Jox, būvvaldē paliek viens būvprojekta eksemplārs.

Tad tālāk var darboties ar projekta kopiju?

Jox Wrote:
-------------------------------------------------------
> Tad tālāk var darboties ar projekta kopiju?


Jā, var nokopēt būvvaldes eksemplāru (par maksu, protams).

Vēl viens variants, viens projekta eksemplārs ar skaņojumiem varētu (vajadzētu) būt projektētāja arhīvā (vismaz man pietiekami bieži izrādās, ka vienīgais pieejamais eksemplārs ir manējais). Darba rasējumus vispār var pasūtīt projektētājam izdrukāt vēl vienu vai daudz komplektus (ja šis vēl dzīvs un nav emigrējis).

----> jtdesign
Paldies! Sameklēju projekta autoru. Dzīvs un vesels un tepat uz vietas. Teica, vispirms doties uz būvvaldi pēc kopijas.

Citviet
[www.youtube.com]

Sveiki, ģimene mantojusi lauku viensētu: zeme, dz. māja, kūts, šķūnis un jaunbūve vai kas tamlīdzīgs. Tā kā ģimenei dzīvošanas apstākļi uz vietas ir apgrūtinoši nolēmām pārdot īpašumu. Problēma radās ar to sasodīto jaunbūvi! Tā ēka „jaunbūve” (garāža, uz kuras uzblieza 2. stāvu) būvēta padomijas 70. - 80. gados bez jelkādiem papīriem un diemžēl pilnīgā patvaļā - bez projekta, bez būvatļaujas utt. Problēmas rodas pie pārdošanas, ka to "jaunbūvi" īsti pārdot nevar, jo nav kārtībā papīru. Kādas ir opcijas to īpašumu pārdot, netaisot nekādus projektus, būvatļaujas un inventarizācijas? Īpašumam ir uzmērīts robežu plāns, kurā ir attēlotas visas ēkas, un tai nelaimīgajai „jaunbūvei” ir pat piešķirts kadastra Nr. Nezinu, kā tas var palīdzēt vai traucēt ar tā pasākuma legalizāciju un pārdošanu, tāpēc jautāju foruma lasītājiem pēc padoma un pieredzes. Kādā ātrākajā veidā pārdot to visu lietu kopumu?

Ja normāli izmantojama jaunbūve tad viņai nevajadzētu radīt problēmas pie pārdošanas. Jaunbūvi var gan legalizēt gan nelegalizēt. Normāla īpašuma pārdošana jeb kurā gadijumā nav ātrs pasākums.

Nedaudz nepilnīgi izklāstīta lietas būtība. Objekts ir tikai ierakstīts ZG, bet nav inventarizācijas lietas? Tad marš uz VZD pasūtīt kadastrālās uzmērīšanas lietu un lieta būs darīta (nianses būs vietēja mēroga, kad uzradīsies, tad arī risināt).

Ja pircējas pērk "as is", tad turpmāk tās būs viņa problēmas (neaizmirst to atzīmēt pārdošanas līgumā).

Tiko kā būs inventarizācija,būs arī kadastra numurs tad jau arī līdz papildu nodolim nav tālu:) Vienīgais mierinājums ka zemei pēdejā laikā bija lielāki nodoļi nekā ēkām.

Jautājums, par patvaļīgām celtnēm-

Kāds bija munimālais attālums no kaimiņa žoga celtai mājai, lai kaimiņam pie ēkas legalizācijas nebūtu pamata uz pretenzijām?

paldies!

MAn arhitekte piesauca 3 metrus no robezas varu uzdarboties!Ja tuvaak tad saskanot ar kaiminu un ugunsmura utt padarissanas!!

Ja kaimiņš piekrīt, tad kaut uz robežas.

3 m aklām sienām, 4 m sienām ar logiem. Papildus formula ēkas augstumam jebkurā punktā ne augstāk par 1.5 attālumiem no šī punkta līdz robežai (praksē ir ne reizi mainīts jumta slīpums, lai ierakstītos).

Vēl ir ugunsdrošības attālumi, kas U1 un U2 ēkām ir 4 m no robežas, bet U3 ēkām 5 m no robežas (LBN 201-10 p.29).

Paldies par izmeļošajām atbildēm!!

respektīvi, ja patvaļīgi uzceltā "jaunbūve" atrodas piem. 1,5m no robežas/žoga, jādabūs kaimiņa piekrišana uz projekta vai būvatļaujas?

Jātaisa projekta izmaiņas, uz to ģenplāna lapas kaimiņa saskaņojums par attālumu un ēkas augstumu, tad saskaņot būvvaldē. Projekta izmaiņu sējumā derīgas būvatļaujas kopija.

Kurā likumā vai noteikumos tieši ir rakstīts par tiem metriem no kaimiņa?

Man Rīgā kaimiņos (30 centumetrus no robežas, uz robežas atrodas manā kopīpašumā ar citiem esoši šķūņi) parādījās 3,2 metrus augsts, no keramzīta blokiem celts "žogs". Mēgināju būvvaldē skaidrot kas par nafig, bet tur kaut kā viņiem izdevās mani pārliecināt, ka es esmu kamielis, un ka melns nav melns...

Vietējie apbūves noteikumi
Civillikums
Vispārīgie būvnoteikumi
Ēku būvnoteikumi
LBN 201-10
utt.

Žogs nav ēka, tur citi noteikumi. Praktiski žogu starp kaimiņu zemes gabaliem, ja žogs būvētāja teritorijā, nekas neregulē. Par insolācijas ierobežošanu visticamāk būs jārisina tiesā.

Vēsturiski izveidojusies situācija ir kāda ir, tāda ir, kaut attiecībā uz nelikumīgo celtniecību, kaut 1960.gada, ir nianses.

RTIAN ( Rīgas teritorijas izmantošanas un attīstības noteikumi) ir vesela sadaļa par žogu arhitektūru, cita starpā:
- žoga augstumam jābut saskaņotam ar kvartāla robežās un kaimiņu gruntsgabalos esošo žogu augstumu,
- žogs gar ielu ne augstāks kā 1,8 m.

Nu es buvvaldei gan rakstiju, gan gāju ciemos. Beigās kaut kāds puspriekšniecelis man zem četrām acīm pateica, ka būvvalde labprātīgi jau apstiprinātu projektu ar 3,2m augstu žogu nemainīs, un savu kļūdu neatzīs. Es pat Amerikam uz to radioswh raidījumu rakstīju kā tas nākās, ka visā kvartālā žogs max 2 metri, a te 3,20. Stostījās un paziņoja, ka tur tāds žogs vēsturiski esot bijis, kaut gan tie ir klaji meli. Man rokas nolaidās, jo pa tiesām vazāties negribas.

Pavazājies gan pa tiesām, tas nav grūti. Galvenais - nenokavēt kaut kādus termiņus.
Vispirms - rakstisku iesniegumu būvvaldei, lai novērš nelikumīgu būvi. Ja žogs ir būvvaldē saskaņots, tad gan var būt problēmas ar termiņiem, kuros var pārsūdzēt būvatļauju.
Kad saņemsi no būvvaldes atteikumu, attiecīgi to pārsūdzi administratīvajā tiesā. Pietiek izklāstīt faktus, ka visi kaimiņu žogi ir 2m, bet šis 3.2m un ar Tevi nesaskaņots. tāpat arī piemini, kurās institūcijās jau esi bijis

Vēl jau žogiem bija kaut kādi % caurspīdīgiemjābūt, tā nemaz nav ka var bliezt mūri...
Ja gribi karot, paņem iesit kārtīgu dībeli un parauj to žogu lejā. Pēc tam jau var bez tabu izsaukt, ka kaimiņu nelikumīgais žogs virsū uzgāzies ;) un aiziet...