Mājas pirmajā stāvā plānoju ~40m2 flīzes (priekštelpa, sanitārtelpas, kurtuve, virtuve) un ~50m2 (guļamistaba, viesistaba) dēļu grīdu. Flīžu teritorijā domāju uzstādīt silto grīdu (ūdens), dēļu teritorijā radiatorus. Ir skaidrs, ka jābūt atsevišķiem kontūriem ar atsevišķu termostatu uz silto grīdu. Vai ir vēl kādi būtiski knifi, kas jāņem vērā pie šādas sistēmas? Pēc manas saprašanas zem dēļu grīdas vilkt trubas ir neefektīvi, jo koks salīdzinājumā ar betonu ir slikts siltumvadītājs. Vai kāds ir taisījis līdzīgu kombināciju? Kāds ir sanācis rezultāts?

Ir kautkas liidziigs bet vel neesmu pielicis apkures katlu. Kad buus tad vareeshu zinjot, bet nekaadus paarsteigumus negaidu.

Protams zem dēļu grīdas nav efektīvi likt apkuri.Bet Jums būs divi apkures loki, no kuriem viens (radiatori)var darboties no katla ūdens temperaturas, bet siltām grīdām jāliek trīsceļu vārsts ar vai bez elektropievada.Elektropievads var automatiski regulēt temperatūru, kas tiek padots uz grīdām, jo uz grīdam nedrīkst temperatūra būt vairāk par 50 grādiem.Protams to var regulēt ar roku bet tad pie krasām istabas temperatūras maiņām vai nu būs par karstu vai arī auksti. Vēl visa kopēja regulācija ir atkarīga no tā kāda apkures katla automātika un ko tā spēj, vai arī jāiegādājas papildus.

Trīsceļu vārstu es saprotu ar kā termostatu, kurš automātiski (elektroniski) regulē caurteces plūsmu, lai grīdas temperatūra nepārsniegtu 30C, kas nodrošina vislabāko komfortu telpās (ideāli virsmas t=26C), kamēr uz radiatoriem plūst neregulēts siltais ūdens t.i. tik, cik katls dod ārā (parasti ap 50C). Bet jebkurā gadījumā paldies par komentu.

[www.low-e.com]
var paskatīt šeit vai meklētājā ierakstīt "radiant floor heating"

esmu interesējies par šo jautājumu un nonācis pie slēdziena, ka, ja reiz siltās grīdas, tad siltās grīdas, un nav ko jaukt sistēmas.
var būt arī koks, svarīgi, lai izolācija būtu efektīva.
50 grādu būs par daudz. grīdas virsmai jābūt ap 25 - 27 grādi. lai to panāktu, pie labas izolācijas, siltumnesējs nepārsniegs 35 - 40 grādu robežu.

===> v_t
Sveiks,
Es saprotu, ka esi viens no lielākajiem atstarotāju speciem un izplatītājiem Latvijā :). Bilde ir jauka, bet kā tā strādās, ja būs 4cm grīdas dēļi. Man ir pamatotas aizdomas, ka tik un tā būs jātaisa 2 atsevišķi kontūri, jo flīžu/betona grīda ātrāk sasniegs 26C virsmas temperatūru nekā dēļi. Varbūt kādam ir pieredze šādai sistēmai?

jā, ne tikai divi vien! lielākai telpai vienai pašai var būt, un ir pat nepieciešami, vairāki kontūri. ar blīvākām zonām pie logiem un durvīm. mazāk blīvākām telpas vidū. un katram kontūram savs regulators.

lai betons uzsilst ātrāk - par stundu, vai divām. izslēgs to tikai pēc pusgada, reizē ar pirmajām lapiņām. uz šāda fona pāris stundām nav nozīmes, protams, ja iet runa par regulāru, nepārtrauktu apkuri. siltajām grīdām tāda arī būtu vēlama.

paklikšķini šeit tās rindiņas : [www.nereus.fi]

ok, paldies par informāciju!

To v_t.
Es neieteiktu visai maajai likt siltaas griidas. Sheit jau kaadu laiku atpakalj izveersaas diskusija par sho teemu. Lieta taada ka cilveeka peedai peec idejas ir paredzeets veesums. Pirmais kas paraadaas staigaajot pa siltaam griidaam (itseviskji peec karstas vanaas vai pirts) ir tas ka piepamst kaajas. Shaada iemesla deelj istabaa liku deelju griidu un sienu radiatorus. Ja deelis ir 4 cm biezumaa tad apsildiit man liekas buus diezgan neefektiivi.

ir, jau, visādi pieņēmumi. arī par kājām siltumā un galvu vēsumā. viens no foruma dalībniekiem diezgan trāpīgi pateica, ka kājas pampst no volgas vīniem, nevis siltajām grīdām. :D
galu galā, pareiza siltā grīda nemaz nav silta, bet vienmērīgi remdena. to nodrošina ar blīvu caurulīšu tīklojumu, lai neveidojas diezgan siltas un aukstas zonas.
grīdas materiālam liela nozīme nav. sasildīt var visu. svarīgi, lai izolācija būtu labāks izolators kā grīdas materiāls. ar koku varētu būt problēmas tādas, ka žūstot, veidosies šķirbas starp dēļiem. un žūs, tas dēlis, obligāti. tas pats lamināts uz betona ir gana labs variants.

gribu piebilst, ka es nedarbojos silto grīdu biznesā. un es to nelobēju.
es meklēju info, runājos ar lietpratējiem un lietotājiem, un, ko esmu uzzinājis, labprāt, daru zināmu citiem.

Tad kad vedu savu projektu uz saskanjoshanu buuvvaldee man arii uz to briidi bija visa maaja ar silto gridu uz ko arhitekts nopuutaas un teica ka es esot kaarteejais reklaamas upuris. Starpcitu to man arii atziimeeja kaads arhitekts/celtnieks kaadu laiku atpakalj kad veel mekleejaam ar kuru sadarboties.

nupat piezvanīju savam šefam. viņam siltās grīdas ir abos stāvos, respektīvi, visā mājā. ir apmierināts, pēc upura galīgi neizklausās. viena kļūda gan ir - tīklojums nedaudz par retu. jūt zonas.

tas, ka cilvēks ir arhitekts vai strādā būvvaldē, nav rādītājs. var būt izglītots un labs spečuks, un labi likt lietā kādreiz iemācīto, tai pašā laikā nepieņemot un noliedzot visu jauno. pat nešķirojot, labs vai slikts. vienu tādu es zinu.

Var jau buut ka taa arii ir, bet shobriid veel nav apkure, nevaru spriest. Jebkuraa gadiijumaa uz priedes deelju griidas pie kamiina bez apsildes juutos labi arii tagad, jo koks pats par sevi ir patiikams, tiesa pagaidaam veel nav lakots, tad vareetu buut ka buus aukstaak.

Pašiem vēl nav, bet plānojam grīdas apkuri visā mājā. Ekonomiskuma dēļ - mazāk jāsilda ūdens. Bet esam bijuši vairākās mājās, kur grīdas apkure un sajūta super - es arī baidījos, ka silst kājas un citas problēmas, bet nekādu siltumu nejūt nemaz, tikai grīda nav auksta. Vienmērīgais un pastāvīgais siltums nodrošina ļoti mājīgu klimatu - apkuri nejūt, bet ir omulīgi silti. Pie tam vienmērīgi visā mājā. Visa mūsu skepse pazuda. kad būs pašiem, varēsim pateikt ko vairāk.

Man arī ir izdarīts lēmums ierīkot silto grīdu visā 1. stavā, t.sk. arī 2-vās pirmā stāva guļamistabās. Vai ir kāda pieredze cik tas apmēram maksā? un vēl, vai pie standarta Junkera katla var pieslēgt 2. stāva radiatorus? Un vēl arī cerēt uz silto ūdeni?

Un tad arī kāds varbūt zin labus, nedārgus meistarus?

paldies!

pavasarī izstādē speciālisti nosauca cenu siltajām grīdām 20 ls/m2.

Šajā pasaulē darbojas enerģijas nezūdamības likums. Jākurina būs tikpat, jo būtiski lielāks būs sistēmas tilpums - šķidruma daudzums, kas jāuzsilda.

... ir arī tāds jēdziens kā lietderības koeficients.

Man šobrīd ir projekts un tāme par ~ 15 Ls/kv.m

to: Inese X.

Kas ietilpst tajos 15 ls/kv.m? Man tas ir aktuāli. Kas Tev to liks- firma vai ind. meistars?

Paldies par atbildi.

gundars