Gribeju uzzinat pa cik Ls tagad strada paligstradnieki?!!Apmaksa tiek rekinata stundaas, pa dienu, par padariito??!

Sodien vidēji pa 25Ls.

Tas ir 25 Ls dienaa, nedelaa??!!

stundā...

Laikam treknie gadi atgriezušies :)

Pie mums jau visi(ar retiem izņēmumiem) celtniecībā strādājošie ir labākā gadījumā palīgstrādnieki,tikai viņi sauc sevi par meistariem un grib 50LVL dienā.

Diemzel vismaz Liepaja realitate ir daudz skarbaka ... vechi uznemumos strada pat par 350 latiem menesi tiesi buvniecibas sfera ... izvilkt videjo dienas izpelnu nebus gruti ... un treknie gadi atpakal tik atri negriezisies, jo 14 gada beidzas pirmais septinu gadu EU finansejuma etaps ,kurs lidz sim aiz ausim ir izvilcis faktiski da jebkuru palielaku Latvijas buvkompaniju ... attiecigi par 2014-2021 isti skaidribas vel nav ... iespejams ir ari otrais krizes pasakums ar visam izrietosam sekam ...

Kvalitatīva un ātra būvniecība ir KOLEKTĪVS darbs. Noteikti viens cilvēks var izdarīt visu - uzbūvēt ēku no pamatiem līdz atslēgai?... bet, kas tad nodrošina ēkas kvalitāti visplašākajā nozīmē... kapēc radies teiciens "septiņas reizes nomēri un tad nogriez"?
Runājot par samaksu... cilvēkam jānopelna tā, lai viņs varētu uzturēt sevi un vēl otru cilvēku - bērns.. jo, ja palīgstrādnieks nevarēs uzaudzināt bērnus, bet piemēram inženieris ar algu varēs uzturēt 7 bērnus... tad , kas notiks pēc 25 gadiem... vai inženiera bērni ies stādāt par palīgstrādniekiem un kurš tad cels vai remontēs ēkas - roboti?. Bet, kas tos robotus ražos un remontēs - ķīnieši vai žīdi?

Vai kāds var definēt palīgstrādnieka aroda pienākumus,darāmos darbus, kompetenci? Un tad var runāt par samaksu.

palīgstrādnieks ir cilvēks, kas NEGRIB vai NEVAR mācīties un paredzēt darāmā darba sekas un kuram iespējams uzticēt darbus, kas neprasa tālāku lēmumu pieņemšanu.
Tātad es kā meistars palīgstrādniekam parādu piemēram... pārnes šos ķieģeļus no tās kaudzes uz to kaudzi vai izroc bedri un pārved zemi turp. Jebkurā gadījumā par palīgstrādnieka noslodzi atbild vai nu priekšstrādnieks vai brigadieris... pašam palīgstrādniekam par to galva nav jālauza. Ja es uzņemos priekštrādnieka pienākumus... tad palīgstrādnieks man palīdz vai atbrīvo no tādu procesu veikšanas, kurus es viens izdarīt nevaru. Piemēram pie zāgēšanas iekārtas divi meistari nav vajadzīgi, bet vajadzīgs palīgstrādnieks, kurš palīdz noturēt vai novaldīt detaļu pie darbagalda. Ja es mūrēju sienu, tad vajadzīgs palīgstrādnieks, kas man pienes materiālu, javu u.t.t. Rezultātā par darba kvalitāti - apjomu atbild meistars.
Jebkura darba kvalitatīva un apjoma izpildes priekšnoteikumi ir tādi, ka ja darba gaitā es, kā meisters esmu spiests mainīt darba ritrmu, piemēram nodarboties ar materiāla pienešanu mūrim un tad atsākt mūrēšanu, tad man pazūd temps un kopsumā es izdaru mazāk nekā tad, kad man ir palīgstrādnieks. Tas ir tikai piemērs, jo reālajā dzīvē maz ir tādu procesu, kur kā pie konvejiera es varu darīt gadiem... piemēram literatūrā par Ameriku bija raksts, ka vēstuļu atvēršanu un izvilkšanu darīja palīgstrādnieks - 'Mērija', kamēr sekretāram ar to nebija jānodarbojas

Paklau, pārgudrais "būvinženieri"...jebkurš labs meistars ir sācis gaitas kā palīgstrādnieks, bet par būvinženieri var kļūt jebkurš, kas ir pabeidzis attiecīgo mācību iestādi!! Uzreiz par meistaru no mācību grāmatas kļūt nav iespējams...vai sapratāt domu?(skat.pirmo rindkopu Jūsu tekstā):)

Tad iznāk tā: Meistars prasa par paveikto darbu "gabalacenu" reiz "cik" padarīts. Un Tad jāzin: Vai viņš strādās viens, vai viņam vēl vajag palīgstrādnieku. Protams, ja Meistari vairāki, tad palīgstrādnieks var apkalpot arī vairākus meistarus. Saimnieks tad izdomā, konsultējās, vai viņam svarīgs ātrums, vai vairāk padarītais darbs, bet varbūt ka rezultātā dārgāk. Un: Ne vienmēr palīgstrādniekam ir pilnīga noslodze. Viss atkarīgs no palīgstrādnieka kvalifikācijas, darba organizētības.

To Rx
Katram darbam ir normēts gan laiks, gan apjoma izmaksas!!!
Protams, mēdz būt meistari, kas var pacelt tikai savu "instrumentu", un arī nav teikts...nepieciešams papildus strādnieks!!:))
Ja kāds vēlās konkrētas izmaksas par konkrētu darbu - tad tas arī ir jāapraksta...:)

Palīgstrādnieks un māceklis nav vis gluži viens un tas pats. No palīgstrādnieka nekad meistars neizaugs! Tāda nu ir dzīves realitāte. D. vadītājs, nav arī taisnība par būvinženier.Jā, diplomu var dabūt beidzot mācību iestādi, bet tas vēl nenozīmē, ka esi īsts būvinženieris. Pilna pasaule inženieru kuriem ir diploms, bet savā specialitātē tie nestrādā.
Jā, vēl, man viens kolēģis labi pateica- honorārs vislabāk dalās uz viens. Viņš gan nebija saistīts ar būvniecību.

: D.vadītājs saka:"Katram darbam ir normēts gan laiks, gan apjoma izmaksas!!!" Jā, ja tikai mācās un saka to, ko izmācās, jā. Bet tā nav vienmēr patiesība: Celtniecība nav tikai jaunā būvniecība, bet arī remonts, restaurācija, renovācija un t.t. Normēt var tikai tos darbus, kas skaidri zināmi kā darāmi, kāds laiks tam būtu nepieciešams. Dzīvē tikai darot darbu, daudzi darbi tiek darīti klāt, kas var nebūt paredzami. Un laika- darba patēriņu var tuvināti noteikt, jo ne viss pakļaujās reizinājumam "apjoms" reiz "cena". Gribu redzēt sarēķinātās izmaksas tam cilvēkam, kas te forumā prasīja " cik maksās koka mājas ārsienas siltināšana" Pateikt tādu cenu, kas būs absolūtā patiesība pēc normatīviem, un padarot darbu, tā arī būs. Būs arītad, ja parādīsies aspekti, kas nav redzami, vērā ņemti....Teiksim, sapuvusss sienas daļās nomaiņa. avi arī , nepieciešamā jumta pārkares pagarināšana, ja tā par mazu...jo lietus slapinās stipri sienu....Tikai Valsts vai Firmu tenderos var ar normatīviem, klāt ......% pielikt, lai tomēr var šo darbu izdarīt, nezaudējot pie normatīvā rēķina. Interesanti būtu pavērot, kā privātmājas celtniecības "normetājs" at hronometru un papīru uzņems visu darbu laika diagrammu un noteiks, cik, kādā laikā jāizdara.... Un kad gāzīs lietus, būs neparedzami sarežģījumi, attiecīgi kaut ko koriģēs,..

Nu gan jūs veču baigi tālu no tēmas noklīdāt- cenšaties definēt nodarbošanos "palīgstrādnieks" un palīgstrādnieka veicamos darbus un viņa darbības perspektīvas?:)
Atceros,rudenī man negribējās koka terasi ar antiseptiķi visu dienu pervēt. Paskatījos ss.lv, piezvanīju 16 gadus vecam puišelim. Prasu-cik gribi par dienas darbu? Šis saka- ceineri jau gribētu. Es saku-ja normāli nostrādāsi,došu 15ls. Ok-sarunāts. Skatos,šis visu dienu centīgi un akurāti pervē,man kaut kā bija neērti dot 15, iedevu 20Ls.Abi apmierināti. Ko ar to gribēju teikt- visu jau pēc apstākļiem var koriģēt, paši jau saprotat,ko par tiem 20Ls var nopirkt. Neko. Visu var cilvēciski sarunāt. Tai pat laikā,protams,ko var iedot kaut kādam alkānam,kurš pa visi dienu pāris ķerras aizstūmis un jūtas aizvainots par to,ka šim nemaksā tik,cik sarunāts

Raihs: Tas ir "gabaldarba" strādnieks. Darba fronte-paveikts- samaksa. Bet kā ar tādu, kas šiverē visur, kaut ko padara, panes, paslauka, paklapē, pamīca, pastaigā, padod, paceļ, izceļ, noliek, ...izpilda pavēles: ".....Žani........"

Tātad tā jau ir aksioma: Būvniecības procesā (nopietnā) bez palīgstrādnieka(kiem) neiztikt. Ideāls palīgstrādnieks tātad ir tāds par kuru raksta Rx... ja tam nav definēts tiešs uzdevums, tad tas pats "kas šiverē visur, kaut ko padara, panes, paslauka, paklapē, pamīca, pastaigā, padod, paceļ, izceļ, noliek" vai pretēji - slikts" Tai pat laikā,protams,ko var iedot kaut kādam alkānam,kurš pa visi dienu pāris ķerras aizstūmis un jūtas aizvainots par to,ka šim nemaksā tik,cik sarunāts"
Es uzskatu, ka slikts tas darba vadītājs, kas necenšas piesaistīt palīgstrādniekus, bet būvmateriāla transportu objektā, objekta uzkopšanu cenšas uzgrūst meistaram.
Būvē jau vienmēr ir tādi ikdienišķi darba procesi, kā "trauku mazgāšana vai istabas uzkopšana" ar to arī var censties definēt palīgstrādnieka pienākumus - es kā būvinženieris varu izmazgāt objektu, bet tad ar šo darbu es kavēju tā būvniecību, jo tērēju apmācīta cilvēka laika samaksu darbam, kuru var veikt palīgstrādnieks.

Nu tad mans secinājums: palīgstrādniekam jāsaņem alga tāda, kas ir noteikti mazāka kā Meistara darba alga un tam ir jāsaprot ar sirdi un dvēseli, ka nepārtraukti vienalga jāstrādā, bet alga nebūs kā meistara alga, jo zināšanas, pieredze nav tāda, kā Meistaram. Kāda naudiskā izteiksmē: 0,4-0,6 no Meistara algas. Jāzin, ko , kā, ar kādām priekšzināšanām, "zelta roku" koeficientu, ar kādu degsmi darbi tiek padarīti.

" Kāda naudiskā izteiksmē: 0,4-0,6 no Meistara algas"... tas nav tik vienkārši?... cilvēkam taču jābūt paēdušam, apģērbtam un veselam, daļēji jānodrošina ģimene... pieņemu, ka palīgstrādniekam varētu nebūt personīgais automobīlis Volvo vai BMW, taču ja mēs mēģināsim nostādīt cilvēku pozīcijā, ka lai es izdzīvotu, tad man jāzog?
mans nelaiķa tēvs šādi sprieda par arhitekta samaksu... samaksai par darbu jābūt tādai, kas darba mūžā no 25..60 gadiem kompensē to darba samaksas daļu, kuru pelna palīgstrādnieks vai strādnieks sākot darbus no 16 līdz 60 gadiem. Tātad ja strādnieks bez zināšanām apmēram 10 gadu laikā nopelna piemēram 50 000 Ls un vidējā alga piemēram 500 ls, tad arhitektam uzsākot darbu samaksai jābūt 500+50000/35gadi ~620Ls.... taikai tādā gadījumā man jēga bikses deldēt institūtā savus 6 gadus.
Par apmācībām... savulaik no 28 cilvēku grupas, kura uzsāka apmācību augstskolā par inženieriem tikai 2 cilvēki to pabeidza ...