Nu ja, mūsu gadījumā ir "pirkt vai nepirkt" ;) Alternatīva pagaidām būtu parasts elektriskais sildītājs, taču tas kā primārais apkures veids man kaut kā nesimpatizē.

Uzgāju formulu malkas daudzuma aprēķinam - 0.03 m3 malkas uz 1 m3 telpas. Cik ticama ir tāda formula, pieņemot, ka māja siltināta (250mm aeroc + 100mm vate, bēniņos arī kaut kāda vate)?

Te tika minēta pēdējo gadu cena - sākot ar 16 Ls kubā. Tas bija domāts par berkubu vai par sakrāmētu malku?

Tā ir cena par 2-3 metrīgiem koka baļķiem, kas pašam jāsazāģē, jāskalda un jāsakrāmē. Berkubus mēra saskaldītai malkai, kas ir sabērta, nevis sakrāmēta, bet steros mēra saskaldītu un sakrāmētu malku.

Par steriem nezināju, paldies :) Biju iedomājies, ka steros un kubikmetros mēra vienu un to pašu (t.i., ka gan sabērtu, gan sakrāmētu malku var mērīt abās mērvienībās).

Kāda apmēram varētu būt attiecība starp krāmētu malku un sabērtu? Piemēram, cik apmēram sanāks, ja sakrāmēs 10 kubus sabērtas malkas?

1 berkubs (1m3 sabērta malka) sakraujot veidos apmēram 0.6-0.7 sterus malkas
1 sterā (1m3 cieši sakrautas malkas) ir apmēram 0.6-0.7m3 koksnes
Normatīvos (MK noteikumos) tiek pieminēts koeficients 0.65.

Par kraušanu grēdas un likšanu apakšā, noteikti ir jāliek, jo malka uzlikta pa taisno uz zems ļoti ātri samirkst, pirmo rindu sabojājot.

Apakšā malkai lieku celtniecības vai citur pārpalikušas paletes, tās gan turas pāris krāvumu reizēm, aptuveni 4 gadus, ja var zem tām pamet vēl kādu dēli vai salauztu šiferi, jo arī tās bojā zemes mitrums.
Par koku sagatavošanu atbilstoši mēnesfāzēm esmu nopūlējies meklējot informāciju un attiecīgi zāģējot. Pirmkārt- informācija, ieteikumi, tautas ticējumi pilnīgi pretēji, otrkārt- vienādās mēnesfāzēs dažādos gados zāģēti kokmateriāli uzvedās dažādi (plaisā vai metas). Par zāģēšanu ziemā- šis pieņēmums droši vien nāk no laikiem, kad latviešu zemniekam pārējā laikā bija jādara daudz kas cits, vienīgi ziemā varēja doties uz mežu. Ja jau mežu varētu cirst tikai ziemā, tad nebūtu jāuztraucas par mūžamežu izciršanu Amazones baseinā un Madagaskarā, bet latino un nēģeri jau neievēro tautas ticējumus.

Autoram -

ļoti maz tērējas malka, par formulām - k-kādas sakarības jau tir ir, bet sava pieredze (un jums tāda jau veidojas) jāņem par pamatu - tagades parasti malkas patēriņu rēķināju saskaitot abus rezultātus 1) patēriņš siltajā periodā - sept.-nov.; apr., mai. + 2)aukstajam - dec-marta beigas - te pieņemu, ka tāds aukstums kā tagad pieturās visu šo periodu. Ļoti reāli, ka paliks pāri, bet dažas nesenās ziemas rādīja, ka labāk glabāt rezervi.

Tad nevajag aizmirst, ka piem. oša un egles siltumatdeve ļoti atšķirsies. Man patīk dažāda malka - tā piem. bērzs vai osis grūtāk aizdegās, tāpēc vispirms ieliek priedi vai egli un tad bērzu pa virsu, šad tad pa apses klēpim var izkurināt - krāsni iztīra.

Nekādā gadījumā nepērc malku sabērtu kaudzē un kuru rēķina tajos mistiskajos berkubos - nopirksi maz malkas un daudz gaisa.

Teorētiķim - paldies par skaitļiem, būs kaut kāds (vismaz aptuvens) pamats aprēķiniem.

Gita, mums tagad arī bērzs aizdegās pat ļoti labi. Sākumā gan bija problēmas, bet nu "pielabojām" skursteni, uzkrājām pieredzi - vairs nav problēmu aizdedzināt. Drusku papīra (OK, kartona - no kastēm, kas ir pieejamas vairumā pēc pārvākšanās, vai no pārtikas lietu iepakojumiem), 1-3 skaliņi (no dēļiem, kas turpat pie mājas bija), gabaliņš bērza tāss - deg gana intensīvi un pietiekami ilgi, lai paspētu pagales vai briketes aizdedzināt.

Pieredze kaut kāda veidojas, jā, bet nu netika nekas pierakstīts kopš pašiem sākumiem… Turklāt mums šobrīd praktiski ir 2 mērvienības - cukura maiss (ļoti nekonkrēti, jo citreiz malka maisā samesta, citreiz smuki salikta) un malkas kaste (tā mazā, kas 3 dienām). Cik tas ir kubikmetros - nav ne jausmas. Nav arī sajēgas par silto/auksto periodu ilgumu. Pirkt uz vismaz 2-3 nākamajiem gadiem vajag jau tagad, bet tāda īstenā pieredze par patēriņu veidosies tik nākamsezon.

Par to "maz malkas un daudz gaisa" - tāpēc gribēju zināt bērtās un krāmētās malkas tilpumu aptuveno attiecību.

Teorētiķis lai palasa rūpīgāk paša pieminētos MK noteikumus - tur ir minēts, ka tie attiecas uz malku, kura garāka par 1m. Koksnes daudzums m3 krāmētas malkas ejošajos izmēros var svārstīties no 0,6 līdz 0,8; atkarībā no pagaļu formas, taisnuma, zarainības un garuma. Piemēram, 33cm garumā un 12cm platumā skaldītas alkšņa malkas sters saturēs ap 0,75m3 koksnes. Labi nokrauti 25cm gari finiera kluču serdeņi - 0,82m3 koksnes. Protams, ja iemērīsiet arī atstarpi starp rindām (grēdām), tad jebkurš koeficients samelosies. Ir pārbaudīts: 4m3 pārdevēja mašīnas kravas kaste, pilna rinda pie rindas. Tā kā pagaļu garums bija ļoti svārstīgs, sareizināju rindas lielāko laukumu ar vidējo pagaļu garumu un rindu skaitu. 4 steru vietā iznāca 3,2 steri. Tieši tādēļ vairums pārdevēju koncentrē darījuma apspriešanu uz kravas cenu, nevis mērvienības cenu. Ja klients nomēra mazāk, pārdevējam vieglāk turēties pie nolīgtās kravas cenu un neatbilstību daudzumā uzskatīt par maznozīmīgu.

Bērts/krāmēts attiecība tā arī ir 0.66+- (jo garākas pagales, jo mazāks koeficients).

Vairāk vai mazāk malka tiek glabāta dabiskos apstākļos, ir dabisks produkts, un līdz ar to pakļaujas dabiskiem noārdīšanās procesiem, kur trupes, puves un citi parazīti samazina tās enerģētisko vērtību. Tādēļ, no šāda viedokļa, nav jēgas uzkrāt malku ne gramu vairāk kā divām sezonām, ieskaitot tekošo. Līdz ar to atbrīvojas telpas un naudas līdzekļi, kurus var izmantot cenu akciju gadījumiem, ja trāpās silta ziema, jeb stipra vētra ar kokgāzēm un ražotājiem izveidojas malkas pārprodukcija.
Galvenais ir prast novērtēt kvalitāti. Nenopirkt mīkstus praulus ar biezām mizām, tievus žagarus, plānus nomaļus no gatera, vai vecus skalus no noārdītām būvēm.

Te paralēli varētu pacelt jautājumu par šāļu zāģēšanu. Pilnīgi piekrītu Servisam, bet parasti jau jākurina visādi utilizējami kokmateriāli, ja ir zemes platības.