v_t-redzu, ka tu vismaz velc tai lietā

Tomeer ir noziime masivitaatei arii 2. stavaa! Jautaajums , tikai, vai tas ir kaartiigs 2. staavs (kaa tas ir manaa gadiijumaa - 2. staavu maaja no Keraterm, jumts (gaisji peleeks (!) - (jo gaisjaaks tonis, jo labaak atstaro saules siltumu) Rannila. Nav nekaadas sutonjas- patiikami uztureeties cauru dienu, tikai jaaveedina telpas, tas gan, jo nav piespiedu ventilaacijas)), vai tas ir mansardstaavs (aarsienu nav, tikai jumts). Taatad jumta platiiba pret masiivaa muura platiibu! Luuka atskjiriiba!

Atgriezjoties pie teemas par konkreeto gadiijumu. Manupraat, ja ar siltinaasjanu viss ir kaartiibaa, tad risinaajums vareetu buut padaargaa maaksliigaa (piespiedu) ventilaacija ar dzeseesjanas "extraam".

respektīvi - kondicionieris.

šobrīd man virs galvas ir kārtīgs, masīvs dzelzbetona paneļu jumts. siltināts. no rīta birojā ieeju tā kā pirtī. naktī tas pilnīgi atdzist nespēj un no rīta saulīte turpina savu darāmo, un silti ir visu laiku.

To mazaisvatenieks, diemzhaal nezinu kad esmu taa skandinaajis kaa tu man te piedeevee, ka ventilaacija vajadziiga tikai tad kad liekam tvaika pleevi utt, jo vieniigais ko es skandinu ir tas ka ir nepiecieshama GAN ventilaacija GAN sienu uc. konstrukciju elposhana vienalga no kuras puses sienu siltina (tas ja mees nesaakam runaat par siltuma inerci, aukstuma tiltiem utt)

Attieciibaa uz /vates draugs/ sauc mani kaa gribi, ja mees parunaatu par siltinaashanu piem zem griidas uz grunts, tev mani buutu jaasauc par pukjika un citu peec iespeejas tvaiknecaurlaidiigu materiaalu draugu

Man vienkaarshi nepatiik visa shitaa maarketoiidu demagogjija gan no vatenieku gan putaplastnieku puses, un tu te pats uzprasiijies, taa teikt, ar saviem izsaucieniem par tiishanos pleevee un elposhanu, vai nu kaa vinjas upuris vai izplattiitaajs

to v_t, un kaapeec tu shamo neizmanto? atstaaj logu naktii valjaa, lai shamais atdziest i no riita tev virs galvas buus paaris tonnas briinishkjiiga veesa dzelzbetona i ietaupiisies naudinja ruucinot kondishku :)

Grūts jautājums, bet domāju ka V_t ir eksperts.
Siltināšanai saules radītā karšanas efekta samazināšanā nozīme ir tikai tajos gadalaikos, kad saule spīdz mazāk kā 4 stundas no vietas- tas ir laiks kurā siltumizolācija ar karkasu ap 200 mm izsilst cauri. ( pārbaudiet skonto Hallē pavasara izstāžu laikā). Savukārt apkures siltums tiek taupīts visu apkures sezonas laiku, kā arī tiek saīsināts apkurināšanas periods.

Manuprāt savienojot vēlamo ar iespējamo mansardi ir jābūvē tā, lai izmatotu gan masivitāti, gan ventilēšanu, gan atstarošanu, gan siltumizolāciju, gan iekšējo masivitāti un ventilāciju. Ar tvaika plēvēm tam visam nav nekāda sakara.

1) Jumta segums masīvs gaišs dakstiņu tipa materiāls ( māli, betons, dabīgais šiferis utml.)
2) ventilējam gaisa sprauga Jumta dzesēšanai un mitruma izvadīšanai
3) atstarojoša kārta 9 pie v_t pēc tehnoloģijas precīzas
4) ventilējam gaisa kārta miturma izvadīšanai un atstarotāja dzesēšanai
5) Pretvēja izolācija
6) Siltumizolācija
7) Tvaika izolācija
8) Apdare reģipsis dubults ( masivitāte, akustika)
9) ja ir logi dienvidu pusē , žalūzijas vai masīvi aizkari
10) Ventilācija mansarda telpā telpas dzesēšanai ar atslēgtu rekuperatoru lai āra gaiss brīvi tiek mājā ( vasaras režīms)
11) Mūra starpsiena pret logiem vai masīva mēbele, masīvs pārsegums saules enerģijas akumulācijai

12) Ziemā enerģijas taupīšanas efekta pie automātiskās apkures no ārējo konstrukciju masivitātes nav. Iekšpusē pret logu novietota masa palīdz, bet tādas jau ir praktiski jebkurā mājā primajos stāvos ( mēbeles, grīdas, starpsienas)

Ja kaut ko aizmirsu pieminēt, neapvainojaties.


Telpā : pretī logam mūra starpsiena vai kas cits masīvš ( piem mēbele)










Ja visu ēnojošo konstrukciju ziemā varētu novākt saglabājot aizsardzību pret nokrišniem un siltumizolāciju, varētu sildīties no saules kas ienāktu pa Jumtu.

mājās jau tā arī daru. visu gadu dzīvoju pie atvērta loga.
bet īres birojā pa nakti dzīvo signalizācija un pa dienu es nemitinos viens. lai uzliktu šamo jāplēš smukie griesti nost u.t.t. bet aiz radiatoriem, gan, šamais ir salikts. un spīd :D

nedaudz papildinot senča piedāvāto variantu.
parasti, abpusēju atstarotāju liek tvaika barjeras vietā. no abām pusēm nodrošinot gaisa šķirkārtas.
bet, ideālā variantā būtu izvietot otru kārtu uzreiz aiz jumta seguma - tieši tur, kur visaugtākā temperatūra, kur no atstarotāja vislielākais efekts. te jāpievērš uzmanība tam, ka alumīnijs ir tvaika necaurlaidīgs un tas jācaurumo vai jāveido vēdināmas kārtas kā senča variantā pirmajos 4 punktos. perforācijas diametrs 5 mm, kas izvietoti uz iedomāta tikla krustpunktiem ar tīkla acs lielumu 20 cm.
tieši tas pats variants arī karkasa ēkām.

sencis aizmirsa par telpu virsmas krasojumu (tums vai gaiss) un galigo virsmu apdari - ja uz dubultaa gipskartona liekam kadu tepiki, ciks vien bus, tas kas pa logiem ieksaa, tur arii paliks