Labadiena,jautājums profesionāļiem:
tiek būvēta vienstāva ēka ar apdzīvojamu mansardstāvu 6*11m. Sienas ecoterm 300.
Koka pārsedzes, bleķa jumts. Salīdzinoši viegla konstrukcija.
Paredzēti lentveida pamati 300mm platumā, tad gruntī rakt grāvi 500mm dziļu un liet pataisno betonu iekšā bez pēdas (zemes veidnis), stūros iemetot armatūru. Nākošā etapā pa perimetru 600mm augstus veidņus un betonu iekšā.
Apkārt pamatiem biebērt smiltis, sanāk māja kalnā, kas būtu labs risinājums, lai novadītu nokrišņus no pamatiem, un sanāktu 1m lai pamatus neizcilātu mājai paredzētas lielas jumta pārkares.
Augsne: 300mm auglīgs slānis, tad sākas totāls māls ar aukstu gruntsūdens līmeni.
Domāju vai tā var darīt???
Tad jautājums vai bez pamata pēdas māls noturēs ēku?

Kas latvijā ir labāks turētājs par mālu? Dolomīts?
Es, piemēram, dziļi betonēt netaisos. Rubble trench. Un nevis ar izteiktu pēdu, bet ar slīpumu uz ārpusi, tā, lai cilājot celtos nost nevis spiestos virsū. Ar meliorāciju mālā gan esot tā kā esot - agri vai vēlu aizsitoties ciet.

Ja tu lej 2 piegājienos - vispirms grāvī, pēc tam virszemes veidnī, tad veidojas šuve. Šādā gadījumā pirmajā betonā jāsasprauž vertikāli armatūras gabali, lai būtu sasaiste ar virszemes slāni. Nu, ik pa kādiem 20-30 cm. Nav obligāti pirkt armatūru - ja ir kādas liekas caurules, leņķdzelži utml., tie visi lieliski pildīs armatūras funkcijas.
Par mālu runājot - es jau nu gan mājai neriskētu līst virs zemes sasalšanas dziļuma, kas māla gadījumā atrodams šeit (kaut kur uz beigām ir LV karte ar māla sasaluma dziļumu):
[www.likumi.lv]

Nu jā, vēl vai tiešām jāmauc ar buldozeru visa melnzeme nost, vai nevar pieberamo smilti pamatu iekšpusē bērt pataisno uz melnzemes???? Vai tā var laika gaitā sesties???
500mm pamats zem zemes un 600 mm virs zemes, kas apbērts ar rupju smilti tas kopā ir 1,1m. man liekas pietiekoši dziļi, lai neizsaltu.

Cik zinu, ar melnzemi ir tā:
1) tā ir resurss, kurš zem ēkas aiziet bojā;
2) var sēsties, jo sastāvā daudz organikas;
3) un smirdēt.
Ne velti Vispārīgajos būvnoteikumos ir 173. punkts, pat senči čakarējās, rokot un vedot ar zirgiem smiltis (bērnībā mana "smilšu kaste" bij vecas mājas vieta)
[en.wikipedia.org]
Savukārt salt tiešām var tik, cik būvklimatoloģijā rakstīts, tāpēc dziļums būtu jāievēro un samazināt to var, tikai ja veic īpašus pasākumus tipa grunts siltumizolēšana, nomaiņa, meliorācija utt.

Tev no ēkas sienas, pārsegums un jumta 3m laiduma slodze uz pamata tekošo metru diezin vai pārsniegs 4..5t. Tātad 4000kg dalot ar 30*100cm iegūstam spiedes slodzi ~1,3..1,5kg/cm2. Blīvs nesamircis māls var noturēt 3..4kg/cm2. Galvenais nepieļaut pamatnes pēdas ilgstošu samirkšanu.

Vai no pamatnes nesamērcēšanas viedokļa ģeologu ieteiktā pamatu aizbēršana ar smiltīm 45° lenķī no pamatnes nevar nest vairāk sliktuma kā labuma, jo veidojas V veida vanna?
Piedevām zūd šeit jau minētā ērtība betonēt zemes (māla) veidnī.

Mālam pēc garas ziemas patīk rūgt, spēj pat debesskrāpi izcilāt, tāpēc LV apstākļos es ieteiktu pamatu apakšu vismaz 1.2 m zem projektētās zemes virsmas. Un zem pamatiem sablietēt smilti ar šķembām.

Par melnzemi jau Vienstāvs izsmeļoši izteicās, nav pat ko būtisku piebilst.

būvinženieris Ivars Brinkmanis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Tev no ēkas sienas, pārsegums un jumta 3m
> laiduma slodze uz pamata tekošo metru diezin vai
> pārsniegs 4..5t. Tātad 4000kg dalot ar 30*100cm
> iegūstam spiedes slodzi ~1,3..1,5kg/cm2. Blīvs
> nesamircis māls var noturēt 3..4kg/cm2.
> Galvenais nepieļaut pamatnes pēdas ilgstošu
> samirkšanu.
Jā, bet jautājums paliek aktuāls : kā panākt pamatnes pēdas ilgstošu nesamirkšanu ja ir augsts gruntsūdens???

Tad tiešām pazūd priekšrocība betonēt zemes veidnī.....
Tā pat kā tā pazūd pamata ārmalu sašaurināt uz augšpusi....
Tā arī pazūd kad jāblietē un jāveido šķembu spilvens zem pamata.....
Vai ir nepieciešams zem pamata veidot šķembu spilvenu, kas kalpotu kā drenāža, nav gan saprotams kur tas ūdens paliks, jo izdrenējot caur šķembām atkal atdursies pret mālu???
Un vai mākslīgi blietētas šķembas būs labāka pamatne par neskartu māla pamatni?

Ir iespēja planēt relijefu ap māju un ēku veidot mākslīgā kalnā, bet tas pasargās pamatus no lietus ūdeņiem.
Tad varbūt varētu uzrakstīt kāds būtu optimlākais variants.
Paldies.

Meliorācija protams, ka ir jāvada kautkur prom.
Mākslīgi blietētām šķembām un smiltīm, ja vien tās nebūs slapjas, atšķirībā no māla nepiemitīs īpašība sasalstot palielināties tilpumā. Vienlaicīgi ir jādomā par pamatu siltināšanu ja ne visā iespējamā sasaluma dziļumā, tad centimetrus 30 zem zemes vismaz. Neapgalvoju, ka manas pirts pamati ir ideāli, bet konceptuāli mani apmierina. Meliorācija vēl stāv nepieslēgta, taču šogad (pēc 4 gadiem) to beidzot plānoju pieslēgt. Pirtij zem pēdas māls bija visur, bet pus metru augstāk pacēlās tikai vienā stūrī. Māja iecerēta vietā, kur māls ir "totāls", neskaitot augsni, un vismaz pamatu ārmalu (vidū plāksne jā/nē?) plānoju līdzīgu pirtij.
[www.failiem.lv]

Grunts aplēsē māls parasti veido hidroizolējošu slāni, kas pat ja laiž cauri augšējo gruntsūdeni no lietus vai sniega kusšanas, tad to veic ļoti lēni. Principā māls tiek uzskatīts par hidroizolācijas slāni un pie ēkām smilts gruntīs to tā arī izmantoja - pagraba sienu vertikālā hidroizolācija.
Tātad gruntsūdeņi tev lielākoties atrodas virs māla esošajā slānī.
Loģiski nezinot neko par ģeoloģiju tavas būves vietā var pieņemt, ka drenējošo slāni veido augzeme ~15..25cm un smiltsmāls, kas atrodas virs māla, biezums ?.
Tātad, ja būves pamatne guļas uz ši 'neizjauktā' māla slāņa, kas atrodas caursalšanas dziļumā 1,3..1,5m tad normatīvs pret izcilāšanu izpildīts.
Ja pamatu daļa tiek aizpildīta ar šķembām, tad virsmas ūdens caur to, zem ēkas izdrenējas un aiztek uz tuvāko ūdenskrātuves baseinu - ezeru vai upi. Teorētiski ziemas laikā daļa no škembu tilpuma ir sausa, jo gruntsūdens augstākās atzīmes parasti ir pēc rudenī un pavasarī kūstot sniegam. Citiem ir tā, ka ziemas laikā akās trūkst ūdens. Tātad sala izcilājums šim 'sausajam' apjomam neko nespēj padarīt.
Ja vēl ēkai veic ārējo pamatu siltināšanu, tad sala 'tiltiņa' ietekme vairs nespēj sākt sasaldēt ūdeni ledū un izcilājumam nevajadzētu būt.

Izskatās, ka vairumā mūsdienu būvvietu reljefs ir praktiski plakans un drenāža ir nepieejama ekstra...
Vai "smilšu vanna" ir labāks risinājums pat meliorācijas gadījumā?
[img97.imageshack.us]

Vienstāvs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Izskatās, ka vairumā mūsdienu būvvietu reljefs
> ir praktiski plakans un drenāža ir nepieejama
> ekstra...
> Vai "smilšu vanna" ir labāks risinājums pat
> meliorācijas gadījumā?
>


Cik dziļš ir šķembu spilvens pamatam, es domāju cik bieza kārta?
Un cik dzīļi tu raki to mālu?

Pirts vietā starp augsni un mālu bija arī 20-60 cm smilšu. Raku pāri par metru. Latviešu ekoloģiki domājošie arhitekti ir ieteikuši šķembas ne vairāk kā 2/3 no zemē iedziļinātā augstuma. Man bija kādi 50 cm.

NU laikam tad viss skaidrs:
Darbu secība:
pirmais variants:
1. nostumjam melnezmi
2. izrokam 1,5m dziļu tranšeju
3. iegāžam šķembas 0,5m
4. sablietējam
5. gāžam 1m betonu ar armatūru
6. Liekam veidņus un gāžam betonu virspamatam 0,6m
Vai pareizi, palabojiet ja kas ne tā???

otrs variants:
1.Nostumjam melnzemi
2. izrokam 1m dziļu tranšeju
3. iegāžam šķembas 0,5m
4. sablietējam
5. Gāžam 0,5 m betonu pirms tam sametot armatūru
6. liekam veidņus un gāžam betonu virspamatam 0,6m, tad virspamatu aberam pa perimetru no ārpuses ar smilti. Sasaluma dziļums pazeminās kur ir uzbērta smilts par 0,6m pareizi??? Kopā sanāk: 1,6m
Turklāt var veidot labu planējumu nokrišņu novadīšanai no pamatiem, gruntsūdeņi izdrenē caur 0,5 m biezo šķembu kārtu.
Betons: B20 domāju būs gana labs, cena arī tagat pieņemama.

Tas nozīmē ka ne obligāti jārokas tik dziļi kā pirmajā variantā, jo kā jau minēju mājai būs augsts virspamats.
Lūdzu palabojiet ja kas nepareizi....

Gluži līdz nostumtās grunts virsmai bez veidņa aizbetonēt diez vai izdosies. Ja Tavi paša veidņi, sāc viņus lietot jau agrāk. Es piemēram sāku jau drīz virs šķembām, labums tāds, ka nevajag pārāk mocīties ar veidņu stiprināšanu. Par betona marku man objektīva priekšstata nav - reiz atvestam it kā B20 testējot pēc "van der Laužņa" metodes stiprība izrādījās labi ja 50% salīdzinot ar citiem divreiz vestiem B25, manis paša jaukti 1:4 (cements ne vecāks par pāris mēnešiem un dažādu frakciju grants) līdzinās pēdējam.

Ja ir totāls māls, kurš ūdeni cauri nelaiž, tad veidot tādu smilšu piltuvi ap pamatiem nebūtu prāta darbs, jo ūdens tieši sakrāsies pamatu tuvumā. Sanāks kā tāds mālā izrakts grāvis. Es izvēlētos horizontālo puķiku ar kritumu nost no mājas, lai tas novada nokrišņu ūdeņus pāri tai izraktā grāvja malai, tādā veidā speciāli netecinot ūdeni virsū pamatiem, papildus arī samazinot sasalšanas dziļumu diezgan ievērojami. Drenāža - tā ir pilnīgi tukša muldēšana. Ja tu dzīvo kalna galā vai blakus dziļai upei - jā, bet tie vairāk ir izņēmumi, tāpēc nesaprotu to visās grāmatās zīmēto pamatu shēmu ar drenāžu. Cik no 1000 mājām ir iespēja ūdeni ar dabīgu kritumu no 1m dziļas pamatu bedres drenēt kaut kur prom uz vēl zemāku vietu? Vienai, divām? Maksimums.

Kāds varētu būtu horizontālā slīpā putuplasta optimālais piestiprināšanas veids pie pamatiem? Ar eņģēm? (pamati ar spārniņiem :) ) Var, protams, atstāt peldam, bet cik ilgi viņš tā stāvēs? Ja pat akmeņi reizēm mēdz spiesties no zemes laukā, tad uz mitrā mālā iegremdētu putuplastu taču darbosies reāls Archimeda spēks!

Nezinu, vakar kāreiz nācās gar mājas vienu sienu atrakt, nav man tas puķiks nekur piestiprināts - peld. Biju pārsteigts, ka tas nebija atlīdis nost no pamatiem ne pa milimetru - kā es viņu pirms 2-3 gadiem tur uzliku cieši klāt, tā viš tur arī stāv.
Apakšā gan man nav māls, bet gan šķembu/smilts maisījums.
No kurienes tur archimēds? Tur zem tā puķika ir tik sauss, ka put pat pēc mūsu vakardienas mega-lietusgāzēm.
Varbūt lai sirds mierīga, puķika lejasdaļā zemē var iedzīt atbalsta mietiņus, kas puķikam neļautu braukt lejup? Man gan reljefs līdzens un viņam nekur braukt neļauj piebērtā zeme - tā rada pietiekami lielu pretestību tāpat.

Posted by: jtdesign (---.9darzi.lv)
Datums: 21/05/2010 11:27

Mālam pēc garas ziemas patīk rūgt, spēj pat debesskrāpi izcilāt, tāpēc LV apstākļos es ieteiktu pamatu apakšu vismaz 1.2 m zem projektētās zemes virsmas. Un zem pamatiem sablietēt smilti ar šķembām.



Man tāds pats viedoklis- 1,2m zem paredzamās zemes virsas. Un priekš kam tur šķembas uz tīra māla? Pats esmu blietējis un redzējis kā tās šķembas lien tīrā mālā iekšā. Tikko apakšā paber mazliet granti - tā stop. Kas agrāk blietēja šķembas, ja bija iespēja pa sauso aizrakties 1,2m dziļi? Cik zinu pāķos ar rokām izraka pamatus, un gāza betonu iekšā(pie tam uz vietas jauktu). Padomijas gados uzmūrēja 2stāvus un pēčāk vēl 2 uzblieza virsū - nekādas problēmas, nevienas plaisas. Kur tā sāls, ka nevar likt betona kluci tai māla tahtā iekšā? Ja sals netiek apakšā nesanāk arī tā sauktā rūgšana.Tas māls tur apakšā bez izmaiņām gulējis miljoniem gadu, kāds šļūdonis tik pastumdījis. Kurš varētu precīzi pateikt, kāpēc jāņemas ar švakāku oderīšu paklāšanu apakšā, ja tā apakša nekustēsies?