Sveiki!

domājot par mājas ārsienu siltināšanu ir vairāki apsvērumi ko būtiski ir noskaidrot, tai skaitā arī siltumizolācijas veids un biezums, un materiāla izvēle, šai gadījumā putuplasts, vai akmensvate. Pret putuplastu pašlaik vienīgais iebildums ir tā izslavētā mitrum un ūdens tvaiku necaurlaidība, kas neļauj mājai elpot. Kā tas ir gadījumos, kur ēkas ārsienas ir no kvalitatīvi mūrēta, 30cm bieza Aeroc gāzbetona -
tālāk jautājumi kas neliek mieru:

1) - vai 30cm biezam Aeroc bloku mūrim vispār tiek cauri mitrums, un vai šis process nodrošina patīkami sauso gaisu mājoklī?
2) - kāda ir mitruma caurlaidības spējas starpība vienā variantā ar pliku Aeroc iekštelpās, otrā variantā - špaktelētu un krāsotu ar ūdens emulsiju, pāris kārtās. (jo ūdens emulsija izskatās, ka atšķirībā no plikas špakteles nepavisam netaisās uzsūkt ūdeni)
3) - kāda ir mitruma caurlaidības spēja fasāžvates līmjavai + apmetumam + fasādes krāsai (vēl var pieskaitīt sietu, kurš aizsedz savus 10% laukuma drošvien:)
4) - vai praktiski dabā notiek tas process, ka mitrums virzās pa ēkas sienu uz āru līdz izžūst?

zināms, ka ar ruberoīdu apšūtās koka ēkas sapūst, bet pa lielam, noteikti lauvas tiesa mitrā gaisa uz ruberoīdu un sienas ārējo plakni vējoja cauri pa spraugām, nevis sūcās caur koksni. Ja gāzbet. sienā spraugu nav, tad mitrumam atliek sūkties cauri. tas drošvien var notikt ja bloks ir pliks. bet visādas apdares, špakteles, apmetumi, krāsas galugalā - tas viss veido, manuprāt, diezgan ellīgu tvaika barjeru. No kā izriet pārdomas, vai, ja neskaita manu māju kas nav pilnībā apdarināta, tad vispār dabā jel kur citur normālos apstākļos ēkā notiek tas skaistais processs, kad mitrums caur sienu sūcas uz āru, un siena žūst, un telpās nav pārlieku mitrs gaiss, un viss ir jauki un laimīgi? :)

jo pretējā gadienā, ja tas viss ir tikai tāda sapņaina ilūzija, par to žūšanu un mitruma migrāciju uz āru, tad vienkārši ņem puķiku, lipina apkārt un iegūst salīdzinoši vislētāko un siltāko thermosu :)

kādi ir Jūsu viedokļi, un ja kādam zināms - ko rāda aprēķini, kāda ir tvaikcaurlaidība sienai, kas 2x krāsota ar ūdens emulsiju (var ņemt vērā, ka tur ir vairāk līmes kā pigmenta, jo ražotāji taupa cik nu vien māk), tāpat kāda ir mitruma, tvaika caurlaidība tapetēm, kas līmētas ar tapešu līmi uz sienām, utt. cik litri uz kvadrātmetru stundā, pieņemsim, tiek tam visam cauri? nu vai ja ne stundā, tad gadā? un droši vien - tas atkarīgs arī no iekštelpu gaisa mitruma? ja 100%, tad tapete tieksies drīzāk uzbriest, un līme miekšķēsies laižot kozin arī cauri mazliet mitruma, bet ja istabā ir sazin, cik ir normālā mājā ar malkas apkuri mitrums? 50-70% ? :)

paldies!

Teorijas esence redzama Figure 4
[www.wufi.de]
Melnā bulta Latvijas (bet ne tikai) "oficiālajā", pēc hidrofobo materiālu izplātītāju rekomendācijām izstrādātajā būvfizikā netiek apskatīta, kaut daudzos gadījumos kvantitatīvi tā ir resnāka par balto bultu...

Pirmkārt ir jānoskaidro, vai mājā būs mehāniska ventilācija ar pieplūdi/nosūci. Ja jā, tad mājas materiālam nav pilnīgi nekādas nozīmes, jo gaisu regulēs ventilācija, ne kaut kāda difūzija caur sienām.
Otrkārt - teorija jau ir skaista, bet praksē svarīgs jau ir tikai iekštelpu gaisa mitrums ziemā, jo vasarā migrācija ir minimāla - delta t niecīgs /logi vaļā/durvis utt. Pēc manas pieredzes ziemā gaiss telpā var būt tikai par sausu, par slapju nekad. Nu labi, galējības neapskatīsim, kad raso logi un ir peļķe zem grīdas. Pat šodien, kad ārā smidzina un ir +7, iekštelpu gaisa mitrums mums darbā pie 22 oC ir 45%. Pie nulles ārā tas jau ir 30%, kas jau ir neveselīgi sauss. Ja mājas sienas ir mitrumcaurlaidīgas, tad ziemā gaiss telpās būs pārāk sauss. Pavisam nesen runāju ar vācu celtnieku, viņš apgalvoja, ka fasādes vate esot garām, ka puķiks esot daudz labāks - sākumā šķobījos, tā teikt, ko tu tur muldi, bet sava daļa patiesības ir arī tur. Viņa vārdiem, vate rudenī/ziemā caur apmetumu saslop un paliek švaks siltumizolators. Puķiks nesaslop un savas īpašības nezaudē. Turklāt mitrumu tāda apšūta ēka ziemā tur labāk un gaiss telpās ir mitrāks

Te manuprāt ir svarīgāk zināt neviss teoriju, bet praksi. Lai cilvēki, kuri "nosiltinājušies" ar puķiku pastāsta, ka patiesībā ir. Vai tek pa sienām? Manuprāt ir tā, ka lieko mitrumu gaisā jāregulē ar vedināšanu. Galu galā vedināt vajag ne tikai mitruma dēļ. Ziemā vispār nevajadzētu būt prablēmam ar mitrumu, jo parasti ziemā ir jāmitrina. Pēlejums parasti paradās pēc vasaras, bet vasarā mitrums drizāk nāk no ārpuses iekšā, jo mitrums ceļo no siltākas puses uz akstāko. Lielākas problēmas ar mitrumu ir tagad rudeni, bet to var risināt ar pastiprinātu kurināšanu. Pēdējā "Latvijas būvniecībā" viens "eksperts" teica, ka apkures sezonās laikā mitrums rodās uz aukstajām sienām, tāpēc vienīgais uzdevums ir sienu nosiltināt da ar jebko. Pie tam ēkam no veiglbetona materiāliem siltināšana deļ mazākas inerces ir aktuālaka, ka ķieģeļu mūrim.

sašūmējušies cilvēki ir ar to mitrumu :D
aplamas teorijas tiek bīdītas ... pieļauju, ka tas ir tirgotāju interesēs, kuram vairāk naudas tas velk to deķi uz savu pusi ...

1. mitrums un sienas tvaika caurlaidība ir divas dažādas lietas ...
2. putu polistirols arī laiž cauri tvaiku, tikai 40 reizes sliktāk kā akmens vate .... absolūtu tvaika necaurlaidīgi ir metāli ... arī polietilēna plēve tvaiku laiž cauri, bet "mi" koeficients attiecībā pret akmens vati ir tūkstošos ....
3. daudzslāņu sienu konstrukcijā (mūris+izolācija+mūra apdare) akmens vate dzīvo daudz ilgāk kondensātā kā putu polistirols ... respektīvi ieteicamāks ir putuplasts :) ... abām izolācijām kondensāts izžūst gada laikā un normatīvu prasības ir ievērotas ...
4 kāda sienu tvaika caurlaidība ir "saules akmenim" ... to visu tur regulē piespiedu ventilācija ...

Links nebija gluži pareizs (bija jānavigē caur Basic > Overview of WUFI). Šis ir precīzs:
[www.hoki.ibp.fhg.de]
Mitrums vispārīgā gadījumā neceļo temperatūras gradienta virzienā.
Tvaiks ceļo absolūtās koncentrācijas gradienta virzienā (ziemā - no iekšas uz āru).
Kapilārais mitrums ceļo relatīvā mitruma gradienta virzienā (ziemā - no āra uz iekšu).

Jūs izstrīdieties lai man ir skaidrs, ko tad nākampavasar likt uz tās keramzītbetona fibo like sienas - vati vai putuplastu?

Tev vajadzētu saprast, ka šeit nevar būt atbildes no sērijas " balts - melns , labs - slikts" ēka un tās konstrukcijas jāskatā kopsakarā un vispirms vajag tikt skaidrībā par reāliem traucēkļiem to rašanās avotiem un tad par definīcijām no sērijas vai mitrums ir tikai peļķe uz grīdas vai arī citā agregātstāvoklī esošs ko ar aci nevar saskatīt !

SK [buvfizika.lv]

info sk [www.vi.gov.lv]
šobrīt āra mitrums jau labu laiku turās virs 80% un reālā situācija ir dramatiska.
Tie kas nesūdzās par mitrumu parasti ir augsti apkures rēķini

1) - vai 30cm biezam Aeroc bloku mūrim vispār tiek cauri mitrums, un vai šis process nodrošina patīkami sauso gaisu mājoklī?

Mitrums bez problēmam tiek cauri

2) - kāda ir mitruma caurlaidības spējas starpība vienā variantā ar pliku Aeroc iekštelpās, otrā variantā - špaktelētu un krāsotu ar ūdens emulsiju, pāris kārtās. (jo ūdens emulsija izskatās, ka atšķirībā no plikas špakteles nepavisam netaisās uzsūkt ūdeni)

Atkarībā ar ko spaktelē un ar kādu ūdens emulsijas krasu krāso :) Skaties tvaika difūzijas vai pretestības rādītājus. Piem Bindo 2 un Bindo 20 krāsām tie būs pamatīgi atšķirīgi, līdz ar to arī gala rezultāts - kopējā tvaika difūzija sienai krasi atšķirsies

3) - kāda ir mitruma caurlaidības spēja fasāžvates līmjavai + apmetumam + fasādes krāsai (vēl var pieskaitīt sietu, kurš aizsedz savus 10% laukuma drošvien:)

Atkal atkarīgs no līmjavas, apmetuma un fasādes krasas tvaika difūzijas faktoriem. Cik pats petīju, tad knauf tie bija štruntīgi, sakret bija krietni labāki. Vislabaka elpotspēja no fasādes krasām ir silikātkrāsām. Pareizi piemeklējot materialus var panākt ļoti labu gāzbetona sienas kopējo tvaika difūziju, bet var to arī krasi pasliktināt.

Papildus ieteiktu pievērst uzmanību arī iekssienu apdares tvaika difūzijai - apmetums, grunstskrāsa, krāsa utt.

Un vēl par pelējumu - cik pašam nācies saskarties, tad tas vienmēr ir pārādījies apkures sezonā un nekad nav bijis vasarā.

Galīgi neesmu specs, bet šeit aprakstītais izklausās ļoti sakarīgi.

[www.aeroc.lv]

Nu tā secinu ka savu 30 cm Texoblock sienu noteikti nesiltināšu ar putjiku, bet likšu 10 cm vates. Un pievērsīšu uzmanību ārējās apdares materiālu parametriem, lai neiegūtu tur aprakstīto efektu ar ledu vatē.

Labojiet, zinātāji, ja tur ir kaut kas greizi sarakstīts vai mani secinājumi ir nepareizi.

Man domāt ledus vatē ir neizbēgams, jo paskaties cik ir tvaika caurlaidība apmetumam!!! Pamatprincips labai ēkai ir tāds, ka tvaika caurlaidība no iekšas uz āru palielinās. Ja vatei ir 1, tad apmetums+grunts+krāsa stabili ir visi 30, kas visu to pasākumu pilnīgi un galīgi sabojā, jo ūdens tvaiks no mitrajām iekštelpām lien uz āru, bet netiek, jo atduras pret apmetumu, kur pilnīgi noteikti jau ir rasas punkts, rezultātā vate slapja un sasalusi. Puķika gadījumā mitrums nonāk līdz puķikam un tur atduras, bet tur jau nekāda rasas punkta nav, jo bloks būs gandrīz telpas siltumā.

aaaa, paskatamies, apmetumam ~10, silikātkrāsai`1.
Pamatprincipā ietilpst arī slāņa biezums, un pat, ja ārējās kārtās tvaika pretestība būtu visi 30, tad, slinkums rēķināt, bet ~4mm neradītu barjeru.
Par to, ka bloks pie izolācijas ir istabas temperatūra nevajag sapņot, pie -10 ārā būs labi ja +10.

nu lūk, un kā tad galu galā rīkoties? likt puķiku, vai vati, utt? :)

pēc personīgiem novērojumiem - lielāks mitrums ir vecāku mājā, kur sienas apmestas, iekšpuse entās reizes tapetēta un tapešlīmēta, tāpat griesti entās reizes emulsijkrāsoti. Manā mājā ar 30cm pliku Aeroc (no iekšpues vienīigi Sakret špaktele) gaiss vienmēr ir sauss, pēc sajūtas, un sauss arī rudeņos, ziemā, vislaik sauss. Un sausam gaisam šķiet, ir priekšrocība tāda, ka tas nekad nemēdz ost, kurpretim mitrajās mājās ir vai nu pelējums vai kas cits, bet ir kautāda oža.

Bet labi, ar visādām pieredzēm un novērojumiem no dabas mēs varam apspriesties, bet droši vien vajag tūkstošiem novērojumus, lai tiktu jel kādā skaidrībā ko tad darīt ar fasādes siltināšanu - vai tas tvaikcaurlaidības ieguvums ko iegūst no vates vispār ir vajadzīgs, ja abās pusēs ir lielas tvaika barjeras - emulsijkrāsas, fasāžu krāsas, apmetumi, špakteles, līmjavas, kur nu vēl gruntis visvisādas, apmetuma siets, utt.?!

vieniem ļaudīm bija ļoti ekstra mitrs gaiss mājā, jo grīda uz gulšņiem, un pagrīdē nebija hidroizolācijas, kā arī augsts gruntsūdens līm. tiem piebūvēja klāt 3x lielāku par esošo mājeli jauno piebūvi, skaisti, no gāzbetona, tad iekšpusi ārsienām gruntēja, un apmeta ar sakret apmetumu. Ārpuse gāzbetonam plika. Varētu likties, ka nu beidzot būs sausa māja, bet nekā, logi svīst ciet tāpat kā iepriekš, protams, vislaik kurinot. Tādam sakret apmetumam arī klāt kautkāda līme, ķepe, ja cementu var no priekšmetem nomazgāt, tad to lipīgo ķīmiju krietni grūtāk. un tāpat arī grunts žļurga jau arī ir poras blīvējoša, jo tās uzdevums - neļaut lai siena no apmetuma pārāk daudz izsūc mitruma utt.

un ja arī nonākam pie tā, ka pēc "tradicionālās" vai ierastās metodes būvējot - ar visam žļurgām, līmēm, javām un krāsām sienas tvaiku caurlaidība ir tuva nullei, tad kāda jēga tērēties par akmensvati?

bet otrs jautājums - varbūt nekādi nav vērts, un nebūt nav veselīgi šādi būvēt - sienu poras aizķepējot ar ķīmijām, bet tieši pats labums, mikroklimatam un tīkamam gaisam ir saglabāt maksimāli iespējamo sienu porainību, tvaikcaurlaidību?

P.S. - kā rīkojas kvalitatīvākie un labākie ārzemju būvnieki, kas domājams, visu izdara pareizi?

:)

Munuprat tie, kas sienas būvē no tvaiku caurlaidīga materiāla, tomēr parasti pievērš uzmanību arī apdares materiālu tvaika caurlaidībai. Ja to nedara, tad var droši likt putaplastu!

nuja. Aeroc lapā tas labais apraksts - [www.aeroc.lv]
tur rādīta tā tvaikucaurlaidība apmetumiem. ja tie ir diezgan paštruntīgi - 12-20 utml, tad vatei ir 1, gāzbetonam 4-6. vēl drošvien vērts pieskaitīt tās līmjavu kārtas, zem un virs puķika.

tad sanāk kautkā tā, ka no ārpuses vati jāliek klāt sienām bez līmes, virs vates - kaļķu javas apmetums, jo tam bija laikam ap 6 tas parametrs. iekšpusē uz sienām droši vien tāds ķopsis, kuram parametrs ir ap 12, vai vēl švakāku to tvaikcaurlaidību, lai nav tā, ka no iekštelpām sienās spēj iesūkties vairāk mitruma, nekā tās spēj atdot uz ārpusi....

bet ar visu to - 12 no iekšpuses, 12 vē no ārpuses, siena būs krietni tvaikus necaurlaidīgāka, kā gadījumā ar skaistu pliku neapdarinātu Aeroc bloku mūri.

Aeroc lapas rakstā teikts, ka pat CO2 kopā ar tiem ūdens tvaikiem migrē prom laukā no mājas uz āru, ti no vietas kur lielāka koncentrācija, uz vietu kur mazāka. tikai sazin, cik daudz.

fasāžu krāsas un interjera krāsas labāk nelietot vispār?

Sveiki!
Jautājums tāds..Māja uzbūvēta no padomju laika gāzbetoniem, t.i. sienas 70 cm..No ārpuses nav nekas siltināts..Ir ierīkota centrālā apkure..Ventilācijas sistēma nav..Pakešu logi..Otrā stāva istabās ir šausmīgs mitrums - logi no iekšpuses raso tā, ka uz palodzes ir peļķes.Ja ūdeni nenovāc, tad pie -25C ārā pārvēršas par ledu.. :) Jautājums tāds, vai visa problēma ir ventilācijas sistēmā, vai nosiltinot ārsienas problēma atrisināsies? Un vēl ir tā, ka jumta pārsegumam nezkāpēc esot uzlikta apakšā plēve, kas šķiet galīgi nav labi..
Un šķiet, ka jāsiltina, jo tempereatūra istabās neturās galīgi nemaz..

Tas ka plēve pirms vates siltinājuma ir pareizi - izelpotie tvaiki nekondensējas vatē un nepadara to mitru.Sienas 70cm biezas?! Cik tas ir % "šausmīgs mitrums". Jānopērk mitruma mērītājs un jāpamēra visās telpās. Tā parasti var atrast mitruma avotu ja tāds ir. Bieži tas ir vai nu pagrabs vai arī mitrums iet no pamatiem pa sienām.

Dzindzis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Tas ka plēve pirms vates siltinājuma ir pareizi
> - izelpotie tvaiki nekondensējas vatē un
> nepadara to mitru.Sienas 70cm biezas?! Cik tas ir
> % "šausmīgs mitrums". Jānopērk mitruma
> mērītājs un jāpamēra visās telpās. Tā
> parasti var atrast mitruma avotu ja tāds ir.
> Bieži tas ir vai nu pagrabs vai arī mitrums iet
> no pamatiem pa sienām.

Nu laikam būs jānomēra..Bet ja drēbes paliek pa nakti mitras, nu ar roku var sajust mitrumu..(kamēr nekurina), tas taču ir par daudz?. Un logi mitri, ieskaitot visu aili, norasojuši..Jā sienas esot 70 cm.. Un konkrētajai istabai ir divas ārsienas..