Manuprāt podiņus lieto dēļ sadrātēšanas iespējas (krāsns nejūk).