Pagājušajā gadā pārvācos prom no pilsētas. Tagad par apkuri jārūpējas pašiem - malkas apkure, kas priekš manis ir kaut kas savā ziņā jauns (bērnībā gan bija malkas apkure, taču tajā vecumā īsti neinteresēja, kas, kā, kad un kāpēc). Šajā sezonā ar malku radi izpalīdz, iepirku k-rautā arī briketes, bet malku nākamajām ziemām bija doma pirkt pavasarī. Cik atceros, arī bērnībā malku gādājām tad, kad no sniega nebija ne miņas…

Uzdūros uz Vilnis_Radio komentāra par to, ka malku jāgādā ziemā, nevis pavasarī (http://www.building.lv/forums/99/98601/page=2/_subject_#msg-149733). Tātad mans plāns par pavasari, šķiet, ir nepareizs :)

Kā būtu pareizāk rīkoties? Vēl nogaidīt vai tomēr ar steigu sarēķināt daudzumu un meklēt pārdevēju? Kā novērtēt, no kā var pirkt, bet no kā labāk turēties pa gabalu? Ja malku pērk tagad, tad viņu uzreiz jākrāmē grēdās jebšu to var darīt arī pavasarī? Šķūņa pagaidām nav.

Malku gribētos pagaļu veidā (t.i., ne bluķos), nākamajā ziemā jau vajadzētu būt kurināmai…

Malku ziemā gatavo vairāku iemeslu dēļ:
- koksnē nav sula, t.i. salīdzinoši sausa,
- nav lapu, kas traucē strādāt,
- zeme ir ka rīb un var vest un ievest kā pa asfaltu, kur vasarā vai pavasarī traktors, kravinieks sēž līdz asīm,
- ziema ir brīvāks laiks un rosīšanās ar zāģi un cirvi ir tieši laikā,
- mežinieki tagad raujas pilnā slodzē, jo var brīvi izvest koskni no meža, attiecīgi ir labs piedāvājums.

Malkas mitrums - optimāli vajag 20% - ja malka ir mitrāka, tad ievērojami (ģeometriskā nevis lineārā progresijā) krīt malkas energoietilpība. 20% principā var mēģināt iegūt arī vienu sezonu kaltējot (pavasaris līdz augusts max), bet ļoti labi vēdināmā vietā un pareizi nokrauta. Praksē taisa maiņas malku, t.i. tagad gatavo malku nākamajai ziemai, bet kurina pagājušajā ziemā gādāto.

Malku sakrāmēt vienmēr ir labs darbs. Ja guļ čupa un atnāk atkusnis, tad apakša slapja, netīra utt.

Pašiem jāskatās kādas iespējas dabūt nākamajai ziemai sausu malku. Ir kas pārdot skaldītu un it kā sausu, ir kas var dabūt tagad grieztos nokaltušos, cits piedāvā no gatera atgriezumus utt. Varianti daudz. Es pats eju griezt, bet kad kļūšu slinks kā maiss, tad arī pirkšu. :)

Varbūt kāds var piedāvāt 3metrīgo 20m3 alksna malku Ādazos?

Sakrauta malka sāk žūt kautkur aprīlī. Ja smuki sakrauj saulainā un vējainā vietā, grēdas no augšas kaut ar vecām šīfera loksnēm nosedz , tad uz Jāņiem malka jau būs sausa. Malkasšķūnī tik strauju žūsanu dabut grūti un tad labāk lai malka divus gadus nostāvējusi. Visu to saku no sava spieredzes, jo vienmēr paspēju, ziemā cirstu malu, pa vasaru sagatavot. Es pat eksperimentēju un smalku malciņu līdz 20% mitrumam var pa divām, līdz trim nedēļām dabūt. Tas gan pie labvēlīgiem laika apstakļiem, kad saule spīd un vējš pūš. Tad stāvi blakus malkas grēdai un var dzirdēt,kā žūstot, koks sprakšķ. Kura brīdī pirkt, tas nav tik svarīgi. Svarīgāk, lai egle un priede cirsta jaunā mēnesī, bet lapukoki vecā. Tas gan malkas žūšanu ļoti ietekmē.

Parasti metrīgu sakrauju, nosedzu(resnie sašķelti) - tāpat vasaras beigās var zāģēt un kraut šķūnī. Patīk, ka metrīga negāžas...

Ņemot vērā, ka man ir ripzāģis, tad es pērku 2-3 metrīgu malku, ko pats zāģēju, skaldu un krauju. Cenas ziņā neesmu pamanījis starpību starp gadalaikiem. Pēdējos divos gados malka turas LVL 16 m3 un dārgāk (Mālpils puse) . Godīgi sakot, neesmu manījis kvalitātes starpību vasarā vai ziemā cirstai malkai-galvenais izžāvēt. Ja gribēsi kurināt jau nākamsezon - pēdējais brīdis sagatavot malku ir pavasarī - sakraut, apsegt ārā, saulainā un vējainā vietā. Atkarībā no situācijas (slikta vieta žāvēšanai) var arī nepagūt.
Loģiski domājot, gatavo malku nav prātīgi pirkt ziemā - tad tai vislielākais pieprasījums.

Vilnis_Radio, par "maiņas malku" tā kā zinu, bet šoreiz nebija tādas iespējas. Protams, ja pirksim, tad uz vairākām sezonām. Grūti gan arī prognozēt, cik daudz malkas vajag vienai sezonai.

Didzisp, šīfera loksnes uz grēdas bail likt - aizpūtīs no grēdas, iepūtīs pa logu mājā iekšā :D Pietiek jau, ka siltumnīcu rudens vētra "pacēla un aiznesa", piezemējās kādus 20-30 metrus tālāk vienā gabalā.

Vieta mums diezgan vējaina, tātad ar vēdināšanu varētu nebūt problēmu, ja atstāšu šķirbas. Kraut varētu kaut kur dienvidu pusē, tātad saule arī palīdzēs žāvēt.

Gatavu gribas, jo pagaidām nav ne laika, ne instrumentu. Skalus saskaldīt var (ir neliels bluķītis un neliels cirvis), kādu garāku pagali saīsināt arī var (rokas zāģis), bet tas arī viss. Pēc kaut kādiem gadiem, kad būsim iedzīvojušies, tad varēs ņemt arī "negatavu", ja vēl būs aktuāli.

Kad krauj grēdās, uz zemes (zem grēdas) kaut ko jāliek? Cik augstas grēdas parasti veido? Kā nodrošināties, lai grēdas no vēja nesagāžas?

Starp citu, ienesot no āra malku, uz tās veidojas kondensāts. Faktiski no rīta ienestu malka vakarā vēl ir diezgan slapja (pat nevis mitra, bet tieši slapja). Cik dziļi tas kondensāts veidojas/ieēdas? Kā tas ietekmē kurināšanas efektivitāti?

Ja arī turpmāk ir doma kurināt ar malku, jāsāk būtu ar šķūnīti, vai nojumīti. Izdevumi, ja patši taisīsiet - ap 200 Ls - 15-20m2 šķunīti/nojumīti. Te piem. ir ( vairāķ domāju 2.fotogrāfiju) [www.lv.building.lv]. Tiešām ļoti silti iesaku.Un galvenais - lai starp zemi un malku būtu atstarpe.
Par malku - tagad cirstā būs sausāka, kā jau te raksta - jo sulas necirulē, bet nu ļoti vajadzētu viņu zem jumta sakraut. Pēc pieredzes - priede, egle, alksnis, apse - būs šoruden lietojami, ja vien nestāvēs zem atklātas debess, bet bērzs, osis, ozols - tie šoruden vēl būs pazaļi (ja izvēles nav, var jau bāzt krāsnī, bet labāk ilgāk pažāvēt).
Būs tev tāds šķunītis - nopirkski - izliksi pa zortēm un tad redzēsi kuru var kurināt, ko vēl nē un viss smuki, tīri.
Ja nebaidies, var arī kādu kravu ar nesaskaldītu paņemt, bet sagarinātu tev vajadzīgā garumā. Piem bluķi 30 cm gari. K-rautā var nopirkt cirvi (18Ls), varb. k-kur var labāk un lētāk, nezinu, bet nu simtus neajag un lēnām var dragāt. Tā kā malku tikai paši redzēsiet - nekas, ja nebūs smuki saskaldīta, t.i. vienādi, vai parupji. Man patiesībā pat patīk, ka ir resnāki bluķēni, ilgāķ deg, bet smalkākos - sākumā, kamēr iekurās. Ir dzirdēti apmierināti stāsti no cilvēiem, kuri tos elektriskos skaldāmos automātus iegādājušies.
Nu jā - ja garos bluķus ņemsi - vajag ripzāģi. Varb. 1m garos var arī ar labu benzīna ķēdes zāģi sazāģēt, bet tās kārtīgs zāģis ne katram ir un ne katarm vajadzīgs, jo maksā arī labi. Tad vajag ripzā ģi. Par to nemācēšu vēļ neko teikt, jo pati esmu pārdomās un meklējumos.

Parasti nesu iekšā tā, lai pirms kurināšanas vismaz 24 h pastāv mājā. Ja tev ir tā, ka slapja - jāpasilda vēl ilgāk, jānes 3 dienām uz priekšu.

Vissausāko malku var iegut, liekot to siltumnīcā (plēves mājā) kurai abi gali vaļā. Vasaras saulē ļoti labi žūst. Iznāk "skanīga" malka. Tie, kas ražo aukstākās kategorijas malku, piekopj tādu žāvēšanas metodi.

Ar to ripzāģi gan jāpārdomā kārtīgi vai vispar vajag... aizņem daudz vietas, kaut ko tomēr maksā, ja nu gluži nav mantojums, resnu baļķi nepacelsi viens, vajag palīgu, resnu baļķi parzāģet var neatļaut diametrs... daudz mīnusu redzu tam ripzāģim...
šogad sagriezu kadus 10m3 3metrigus ar ķēdes motorzāģi, (piemājā var iztikt ar elektriko ķēdes zāģi), pilnīgi pārgāja vēlme pēc jebkada elektriskā ripzāģa.
Ar skaldīšanu pēc noskaņojuma, skaldīt man iepatikās, pat padevās ļoti viegli, vajag tik ērti iekārtoties, 40 cm diametrā nav problēma saslakdīt, pat varetu teikt, ka diametrs vispar nav problēma, galvenā problēma ir bluķu garums, ja virs 35cm garumā, tad var sākt prasities pec kada mehaniska paliglidzekļa.
ja pašiem skaldit nepatik, var pameklet ss kā paklpojumu, tagad daudzi sapirkuši skaldamaas mašinas un skalda izbraukumos pie klienta pa kadi 5 ls/m3 ar visu sazāģēšanu.
Pašam kadu hidraulisko skalditaju manuprat pirkt nav jēgas, ja var tikt galā ar cirvi. Var vel skaldishanai izmantot skruves konusu, bet tur pabail ka pašu neuztin, jāiemanās ar tādu.
Viss atkarigs no skaldamaa daudzuma, lidz 100m2 apkurei manuprat visizdevigakais ir cirvis.

Gita, pagaidām grūti prognozēt, kas būs turpmāk. Tuvākos 3-5 gadus būs vien ar malku jākurina, tālāk vēl nav 100% skaidrs, vai būs zemes siltumsūknis vai kāds cits apkures variants.

Šobrīd sanākt nest mājās uz 3 dienām. Kā izkurinām, tā ienesam vēl 3 dienām. Ja vakarā ienes, tad nākamajā vakarā vismaz augšējās pagales uz tausti ir sausas. Bet vai tas kondensāts nepaspēj sasūkties dziļāk? Faktiski 3 dienām tā ir apmēram 50x30x30 cm "malkas kaste" un kādas 3-4 briketes pie šā brīža āra temperatūras (telpa maza). Tas laikam sanāk, ka ar kubu krāmētas malkas pietiek 3 nedēļām, sezonai pietiktu ar kādiem 4 kubiem? Izklausās ticami?

Ja pērk normālu cirvi, tad jādomā arī, kur/kā normāli bluķi dabūt. Mazo bluķi skalu skaldīšanai laukos iemetām bagažniekā un atvedām, lielo tā nevarēs. Lielais ripzāģis dažus gadus noteikti vēl nebūs. No zāģiem kaut ko mazu ar paštaisītu galdu varbūt atļaušos, bet arī tikai tad, ja būs kur noglabāt. Bet arī tāds labākajā gadījumā derēs pagaļu saīsināšanai, nevis bluķu zāģēšanai.

Rx, doma laba par to "siltumnīcu". Kad būvēšu siltumnīcu (kā jau rakstīju, veco vējš aizpūta), var blakus arī malkai tādu piebūvēt. Pieņemot, ka siltumnīcas gali ir uz D un uz Z, tad malkas grēdas tādā nojumē arī tādā pat virzienā kraut (t.i., grēdas gali uz D un uz Z)?

Kaplis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Viss atkarigs no skaldamaa daudzuma, lidz 100m2
> apkurei manuprat visizdevigakais ir cirvis.

Neticēsi, platība ir 3x mazāka par minēto ;)

Malkas žāvēšanai, domāju ka Z/D virziens +/- 15% ir lielisks, tāpat kā augiem. Tām siltumnīcām, ko apmeklēju, bija liels platums ( uz aci 6-8m). Malka centrā un malās. Jāpiezīmē, ka koka atkritumi ir lieliski kā pamatklājums kopā ar kūdru dzērveņu audzēšanai, krūmmelenēm arī patīk...Tāpēc tos (atkritumus) var lietderīgi izmantot: iegūst ražu no dzērvenu lauka...Tā sakot "purvs" mājās. Tāpat ļoti labi šie atkritumi ir avenēm, kazenēm. Ja kāds domā ka tāda ākstīšānās vien ir, tad pateikšu, ka no 1m2 var apmēram 2, pat 3 litrus dzērveņu salasīt. Bet mellenes, ....pārēsties!

Bet to plēves siltumnīcu taču ziemas aukstumā vējš saplēš? Un tad lietus līst virsū?

Ar EVA plēvi stāv vismaz 5-7 gadus, ja labi nostiepta pie uzlikšanas.
Pa tam laikam koka karkass arī ir sapuvis līdz tam, ka pēc plēves noplīšanas vienk. taisa nākošo siltumnīcu.

EVA plēve nenoveco pat pēc 10 gadiem! Pamatā tā tiek saplēsta, jo mazie putniņi, sēžot uz kores, "skalda" kukaiņus caur plēvi, kas dzindzina plēves otrā pusē! Caurumi samazina izturību un tā sāk plīst. Pret pūšanu var lieliski cīnītes ar Bochemit Forte. Zemē- metāla konstrukcijas. Virszemē- šānos, pie grunts mitrumizturīgais finieris. Sniegs gan jānoņem , ja lielākā biezumā. Vējš...dieva varā.

Didims,kur var nopirkt to plēvi? Esmu noguris katru otro gadu mainīt. Vai var dabūt arī 6m platu? Paldies.

[www.siltumnica.lv]

Var dabūt arī 6 m platu. Es savai siltumnīcai uztaisīju karkasu pēc tādiem izmēriem, lai 6 m plēvi korē ar līstēm pieskrūvē un tad uz katru pusi piestiepj līdz zemei un galus aizloka līdz durvīm. Diezgan cītīgi jāstiepj, lai ir nospriegota plēve, tad ilgāk kalpo, pie lielākiem plusiem elastīgāka un labāk padodas stiepšanai. Pirku lauktehnikā pie Maskavas Krustpils ielas krustojuma.
[lauktehnika.lv]
Pirmajā piegājienā skatījos karkasu kopā ar plēvi tai siltumnica.lv, bet tad paskatījos uz cenām un uzcirtu pats no impregnētiem kokiem. Uzzīmē šabolonu garāžā uz grīdas un tik skrūvē lokus.