Esmu ar uzlicis so somu brinumkrasni gandriiz divtonniigu. Atskiriba maneejai no seit piemineetaa razhotaja, tikai taa ka arii kraasns kurtuve ir no shii pasha materiaala. Vakara nokurinu vienu maisu brikeshu ap 10kg un kraasns veel ir silta, pat teiktu karsta nakamajaa vakaraa pec 24h. Redzees kaa buus pa ziemu, pagaidaam esmu apmierinaats.

Lasu "atsauksmes" un brīnos kā tas nākas, ka somi ar savām brīnumkrāsnīm vēl nav saņēmuši Nobela prēmiju fizikā! Siltumu dod vairāk par izlietoto malkas daudzumu un tas veinmērīgi caur sienām un durvīm izplatās pa visu māju!:) Spriežot pēc apraksta viņu lapā [www.tulikivi.lv] ziepakmens īpatnējā siltumietilpība ir 0,98 kJ. Respektīvi 1000 kg krāsns X 50C (T2-T1) X 0,98 kJ / 3600 =13,61 kW. Pie siltumenerģijas patēriņa 25 W/m2 tāds siltuma daudzums 24 stunām ir pietiekams vien 20 -25 m2 telpai. Automātikas iespējas nekādas un jautājums kā sasildīt citas telpas!

Divtonnīgs ziepjakmens monstrs.. :o

Vienkāršāk un ilgāk siltumu nedotu, vienkārša krasns ar divtonnigu akmulācijas tvertni??

:)

Par to, ka caur durvīm gan piebildīšu, ka vienmērīgi nav, bet iespējams tas ir no paša 3 ziemu piereredzes ar kamīnkrāsni. Viss atkarīgs no telpu plānojuma. Man kamīnkrāsns ir viesistanas un mājas vidū, pārējās telpas ir savienotas, koridoru nav. Ja durvis ir vaļā, tiešām var apkurināt visu māju. Otrais stāvs, protams, uzsilst vislabāk, jo pa trepju ailu siltums iet uz augšu.

Divtonnīgā akumulācijas tvertnē var uzkrāt ap 130 kW, pa caurulēm nogādāt siltumu katrā telpā tieši tik daudz cik vajadzīgs un kad vajadzīgs! Divtonnīga ziepjakmens krāsns akumulē aptuveni 27 kW, kas pēc tam nekontrolēti tiek atdoti parsvarā vienā telpā.

Kaut kad jau te forumā ķidājām, ka īpatnējā siltumietilpība praktiski visiem cietiem akmensveidīgiem materiāliem ir +/- vienāda - vienalga - ziepakmens tas vai ķieģelis, vai smilšu bērums vai granīts. Cita lieta jau ir tilpumsvars jeb blīvums un delta t. Ūdenim, protams, siltumietilpība ir apmēram 4.5x lielāka par ziepakmeni vai ķieģeli, bet blīvums ir krietni atšķirīgs, tāpēc korekti būtu salīdzināt nevis masu pret masu, bet tilpumu pret tilpumu, jo, 4-tonnīga krāsns nemaz tik liela nebūs, bet 4-tonnīgs ūdens aķis jau ir baigā tonzele. Drošība, turklāt, ir nesalīdzināma - krāsni tu atstāj neapkurinātā mājā, nekas nenotiek, ūdens ķipis sasalst, sarūsē, uzsprāgst utt. Elektrība nav - krāsni tu kurini, ar aķi drebinies. Katrai lietai ir savi plusi. Skaidrs, ka krāsns apkure kā pamatapkure nav ne ērta, ne nodrošina komfortu, bet mājā krāsns ir vajadzīga. Skaidrs, ka tās somu krāsnis ir labas, bet, manuprāt, neadekvāti dārgas. Ja dažtonnīgs akmens klucis maksā vairāk kā moderns zemes siltumsūknis, kaut kas tur riktīgi tomēr nav.

Ja par akumulācijas tvertnēm... Kāds nezin kā tur īsti pareizi rēēķina akumulācijas tvertnes tilpumus? Pēc kādas formulas vai?

1 tonna aķa var uzkrāt maksimāli ap 70 kWh enerģijas. Visa matemātika.

Atvainojos bet - ko labāk likt uz Jotulas, ķiegēļu krāvumu vai kādu tilpni ar šķidrumu vai vēl ko citu?

liec to, ko ražotājs noteicis!:)

Atceries 5. klasi -rinķa līnijas laukums reizināts ar tvertnes augstumu!:)

Visi te pļāpā riņķī un apkārt, bet pasakiet, kāda tad ir laba un lētāka alternatīva Tulikivi? Interesē dzīvojamā telpā novietojams krāšņveidīgs izstrādājums. Gaisa trubas un ūdens akumulators nederēs.

Laba alternatīva ir kārtīga podiņu krāsns, bet lēta ir 200 litru muca ar iegriestām durtiņam un skursteni arā palogu :)
Ja nopieni, tad krāsns ir jāmūrē uz vietas māja.Tad to var iegrozīt starp vairākām istabām, bet tas ziepjakmens sū** pa bargu naudu, kāds ir, tāds ir.Galu galā kārtīga mūrēta krāsns kalpos visu paša mūžu un vēl bērniem pietiks. Malkas apkurei nekādas citas stabilākas alternatīvas nav un arī nekad nebūs. Jā, krāsns izmaksā daudz dārgak par visadam buržukām, bet tā tiešam ir visam mūžam.

Bet te tika minēts, ka laba mūrēta krāsns izmaksā vismaz tikpat kā Tulikivi. Un tad vēl jāatrod labs meistars.

Tā ir,bet mūrēta krāsns būs unikāls veidojums konkrētajā majā. Krāsni var iemūrēt tā,ka silst vairākas istabas un krāsns dizainu var veidot pēc saimnieka ieskatiem un gaumes. Savukārt,tas zipjakmens klucis kāds nu ir tāds ir.

Man nevajag ne unikālu, ne iekombinēt vairākās istabās. Man vajag apkures iekārtu (papildus apkurei), iekļaujoties 1500 Ls. Vai tas ir iespējams?

atceros kā mans tēvs tālajos 60-tajos pats uzmūrēja krāsni absolūti bez iepriekšējas pieredzes.
pāris nedēļu laikā pa vakariem krāsns bija gatava. un savas funkcijas pildīja.

ar to es negribu teikt, ka katram pašam būtu jāmūrē sev krāsns, bet to, ka mūsu laikos to izdarīt ir vieglāk. ir vieglāk pieejama informācija. fāterim bija tikai uz ietinamā papīra lapas savilktas jocīgas svītras un vārdisks skaidrojums.
ja maka saturs ierobežots, tad tā ir lieliska iespēja to pietaupīt un kaut ko jaunu iemācīties.

Tie gan bija treknie gadi, bet pašam bija švaka pieredze ar to mūrēšanu - apzvanīju vairākus, viens tikai pieteicās, par darbu jau iepriekš prasot 2000 Ls, plus materiāli. Un mūrēšot viņš vairākas nedēļas. Rezultātā mūrēta krāsns sanāca kādi 3000 Ls minimums. Par tādu naudu es varu nopirkt vizuāli nesalīdzināmi smukāku industriāli izgatavotu podiņ-krāsni, plus nav tā šmuce mājas vidū gandrīz mēnesi.
Labu meistaru ir ļoti maz un tie arī cenu pietur. Protams, tagad visu izdarīt pašam ir nesalīdzināmi vienkāršāk - materiāli, instrumenti, internets, darīšanas vaina, bet kā jau katrā darbā vajadzīgas iemaņas un pirmo reizi mūrējot pašam noteikti sanāks pamocīties un projekts ievilksies uz ilgu laiku.
Pašam jāizsver, vai krāsns būs rezerves variants avārijas gadījumā vai pamatapkure. Ja rezerves, tad mūrēt nafig nav vajadzīgs - ieliek norvēģu brīnumu un miers. Nu nav jau tā, ka ar čugunku nevarētu telpu piesildīt - var, un kā vēl, tikai to ir jāmāk kurināt un lietderība būs krietni zemāka, bet rezerves variantam tas nav tik būtiski.

Par tēmu "katrā darbā vajadzīgas iemaņas, pirmo reizi mūrējot pašam noteikti sanāks pamocīties un projekts ievilksies"
Pats es esmu baigais gudrinieks, lasu grāmatas un forumus un daudz ko māku, tomēr no savas pirmās krāsns tā arī neesmu uzmūrējis vairāk par trešdaļu.
Savukārt kaimiņienei savulaik it kā pieredzējis meistars pārmūrēja plīti, tomēr nepagāja ne 10 gadi, kad tā jau burtiski juka ārā. Vienu sestdienu prasa man, vai es nevarot ar fleksi sagarināt dažus ķieģeļus un lenķdzelzi pārsedzei, kā arī pajautāja, vai uz vietas saraktie māli derēšot mūrēšanai. Bet man stāvēja kādu 3 veidu karstumizturīgās javas. Aiznesu pāris maišeļus javu un ķelli - kaimiņiene bij iecerējusi vienā vakarā tikt galā. Domās pavīpsnāju - gan jau ievilksies uz pāris nedēļām. Tomēr liels bija mans pārsteigums, kad otrā rītā plīts augšējā daļa (2-3 ķieģeļu rindas, kurtuves malas un salaidums ar virsmu) jau izrādījās gatavi un par redzamās daļas kvalitāti nebija kur piesieties!

Tieši tāpēc ne mēs paši gribam mūrēt, ne arī ņemt nezināmus meistarus, vnk gribam nopirkt gatavu krāsni. Vai kamīnkrāsni, vai kā nu to sauc. Bet lai viss siltums uzreiz skurstenī neizkūp.