A man tāpat bez visiem spiediena testiesm vasarā gana vēsi un ziemā silts. Nu un, ka pa kādu šķirbiņu logā svaigs gaiss ienāk, toties patīkams mikroklimats. Nu nav pareizi tā māju ietīt plēvēs.ka uguns vairs krasnī nedeg, jo nepieplūst svaigs gaiss. Tāpat pasīvā māja, mūsu klimatā, ir pilnīga utopija. Nu ietaupīsi steru malkas,a jēga tā jāties.

Vēlreiz pierādās, ka jāapmet, vai jaaizsmērē ar lētu zapti visas mūra virsmas....

.....man bija viens jaunbūves saimnieks kas sūdzējās, ka logi klab, kad durvis virina..... Lodzinieki teica ka viss ok. Tā viš ir, kad visu tā hermetizē, un ventilāciju uzskata par sīkumu.... Arī gaiss jāsilda un jāmaina telpā. Jo sliktāks gaiss, jo biežāk ( labāk) javentilē. Tāpat arī materiāli, kas lietoti dzīvoklļā (mājas) uzbūvē rada smakas. Ilgi rada. Skaistie paklāji dažreiz smird visu "mūžu". Par smakām arī būtu jārunā atsevišķā tēmā: kādi materiāli smaird un no kuriem būtu jāizvairās. Arī termokameru jāmāk "ar galvu" lietot, jo katrs materiāls, ja arī tas ir pilnīgi vienādā temperatūrā ar apkārtējo vidi, ir citādā krāsā, tātad, normālam skatienam...dažādās temperatūrās.

To Didzisp: ka jau teicu ja ari es netaisitu man maja ir labi buveta un ta ari dzivotu ar tiem 0.9 pats to nezinot un maja tik un ta butu silta un laba...bet tests parada lietas pie ka ir japiestra un ja kads uzskata ka 100 Ls ir nenormala nauda uz kopeja maju izmaksu fona tad jaa to nevajag darit




Didzisp Wrote:
-------------------------------------------------------
> A man tāpat bez visiem spiediena testiesm vasarā
> gana vēsi un ziemā silts. Nu un, ka pa kādu
> šķirbiņu logā svaigs gaiss ienāk, toties
> patīkams mikroklimats. Nu nav pareizi tā māju
> ietīt plēvēs.ka uguns vairs krasnī nedeg, jo
> nepieplūst svaigs gaiss. Tāpat pasīvā māja,
> mūsu klimatā, ir pilnīga utopija. Nu ietaupīsi
> steru malkas,a jēga tā jāties.

0.9 nav slikti, bet tad jau māja jāaprīko ar mehānisko ventilācijas sitēmu. 3 ir tā robeža.

Arī es veicu šo itkā "nekam nevajadzīgo" testu un jau testēšanas procesa sākumposmā bija skaidrs, ka šāds pasākums būvējot priekš sevis ir obligāts.
Pirmkārt - vasarā nekāda termogrāfija nespīd un vienīgais veids kā atrast defektus mūra ēkā ir veidot retinājumu un pārspiedienu, kas rada piespiedu plūsmu caur konstrukcijas caurumiņiem (tās vietas kur ziemā termogrāfs parāda kā aukstuma tiltiņus)
Otrkārt - spiediens atklāj visus kasjakus arī tajās vietās kur pats esi darbojies un kautkādu iemeslu dēļ ne līdz galam kvalitatīvi paveici darbus - manā gadījumā vietām plēve dēļ krunkām nebija līdz galam salipusi.
Treškārt - logi. Normālā stāvoklī tie notur siltumu ideāli, bet kā jau tas parasti ir pie vēja rodas tas pats pārspiediens vai retinājums un tad visi defekti lien ārā. Izpūšot logus tika atrasta tipveida kļūda visiem logiem palodzes profila pieslēgumā pie loga rāmja (pūš garām caur palodzes profila sānu). tagad vēl pirms visas apdares ir saliktas šo vietu sakārtos un nebūs jāsamierinās ar to ka ziemā kad uzpūš noteikta virziena vējš nez kāpēc starp logu un palodzi sāk veidoties apledojums.
Ceturtkārt - ko nozīmē 50Pa spiedienu starpība telpā? Parādes durvis nav ieliktas, bet ir aizlīmētas ar 200mikr plēvi, tad nu pie testiem šī plēve tika uzpūsta kā kārtīgs balons, nācās pat likt sķērskokus lai neizlēš ārā plēvi. Protams šāda slodze dabā pastāv pie lieliem vējiem, bet tieši tas jau arī interesē - lai vējainā laikā mājā siltums paliek iekšā nevis tiek izpūsts ārā.
Piektkārt - uzrādītie defekti pamatā ir viegli risināmi ar minimālu materiālu patēriņu, vienīgi jāpatērē 1-2 dienas, lai metodiski izietu cauri mājas konstrukcijai un tos veiktu.

Secinājumi: nav nepieciešamas nekādas nanotehnoloģijas vai supermateriālu pielietošana, lai panāktu ka ēka ir blīva. Manā gadījumā ārsienas ir fibo mūris, kas no abām pusēm ir apmests, pārsegumā ir 200mkr plēve, kas ir pielīmēta pie perimetra ar elastīgo hermētiķi, kā arī nolīmētas visas skavu vietas un šuves, logi ir ielikti izmantojot lentas.


Jā, un rezultāts bija 0.71 Ja kādu interesē detaļas, tad [gimenesmaja.wordpress.com]