Es nejems un buves maj no tas atstarojoshas njems liks to izolacij starp div lat un tad abdare no ab puss un mah gatav un nav japerk tas gazbeton un sien cena nav lielak par 10ls/m2 es tak to maj pa leto var uzbliest1

Kursh pie man naks ciema ?

diezgan saraustīts tekstiņš :), taču no tā var izsecināt, ka tiešām, ja būvē karkasnieci (vienstāvu)tad var arī ietaupīt, taču tad jau tiešām sanāks tāda vasaras mājiņa, taču katrs lemj pats kādā mājā grib dzīvot.

antonam
nav tālu no patiesības.
piesakos viesos.

Prieks ka domas rosās.

1) Efektivitāte samazinās līdz 8mmm polietilēna ja temperatūru starpiba starp plēvi un nākošo virsmu ir 0 - piemēram ja šo materiālu ievieto starp 20-25 cm vati un reģipsi tvaika izolācijas vietā cieši iespiežot istabas pusē , jumta konstrukcija kopējā siltumpretestība pieaug no 20 cm vates līdz 20.8 cm vates. Par pēdējiem 0.8 cm ir samaksāti 4Ls, par pirmajiem 20cm- arī 4LS.

2) parastā tvaika izolācija arī ir degoša, bet pirmkārt tā nemaksā 4Ls/m2, otrkārt, neviens to neatstāj brīvi ar gaisu pildītā telpā - parasti tā ir iespiesta starp nedegošiem materiāliem ( Vate /reģipsis) ar apgrūtinātu skābekļa padevi, līdz ar to tās degšana ir apgrūtināta. Siltumiozlējošo plēvi nav jēgas nekur iespiest jo tad tā absolūti nestrādā.

3) Aukstuma tiltus dabū ja piemēram: ( tikai tā nedariet savā mājā) mansardā uz spāres no ārpuses uzsit plēves siltumizolāciju. Spāres virspuse spāres un latu krustpunktā tieši zem plēves un latām būs auksta, jo plēve piespiestā stavolī izolē kā 8mm polietilēna putas- praktiski neizolē. šajā vietā iekšu no āra škirs labākā gadījumā 8mm nedarbojošās plēves izolācija. Rezultāts: Ievērojami zudumi un kondensāts visos šajos punktos kas Jumtā atkārtosies reizes 200. Pēc LBN-002 Latvijā uz koka konstrukcijām kondensāta rašānās un uzkŗašanās nav pieļaujama jo Latvijā koks šadā situācijā pūst ar visām izrietošām sekām ( sēnītes, konstrukciju stiprības un drosības zaudēšana) .

Var jau protams arī šo situāciju sarežģitā veidā atrisināt -ja noteikti grib darboteis ar plēves izolāciju- bet vai vajag ja var vienkāršā?

4) ASV ir valsts kurā 99% teritorijas ir siltākā nekā Latvijā ( mērot grāddienās) . Tur nav populāri risinājumi kuru galvenais mēŗkis būtu nodrošināt maksimālu siltuma ekonomiju. Toties tur ir ļoti populāri risinājumi mērenai siltuma ekonomijai apvienojumā ar aukstuma ( kondicionēšanas ) ekonomiju un tīra aukstuma ekonomija Dienvidu štatos.KArstā klimatā atstarojošas plēves strādā labi, jo starojuma avots ir āpusē un spēcigs, un tiešs (SAULE!). Ņemot vērā ka tirgus tur ir kādas desmiti miljoni mājas gadā skaidrs ka dažs labs plēves ražotājs kļuvis tik liels lai nodarbotos ar eksportu uz Latviju.

Ticiet man, ASV ir slikts un vājš paraugs enegotaupīšanas jomā būvniecībā. Drīzāk tā varētu būt paraugs kā lētu enerģiju iegūt piemēram pārvietojot armiju tuvāk naftas laukiem prestatā Eiropas pieejai enerģiju taupīt ( akcīzes nodoklis:()

Vārdu sakot- katram materiālam sava vieta. Brīnum materiālu nav, lai arī dzīvojam lētticigājā Latvijā un ļoti gribas lai tomēr būtu....

aritmētika šajos aprēķinos nedarbojas, un skaidrot termodinamikas pamatus, šeit, forumā, nebūtu lietderīgi.

tvaika plēve ir nosacīti iespiesta starp slāņiem, vietas gaisa kustībai pietiek.
turklāt atstarotājā polietilēns atrodas starp divām alumīnija kārtām un nāksies nedaudz piepūlēties, lai to aizdedzinātu.

"mansardā uz spāres no ārpuses uzsit plēves siltumizolāciju" - šādi darīt nedrīkst, jo tad, tiešām, dabū visu to, ko apraksta sencis. mēs jau noskaidrojām, ka atstarotājs jāliek tai vietā, kur parasti atrodas tvaika plēve. un nevajag neko sarežģīt un izgudrot neesošas problēmas. īpaši, jau, speciāli.

tieši tā - dienvidos ir svarīgi siltumu neielaist ēkā, mums neizlaist.
mainās tikai siltuma kustības virziens, nevis principi. un nenoliedzami, ka efektivitāte ir atkarīga no temperatūru starpības.
ja mēs dzīvotu vietā, kur visu gadu aiz loga ir +25*c, tad siltumizolāciju, vispār nevajadzētu.

"Neesošas problēmas" Latvijā rodas kā sēnes pēc lietus..
Ja kāds ir kaut reizi ir publiski reklāmas nolūkos apgalvojis, ka 8mm plēve ir līdzvērtīga 16cm vatei, lai tad arī uzņemas atbildību par to , ka māja ar to tiks noizolēta un vēl apdare uzlikta. Kurā vietā tā plēve būs , nav svarīgi, jo citas siltumizolācijas tur nebūs un aukstuma tilti radīsies viens aiz otra neatkarīgi no plēves tuvuma ārsienai vai tāluma no tās.
Ne velti Zīgerists un Dzimtene pie mums guva panākumus politikā- bet līdzīgi populistiski nevajadzētu darboties nopietniem celtniecības materiālu izplatītājiem. Jo sekas būs jāstrebj apmuļķotam pircējam, kurš sacerējies uz brīnummateriālu būvēs pa lēto un pa fikso ( vai viņam "uzbūvēs").

ko teiks v_t :)

teikšu, ka politiku, gan, nevajag jaukt te iekšā. tas izklausās, kā minimums, demagoģiski.
bet tas, ko un kur uzliek ir ļoti svarīgi un pamatā maina lietas būtību.
es gribētu norādi uz to, kur es esmu pieminējis 16 cm.

bet, es esmu pieminējis iespēju aprēķināt katras konkrētas konstrukcijas termopretestību un labprāt pastāstītu kā. ja ir vēlēšanās.

Nav demagoģiski jo analoģija ar politiku ir precīza- neizglītotu ļautiņu apmuļķosana piesolot debesu mannu...
Visā valstī no Rietumu aizkrāsnēm spiežas iekšā sen aimirsti un prakses pārbaudi neizturējuši risinājumi. Ražotāji domā: ja rietumos neizdevās, varbūt Austrumeiropā kur tirgus neizglītots var palaist šos brīnumus tā ka tie kļūst par normu vismaz uz 10 gadiem?
Tāpēc vēlreiz: Nekļūstiet par izmēģinājuma trusīšiem. Izmēģinājumus jāveic ražotājam un jāpierāda ka produkts strādā kā solīts mūsu klimatā ilgtermiņā.
16 cm figurēja plēves izplatītāju lapelēs, iespējams, ne Jūsējās. Šādu plēvi saražot un izplatīt nav grūti, principā to var darīt ļoti daudz ražotāji ja vien tai būtu noiets.

izskatās, ka saruna ir beigusies. žēl, bija laba domu apmaiņa. bet varbūt vajadzētu turpināt un kāds, kas izmanto savai mājai arī kādus komentus uzrakstīs.

Jautājums v_t vai pašam ir māja, un ja ir, vai pats esi izmantojis atstarojošo izolāciju un kādu efektu esi sasniedzis (šeit es domāju par apkures izmaksām)
paldies!

nebūs beigusies, vienkārši, saspringts laiks.
jā, patlaban būvējos un noteikti likšu atstarotāju. grīdā un jumtā. kombinēšu ar tradicionālajiem izolācijas materiāliem, lai panāktu maximālo efektu, jo sienas būs bez apdares - pliki baļķi.

izmantojis esmu dzīvoklī - aizliku aiz radiatoriem. rezultātā par vienu grādu siltāk, neko citu nedarot.

aiz radiātoriem es arī noteikti likšu, taču par sienām .... vēl domāju....

Baigais slinkums visus komentārus par atstarojošo izolāciju lasīt, bet pārskrienot pāri, to ko teikšu- neieraudzīju: Kādus 10 gadu strādāju LVZA Robottehnikas centrā, un beidzamajos gados pirms sabrukšanas, bija pētījumi un izstrādātas Infrasarkano starotāju kontroles iekārtas. Tas ir- ar infrasarkanā gaismas diapazona diodēm (LED) tika starots vilnis un to atstarojot, tika veikta signāla kontrole. Viļņu diapazons tuvu siltuma stariem. Un tad razultātā varu teikt: Šie stari (siltuma) atstarojās no daudzām gludām virsmām, bet jo sevišķi, no tādām, kas nelaiž vilni cauri. Kā piemēram no spoguļa, atstarotāji, ko stiprina pie riteņiem, ceļu zīmes- sastāv no mazām stikla lodītēm. Bet jo svarīgi- labi iet cauri dažādām plastmasām, daļēji plānaam slānim papīra, stiklam, organiskajam stiklam. Bet cauri akmenim, ģipsim, metālam, un citiem, necaurspīdīgiem , blīviem materiāliem- nemaz!!!! Tāpēc varu secināt, ka atstarojošās izolācijas efektīga darbība var būt tikai tad, ja siltuma STARI nonāk līdz šai atstarojošai virsmai! Te nav runa par konvekcijas siltumu, kas izplatās pa materiālu. Tāpēc lietot to var un efekts būs- tiešā veidā: uzlīmējot aiz radiatora, aizsargājot no saules tiešajiem stariem un tt, visur, kur siltums nāk kā starojums, nevis silts gaiss. Silto gaisu (arī auksto protams ) izolēs tikai gaisa burbuļi, bet no atstarošanas te nebūs ne vēsts. Lūdzu tagad komentārus....Ja pašiem par to vēlme pārliecināties, tad iesaku TV pulti izmantot kā infrasarkano staru avotu (tā tas arī ir) un likt priekšā dažādus materīlus, un censties pārslēgt TV. Lai jutība būtu lielāka, pietuviniet pulti tuvāk TV (televizoram, videomagnetofonam...)

bet vai joks nav arii taads ka shii regjipsa plaaksne kas nelaizh shos starus cauri un arii neatstaro, uznjem shamo energjiju un sasilst i pati izstaro arvien intensiivaak gan atpakalj uz telpu, gan aarpusi kur jau v_t viltiigi ir nolicis savu foliju un visu atstaro reghipsim utt atpakalj

shito es tikai taa, domu dazhaadibai

pats uz sho foliju muusu klimataa skatos ar skepsi un esmu par eksperimenta ar divaam pudeleem izveshanu (katraa ievietojam termostatu un +22 c uudeni, vienu iepakojam 12,5 cm akmensvatee otru 2cm gaisa sparuga + 8mm pukjiks ar foliju, abas novietojam - 5 c temperatuuraa un veerojam kaa samazinaas uudens t ) iisti preciizu atbildi jau tas nedotu , betnu ieskatam dereetu

Ciešā kontaktā ar sasilušu materiālu strādā tikai konvekcijas siltuma apmaiņa. Lai pārliecinātos-Ar foliju ekranējiet kadā attālumā silto virsmu, ar roku kontrolējot izjūtas. Tad uzlieciet uz pannas foliju ciešā kontaktā ar pannas virsmu un atkal to pašu. Tad uzlieciet pirkstu ciešā kontaktā....! Atstarojošās folijas skaists piemērs pareizā izmantošanā ir folija-auto aptieciņā sastopamā, ar kuru apklāj cietušo. Ķermenis ir starotājs, gaisa massa maza starp foliju un ķermeni, tapēc siltums tiek zaudēts pamatā ar starojumu...un folija, to atsaro!pati būdama apkārtējās vides temperatūrā. Atsarot var tikai to, kas pienāk kā starotjums. Tikko folija sasniegs tādu pašu temperatūru kā siltuma avots, siltums tiek atkal tik pat daudz starots uz otru pusi, tas ir cauri! tātad folija nedrīks sasniegt avota temperatūru, kā tas notiek ciešā kontaktā ar reģipsi...Tā man šobrīd liekas.

viela pārdomām ir, un esmu pārliecinājies, ka jālieto vate + alumīnija folija, kura strādā, kā tvaika izolācija un kā atstarotājs, vate savukārt aitur siltumu

Bet, tad jau pēc Rx secinājumiem sanāk, ka siltajās grīdās šis materiāls ir galīgi garām - betons, kurā ielietas siltumnesējcaurules, uzsilst! Tai pat laikā betons ir guļ cieši uz follijas (vai es kaut ko jaucu? ).
Tātad follija sasilst un neko daudz vairs neatstaro, bet gan atdod siltumu uz otru pusi - piem., pārseguma paneli.
Tā arī netieku gudrs - ir vērts likt atstarojošo izolāciju siltajās grīdās lai
ietaupītu uz grīdas biezumu, vai arī izmantot klasisko putuplastu :/

kamēr biju izbraucis, jūs šeit interesanti parunājāties. izgulēšos, tad uzrakstīšu ko plašāk. tagad, tik, gribētu teikt, ka Rx par spoguli nebūs taisnība. redzamo vilni tas atstaro, bet infrasarkano nē. spogulim pirms atstarojošās ir ļoti bieza stikla kārta, kas daudzkārt pārsniedz infrasarkanā starojuma viļņa garumu un tur tad arī paliek, sasildot spoguli. atstarota tiek tikai niecīga daļa. ar tv pulti būs pagrūti. labāk tā - krāsnij priekšā noliekam kādu iss barjeru - avīzi, dēli, akmens plāksni, metālu u.t.t. aiz šī barjeras mēs vairs starojumu nejūtam, bet tikai līdz tam brīdim kāmēr pati barjera nav sasilusi un sāk izstarot, tad liekam nākošās barjeras - ķieģeļu vai bloku, vai koka sienas, vates kārtas un sagaidam kad tās sasilst - saņem enerģiju, un sāk to izstarot tālāk, nākošajiem slāņiem, kamēr izkļūst ārā un tur savu darbu padara konvekcija. vējš un, vispār, gaisa kustība, mūsu siltumiņu izkliedējot visumā. tā tas notiek, kamēr starojuma ceļā nenoliek atstarojošo izolāciju.
tad vēl - ja uzliekam uz krāsns bleķa gabalu, pēc brīža, šajā gadījumā - kondukcijas ceļā, tas uzkarsīs un staros tā ka nemetās, apgāžot Rx apgalvojumu, ka izstarot var to enerģiju, ko saņem starojuma ceļā. kondukciju, konvekciju un starojumu nevar nodalīt katru atsevišķi. tie darbojas ciešā kopsakarībā, tādēļ to ierobežošanai jālieto izolāciju kompleksi.

Savādi secinājumi pēc manis teiktā! lūdzu citēt teikto, un tad apgāzt. Spoguļa stikls neaiztur infrasarkanos starus gandrīz nemaz! (atcerēsimies Franču kamīnu, kam priekšā stikls... Aiz stikla saulītē varam sildīties, siltumnīcai arī stikls...) Stikls nekvarca, aiztur ultravioletos starus. Spoguli infrasarkanajā starojumā sasildīt nevar.Lai izprastu kas tad ir siltuma starojums, iekuriniet ziemā ugunskuru un sildiet rokas , pavērstas pret uguni. Gaiss starp uguni un rokām vienalga būs auksts! Šo starojumu tad arī varam atstarot. Ja pašu foliju uzkarsēsim līdz uguns temperatūrai, tad tā būs kā ugunskurs un staros siltuma starojumu uz abām pusēm, kā avots. Es teicu: "Atsarot var tikai to, kas pienāk kā starojums".Nevis " izstarot var to enerģiju, ko saņem starojuma ceļā, kā par teikto saka v-t" Vārds Izstarot, nozīmē ka ja folija pati sasilst tad tā kalpo kā siltuma avots un no tās siltums tiek gan izstarots, gan konvenkcijas ceļā atdots apkārtējai videi-materiāliem. Bet ko man velti rakstīt. Domājiet paši, un ķerieties uz komercreklāmas lietām, neiedziļinoties problēmās. Liekiet tik visus materiālus iekšā, un ceriet ka būs super.Tikai atcerieties-ATSTAROJOŠĀ IZOLĀCIJA. Ja uz to nepienāk starojums, tad tai nav ko atstarot. Ja priekšā būs kāds starojuma absorbents, tad siltums uz foliju iedarbosies tikai konvekcijas ceļā....

V-T saka: "ka Rx par spoguli nebūs taisnība. redzamo vilni tas atstaro, bet infrasarkano nē. spogulim pirms atstarojošās ir ļoti bieza stikla kārta, kas daudzkārt pārsniedz infrasarkanā starojuma viļņa garumu un tur tad arī paliek, sasildot spoguli." Nu tad biedri, paņemiet spoguli un uzlaidiet Sauleszaķīti uz plaukstas- būs siltums! Par to viļņa garumu arī tāds misēklis- Arī visām citām "gaismām" stikla kārta (biezums) daudzkārt pārsniedz starojuma viļņa garumu. No visa redzams, cik stipri pamatoti V-T reklamētie pielietojumi....