Dēļ eko-nomijas un -loģijas.

Svaigi raktā tranšejā vispirms samet iekšā visus pieejamos laukakmeņus samazinās vajadžigā betona masu. Teorētisks ieteikums, cerot uz sniegiem bagātām ziemām kā pēdējā pietiek pamata pēdai 0,9 m zem zemes līmeņa un ja ļoti baidās no salšanas pirmos 40 cm ber skaidas tad 20 cm smilšu

Valdis Liepa Wrote:
-------------------------------------------------------
> Svaigi raktā tranšejā vispirms samet iekšā
> visus pieejamos laukakmeņus samazinās
> vajadžigā betona masu. Teorētisks ieteikums,
> cerot uz sniegiem bagātām ziemām kā pēdējā
> pietiek pamata pēdai 0,9 m zem zemes līmeņa un
> ja ļoti baidās no salšanas pirmos 40 cm ber
> skaidas tad 20 cm smilšu


Tās skaidas nesapūst un nesamirkst???????????????
Laukakmeņi pieejami lielā daudzumā. Labāk izmantot mazus kā dūre?

Jo lielāks jo labāks. Iedomājies, ko ir vieglāk iespiest zemē, nu, piemēram, uzbraucot virsū ar mašīnu - mazu akmeni kā dūre, vai tādu 50cm diametrā? Tas pats ir pamatos - jo lielāks akmens, jo labāk, lielāks virsmas laukums, vienmērīgāk sadalās slodze, lielāku svaru var likt virsū. Pavisam labi, ja var būvēt uz viena liela akmeņa - tipa klints. Tikai atceries, ja gribi uztaisīt labi un sev, akmeņi ir jāmazgā, jo ar netīriem akmeņiem virsū uzlietam betonam nebūs nekādas saķeres. Praktiski to var darīt tā, ka samet tranšejā akmeņus, un beigās noskalo no virspuses ar šļūteni. Apakša ja paliks netīra - nekas. Tad lej betonu. Ja kaut kur mētājas kādi nevajadzīgi dzelzsgabali - caurules, leņķdzelži, armatūras, vecas gultas kājas, to visu pamatos iekšā - būs riktīgi dzelzsbetona pamati. Vēlams apakšā (virs akmeņiem gan), jo pamatus jau slodze liec no augšas, no apakšas ne. Pārsegumā, protams, augšējā armatūra ir tikpat svarīga cik apakšējā, bet pamatos reāli jāarmē ir tikai apakša - pēdas rajons.

Lielie akmeņi - ok. Nez vai vaidzētu tik skalot tajā māla tranšejā, jo ūdens prom nesūcas un betons mālūdenī ir vēl švakāks kā uz neskalotiem akmeņiem. Varētu noskalot pirms ielikšanas.
Par to armatūru apakšā būs taisnība tik tad, ja pieņem, ka stūri stāv uz klints(sienai spiediens uz leju-armatūra apakšā). Bet ja sagadās, ka stūris ir vājais posms un siena stāv uz klints(stūris nolūzt, jo armējums tik apakšā)?

aaaa Wrote:
-------------------------------------------------------
> Jo lielāks jo labāks. Iedomājies, ko ir
> vieglāk iespiest zemē, nu, piemēram, uzbraucot
> virsū ar mašīnu - mazu akmeni kā dūre, vai
> tādu 50cm diametrā? Tas pats ir pamatos - jo
> lielāks akmens, jo labāk, lielāks virsmas
> laukums, vienmērīgāk sadalās slodze, lielāku
> svaru var likt virsū. Pavisam labi, ja var
> būvēt uz viena liela akmeņa - tipa klints.
> Tikai atceries, ja gribi uztaisīt labi un sev,
> akmeņi ir jāmazgā, jo ar netīriem akmeņiem
> virsū uzlietam betonam nebūs nekādas saķeres.
> Praktiski to var darīt tā, ka samet tranšejā
> akmeņus, un beigās noskalo no virspuses ar
> šļūteni. Apakša ja paliks netīra - nekas. Tad
> lej betonu. Ja kaut kur mētājas kādi
> nevajadzīgi dzelzsgabali - caurules,
> leņķdzelži, armatūras, vecas gultas kājas, to
> visu pamatos iekšā - būs riktīgi dzelzsbetona
> pamati. Vēlams apakšā (virs akmeņiem gan), jo
> pamatus jau slodze liec no augšas, no apakšas
> ne. Pārsegumā, protams, augšējā armatūra ir
> tikpat svarīga cik apakšējā, bet pamatos
> reāli jāarmē ir tikai apakša - pēdas rajons.

Jā, ir jau vēl vienkāršāks variants, akmeņus vismaz pusgadu patur zem klajas debess saulīte tos apkaltē, lietus nomazgā. Man tagad stāv tādas dažas porcijas ko noteikti maukšu pamatos, par armatūru piekrītu, jau laikus jāmēggina savākt visādas metāla drazas.

Metāla skaidas no virpošanas arī varētu iestampāt??? - Sanāktu fibru betons!!!!!

Par stiegrojumu pamatos.. NAV VAJADZĪGS, ja pamati ir taisnstūra veida. Pamatu materiāls ir spiests un spiedes slodzi labi uztver akmeņi. Stiegrojuma izmantošana vajadzīga tikai tad, kad pamatus betonē pa atsevišķām daļām ar ievērojamu laika (mēnesis, pusgads) atšķirību. Cits variants stiegrojumam ir tad, kad pamatus taisa kā apgrieztu T veida burtu, kur balsta plātnes biezums pret laidumu ir vismaz 1,5 vai vairāk.

Jusim 7:36 - Kas var būt trauslāks un korozijuzņēmīgāks par virpošanas skaidu?

Cik nav redzēts vecām mājām, kur pamati ir pārlūzuši uz pusēm kādā stūrī vai sānā nevienmērīgas grunts sēšanās dēļ. Rezultātā pārplīst arī mūra siena un māja ir būtībā brāķis avārijas stāvoklī. Ja tajos pamatos būtu iestrādātas vecas koju režģu gultas, nekas tāds nenotiktu, pat tad, ja zem pamatu viena stūra izraktu bedri.
Pašbūvētājam reizēm tas ir labs variants kā tikt vaļā no nevajadzīgiem sētas malā mētājošamies lūžņiem.

Sarūsējušus lūžņus diez vai ir prāta darbs pamatos gāzt iekšā.

Vienstāvs Wrote:
-------------------------------------------------------
> Jusim 7:36 - Kas var būt trauslāks un
> korozijuzņēmīgāks par virpošanas skaidu?


Nezinu, man džeki visas skaidas no virpošanas savāc, saka ka stampājot pamatos, itkā jau rūsē baigi ja tā padomā, bet nu prātīgi tas drošvien nav.
Nu trauslas gan viņas nav, un saķerās savā starpā tā ka ar raušanu neizrausi...

'Cik nav redzēts vecām mājām, kur pamati ir pārlūzuši uz pusēm kādā stūrī vai sānā nevienmērīgas grunts sēšanās dēļ. Rezultātā pārplīst arī mūra siena un māja ir būtībā brāķis avārijas stāvoklī. Ja tajos pamatos būtu iestrādātas vecas koju režģu gultas, nekas tāds nenotiktu, pat tad, ja zem pamatu viena stūra izraktu bedri. ' secina aaaa
Betonā ielikta horizontālais stiegrojums uztver stiepes spēkus, bet ēkas daļas sēšanās saistīta ar cirpes spēkiem. Cirpes spēka uztverei ir nepieciešams stiegrojuma siets, kas novietots samērā vienmērīgos attālumos. Vai šis darbs uz tādu stiegrojumu, kuram teorētiski rast matemātisku risinājumu problemātiski, atsver pamatnes noblīvēšanu ar vibroblieti un mitruma aizvada ierīkošanu no ēkas vismaz 2..3m attālumā.
Es gan domāju, ka pamatu plīšana vecām ēkām saistāma ar to, ka pamatos tika izmantoti vāji materiāli- māla dzeltenais ķieģelis kaļķu javās. Un vienģimenes ģimenes ēkām kas celtas pirms 1950 gadiem betons bija pietiekoši dārgs vai darbietilpīgs materiāls lai to plaši neizmantotu - betona maisītāji un elektrības pieejamība ārpus pilsētām.

Vectēva labības šķūņa stabveida pamati sastāvēja no trim kārtām bez javas kīeģeļu un 'trīs ļoti liesas javas samūrētām kārtām. Nostāvēja kamēr padlaikos puišeļi nenosvlināja.

Vai tiešām 12 mm resnas armatūras augšā un apakšā varētu tikt pārcirptas vieglāk kā siets no 6 mm resnām armatūrām ar soli 15 cm?
Lai cirptu, vajag pa pusšķērei gan no augšas, gan apakšas. Augsā tā laikam varētu būt durvju stendere? Tomēr vai biežāk par cirpi uz pamatiem neiedarbojas laušana (dēļ nevienmērīgas grunts pamats pakaras uz vidus vai uz galiem)? Esmu rakstījis par pamatu, kurš kopā ar sienas lejasdaļu izšķiebies uz ārpusi, un pie vainas tur varētu būt tieši "totālais" māls ārpusē, kas ik ziemu sasalstot pamata sienu no sāniem pumpē, līdz kādu pavasari var ievērot, ka tā vairs nav atgriezusies vecajā vietā...

Par pamatu izcilāšanu mālā kūkumošanās iespaidā. Zināms, ka salā uz pamatu, kas tiek izcilāts darbojas no 0,5..1kg/cm2 spēks. Tātad ja tev pamats tiek spiests no sāniem, piemēram ēka 8m gara un pamats zemē būtu 0,6m augsts, tad uz pamata no sāniem darbojas ~4..5t/ tekošu metru.
Piemēram aplēsē ieliekot 12mm stiegras A3 profils un pieņemot, ka pamats ir brīvi balstīta sija , izmantojot ~175M (B15) iegūstam, ka pamats ar platumu 25cm ir pārslogots ~70%. Aplēse ir teorētiska un vienkāršota, jo neņem vērā grunti kā elastīgi spiestu vienmērīgu materiālu.
Lai no sāniem nenotiktu stiegrota betona sagraušana tad šķersbalstam vai iekšējam pamatam pie 25cm pamata platuma jābūt ar ~4,2m soli.

Labdien!
Pacelšu vecāku tēmu, jo ir arī aktuāla pamatu izbūve mālā. Plānoti lentveida 300x1200.
Patīk ideja par laukakmeņu pielietošanu, jo blakus ir veci rijas pamatu akmeņi 20x30cm un 30x40cm kurus varētu izmantos pamatu pēdas izbūvei. Var tādus velt tranšejā bez papildus smilšu vai grants kārtas zem tiem?

man līdzīga situācija. Trakie māli. Liku smilšu spilvenu zem pamatiem.Visi vienā mutē to apliecina, ka tā vajag, bet nepaskaidro kāpēc. Viens varaints, saprotu, ka māls cels pamatus augšā, jo mālā ceļas uz augšu kapilārais ūdens. Bet, ja spriež loģiski - ūdens vienmēr atradīs vieglāko ceļu un tātad viss ūdens varētu saplūst smiltīs zem pamatiem, tās izskalojot. Tā ka netieku gudrs. Varbūt kāds to visu varētu izskaidrot saprotami.

Ja ir iespēja gludi izrakt, gar ārpuses sāniem iekarināt piem. dīķa plēvi, vai nostiprināt ekstrudētā puķika loksnes un iebetonēt to visu bez lietus un samuļļātas pamatnes, tad nevajag neko apakšā. 4stāvu ķieģeļu mājas stāv uz tādiem laukakmeņu betona pamatiem. Ja spiežas gruntsūdeņi, tad protams tas jārisina, bet tā, pat ir redzēts, ka salaiž betonu mālainā bedrē, kas tikko izsmelta no ūdens, izspiež palikušo ūdens šļuru ar betonu ārā un stāv ēka bez plaisām jau 20gadus:) Nesaku, ka tas pareizi, bet agrāk visādi mūrēja, pat piem. pamatus ar kaļķa javu un šķeltiem dolomīta bluķiem uzmūrēja smiltīs sākot no gruntsūdens, pie kam mūrēt sāka uz baļķu nomaļiem, kas noguldīti ar plakano pusi uz leju. Diemžēl krievu laikos nodrenējot ūdeni tie nomaļi nopuva un pamati nedaudz sašķiebās:)

Paredzēta maza pirts ēka.
Melnzeme ~40cm un tad māls vairāku metru dziļumā.
Pēc skata tas māls ir tik liess, ka gruntsūdens nemaz nav(netiek cauri mālam)- tik visi ūdeņi kas ir, tie ir tajos 40cm melnzemes. Tam ūdenim nav kur sprukt- tā šis tur ir un lēnām, gravitācijas ietekmē, sūcas lejpus uz grāvja pusi.
Doma ir nošķūrēt melnzemi nost ~+2m vēl platāk par ēkas pamata perimetru un uzmeistarot silto betona plātni-pamats un grīda vienlaicīgi. Uz māla smiltiņas tik daudz, lai putuplastu varētu gludi izlikt- bez šķembu starpkārtas.
Pa perimetru ~0.5m no pamatiem izbūvēt drenāžu- ir slīpums ūdens novadīšanai.
Lietus apmale ~0.5m pa perimetru, varbūt arī siltināta ar putuplastu.
Ēkai metru garas pārkares- līdz ar to ūdens un sniegs netiks pie ēkas cokola daļas.
Plātni tāpēc, lai nav 1.2m dziļumā jārokas- siltināt grīdu šā vai kā tā vajadzēs, kā arī mazāks betona patēriņš, jo tas būs ar maisītāju jāpagatavo.
Tīri teorētiski, ja māls ir sauss, drenāža darbojas, tad plātnes cilāšana varētu nenotikt. Arī mitrums netiktu uz augšu, ja tāds parādītos- plēve un EPS150 tur traucētu šim rāpties uz augšu.
Kādi riski vēl pastāv, kas ir aizmirsts, kad ir māls, ūdens līdz ar māla virsu?
Varbūt tomēr vajag ģeotekstilu un šķembu spilvenu zem putupolistirola?
Ir izraktas vairākas bedres, lai pētītu gruntsūdeni- bedres ~60cm, 40cm no tā melnzeme- šobrīd ūdens ir ~15cm no zemes virsas.

kas ir maza pirts ēka?
karkasniece vai guļbaļķis, vai kārtīgs fibo ar kieģeļapšuvi ?

Ja tiešām maza viegla pirts, ieskrūvē pāļus - liekas vislētāk, visātrāk un bez lieka zemes grūstīšanas.
Pirtij baigi siltināt jau nevajag. Turklāt pirtij plātne ir diezgan neracionāli - diezgan pamatīgs auksts dz.b. gabals, jo gan jau to pirti tak neapkurinās viscaurziemu...