Sveiki

Vai vasara majai 2 stavaa butu jasakarst, ja taa ir siltinata? Vai siltinajums aiztur ari karstumu? Kada Jusu pieredze?

ja ir atstarojošā izolācija, tad aiztur. ja nav, tad viss ir tā, kā tam jābūt.

->>> v_t
Nu tā ir plika demagoģija.

->>> NEZ
Jāpārbauda: 1) Kā ir nosiltināti bēniņi, vai nav tikai "uz papīra"?; 2) Kā ventilējas bēniņu telpa?; 3) Vai lieli logi nav uz dienvidu pusi? Ja ir, tad kāda telpām ventilācija un vai logiem nav plānota atstarojošā plēve?

Atstarojošā siltumizolācija var darboties tikai kā papildelements un situāciju nedaudz uzlabot. Pamatā arī otrajam stāvam jābūt vēsam (vēsākam, nekā āra t0), ja pareizi viss nosiltināts un noventilēts.

M

visu izsaka masivitaate, vateem tadas nav. un nav jegas list un skatities vai ir vai nav taa pat bus karsti.

ar demagoģiju nekāda sakara. lieta tāda, ka iet runa par samērā augstām temperatūrām - jumts saulē sakarst līdz 60 - 70 grādiem. pie šādām temperatūrām starojums siltumapmaiņā sastāda lielu daļu un arī pareizi ierīkota masīvā izolācija ar ventilējamām kārtām nespēj novērst sakaršanu. jākombinē ar atstarojošo siltumizolāciju.

masivitāte ir laba lieta, bet jumtu no laukakmeņiem pāris metru biezumā neuzmūrēsi. tāpēc vajadzētu lietot mūsdienīgus risinājumus.

Martell! Tas, ka logi ir uz D pusi, nevar buut par iemeslu telpu paarkarsjanai tik lielaa meraa, kaa tad ja logi ir uz R pusi. Tas pat ir ideaali, jo vasaraa Dienvidos saule ir augstu - saule pa tiesjo "bliezj" tikai nelielaa telpu daljaa, savukaart ziemaa, kad saule ir zemu, tad telpas ir labi izsauljotas visu iiso dienu. Savukaart Rietumos esojajaas telpaas, it seviskji ja taa ir koka maaja, ir KARSTI!

Runaajot par atstarojosjo siltumizolaaciju - vairumaa gadiijumu, manupraat, saules energija buutu jaapienjem ar atplestaam rokaam, nevis jaatstaro prom.
Protams, atstarojosjaa izolaacija zem siltajaam gridaam, aiz radiatoriem (tur, kur taa atstaro atpakalj sarazjoto siltumu)- cita lieta!

Nav nekam jākarst, labi nosiltinātā majā klimats ir vēsāks kā arā un VIENĀDS PIRMAJĀ UN OTRAJĀ STĀVĀ.

Ja tas tā nav, tad vasarā jārēķinās ar karstumu un sutoņu, ziemā ar pamatīgu kurināšanu un aukstumu.

Es domāju ka jāsiltina ar vati no iekšpuses un jāliek tvaika izolācija, lai māja labāk elpotu. Tikai pats nedrīksti elpot, citādi......

ar to daudzumu saules, kas mums ir ziemā, māju nesasildīsi, bet vasarā pāris mēnešus tā sagādā tikai kreņķus. tāpēc par tām atplestajām rokām atļaušos nepiekrist. rudeņos un pavasaros pietiek ar to, kas iespīd pa logu.

jā, paliek interesanti, ko tas mazaisvatenieks grib panākt?

uz termosu velk, pie tam visaas sadaljaas

paklau v_t redzeju kastee par fibrolitu, veci slaveja, ka baigi masiivs - kaa ir?

V_t! Runa nav par maajas sildiisjanu tikai ar sauli. Runa ir par komfortablu, ekonomisku maaju. Ja maaja ir celta no masiiviem elementiem (Keraterm bloki, dzelzbetons ar siltumizolaaciju viduu u.c.) vai tajaa ir vismaz viena sjaada siena, tad taa akumulee to saules energiju un leenaam (nevis staruji kaa koka karkasa buuveem) atdod to telpaam. Sjaadi siikumi kompleksaa piegaajienaa ljauj runaat par siltuma ekonomiju. Un ja gribi, lai telpaas buutu labs mikroklimats, tad saulei tajaa jaiespiid ne tikai rudenii un pavasarii bet max., kad vien taa nav makonju aizsegta. Un vasaraa taa nesagaadaas krenjus, ja lielie stiklojumi buus D vai DA pusee, tur arii dziivojamaas telpas... Un veel tacju ir aarejaas zaluuzijas, dazjaada veida stiklojumi u.c. veidi.

ja 2stavs ir mansardstavs, tad pat keraterm pirmajaa diez ko nepalidzees. vate rullee. pirmajaa gan vajadzetu but ok. kurs latvijaa aizraujas ar taadu stiklojumu, ja pat uz normalu paketi zmiedzaas. grozi kaa gribi logu orientacijai un lielumam ir nozime

to v_t, man labpatiik domaat ka mazais vatenieks grib panaakt to lai mees visi zinaatu ka shamam nav priekshtata par atshkjiriibaam starp vaardu veedinaashana un elopshana. laigan mosh kaads putenieks spiez uz vinjiem tik iemiiljoto mistisko argumentu - kaa ta kutkas var elpot ja tur ir pleeve, lai arii aplams, tomeer uz tiem kas iisti nesaprot buutiibu ljoti iedarbiigs arguments

Tas ka 2st. ir karsts,liecina par to ka ar siltumizolāciju ir OK,jo siltums pa logu tiek iekšā bet netiek ārā.Šeit galvenā problēma ir telpas uzsilšana caur logiem,sevišķi ātri caur jumta logiem.Tie kas reāli dzīvo šādās mājās var izdarīt bezmaksas experimentu-vienā istabā aizklājiet logu ar kaut kādu siltumizolāciju,otrā istabā atstājiet kā ir,jau pēc 24h varēsiet izmērīt rezultātu un novērtēt jumta siltumizolāciju.

reins - par mazo vatenieku visai iespējams. un par elpošanu īstas skaidrības nav arī tiem, kam tas būtu jāzina.

rex - nebūs taisnība. nupat, sestdien biju mājiņā, kur pa logiem nekas neiespīd -maz un maziņi, bet karstums iekšā neizturams jau ap pusdienlaiku. saimnieks teica, ka jumts kārtīgi nosiltināts ar vati, viss pareizi uzbūvēts. un kas tur ko brīnīties? rannila uzkarsusi tā, ka gaiss virmo. temperatūra tāda, ka īstā vieta infrasarkanajam parādīt sevi.

nietzsche - masivitāte ir laba lieta, bet - (atkārtošos) uzbūvēt jumtu no keraterm blokiem vai laukakmeņiem ir pagrūti. un jumts ir pirmais un galvenais, kas sakarst pats, un sakarsē māju.

ar fibrolītu nav nācies saskārties. viens gan skaidrs - jāuzliek rūpīgi, nevis kā savā laikā redzēts, ka plāksne no plāksnes pāris centimetru attālumā, tad pāris sezonas atstāj tādu pašu neapmestu, lai lietus izskalo cementu, lai skaidas sāk birt.

REIN-tur jau tā lieta kad tu runā par sienu siltināšanu no arpuses tu skandini par elpošanu, bet kad no iekšpuses tu atceries par ventilāciju. Kaut kas neštimmē. Tātad saprašanas jau nav Tev cienītais vates draugs.

bet kas tur tik dīvains?
ja siltinam no iekšpuses, tad liekam tvaika barjeru, ja no ārpuses, tad izvēlamies tvaika caurlaidīgu izolāciju un apdari. karkasa būvniecībā, koka māju siltināšanā izmantojam pirmo variantu, visādiem blokiem, ķieģeļiem - pārsvarā otro variantu.
kur tvaika barjera, tur ventilācija. kur otrais variants, tur arī ventilācija, jo jāelpo arī cilvēkam, ne tikai sienām. var saukt arī par vēdināšanu.
diezgan vienkārši.