Kāda Jūsu pieredze? Mēģinu ar pļaujmašīnu šķaidīt, cerībā, ka sapūs ātrāk un nebūs jātransportē, bet nu var salauzt pļaujmašīnu. Varbūt ir kāda ideja?

Ja āboli nav vajadzīgi, tad priekš kam ābeli turēt dārzā??????

dizaina elements :)

Gribētos redzēt, kurš ir spējīgs apēst visu, ko saražo pāris ābeles savos brieduma gados… kaasis, cik noprotu, to spēj?

Jaunbagātnieki nestāda ābeles.....Nestāda neko ēdamu, kam tas...visu var nopirk! Jā var. Tikai sajūtas un tuvību dabai, nē! Man ābele ir simbols un vēl vairāk. Skaistums, ziedu laikā kāds skaistums. Ābolu laikā arī skaisti. Vēl labāk, ka ābele kopta, un āboli augstākās klases. Protams tas ir jadara. Jāmīl tas ko dara. Var vecās ābeles "salabot" ar jauniem potējumiem ( šķirnēm), izgriežot zarus, atjaunojot vainagu raža būs izcila: lieli, skaisti āboli un nemaz nevēlēsities tiem braukt pāri....Klāt, ja mazu pagrabu atvēl, visu ziemu āboli galdā. Cits sulā. Cits ievārījumā. Cits žāvēts...Vajag tikai gribēt! Un tikai. Bet vai mūsdienas raksturojošs cilvēks tam gatavs? Viss datorā saskatāms, aptaustāms veikalā, skaistums tur....citās valstīs. Lūk tā. Zudusī pasaule!

To simbolu dēļ jau nevar nozāģēt, bet ābolus vajag visu gadu pa dažiem, bet ne tonnu vienā mēnesī. Pagrabā sapūst. Pēc tam tikai jātīra. Profiņi tur slāpeklī, bet tā jau profesija, tad vajag 100 tonnas...Vienmēr jau liekas, ka kaut kad nākotnē būs laiks tās sulas taisīt, bet praksē sanāk, ka katru nākamo gadu laika arvien mazāk. Bet realitātē puse teritorijas kā biljarda galds pilns ar bumbām. Kājas var izlauzt. Un pēc tam puvekļi. Vispirms klājiens ar puszaļiem, kurus putni saknābājuši. Neēdami. Pēc tam nedēļu labie, bet sasisti krītot. Pēc tam sapūst kokā...Dažiem jau ir mājā speciāli nestrādājoša sieva un milzīgas saldētavas un var sagatavot jau gatavus kokteiļus ziemai, bet es nezinu, kur tādas sievas pārdod.

Man līdzīgi...Tēvs nezāģēja zarus, taupīja...vairāk ābolu! Tagad Es saimnieks. Jau kādu laiku atpakaļ izgāju mazus kursus augļkopībā. Iemācījos pārpotēt. Zāģēt vecās ābeles, tās atjaunojot. Pakāpeniski. Tā nu sanācis, ka vecajām jau jauna dzīve. Lieliski, lieli āboli. Lieliski glabājās, jo vairums ir ziemas. Kā vasaras uzturu Balto Dzidro, Doč Melbi, Cukuriņš, Konfetnoje. Viss! Pārējie rudens- ziemas, kas droši glabājās līdz janvārim, daži vēl tagad ēdami.......! Pavisam bezcerīgas ābeles nost. Tā vietā puspundurus: Maziņi, dizains, āboli izcili. Nav daudz...bet augstākās kvalitātes. Jā...Mūsdienu jaunās šķirnes ir ar lieliskām garšas īpašībām un praktiski noēdās...jo ir Baigi Garšīgi, jā tā varētu teikt. Un draugi arī priecīgi! Un Jā: Cik var tikt ar rokām klāt un ir laiks, jāretina āboli uz zariem: Pa vienam ik pa 5-10cm. Tad būs "īstā tirgus prece", lai paslavētu to izskatu un izmeēru. Bet Jums , ja neko negribat darīt.......atliek rakt. Rakt. Vai nozāģēt. Tā vietā dekoratīvos kokus, kas nu jau Tādā Izvēlē!

Vai tad var uzpotēt uz 50 g veciem kokiem? Stumbri 50 cm d. Kā jau teicu, nozāģēt nevar, sentimenta dēļ. Baltie dzidrie būs tūliņ, un Trebū pēc tam, bet reāli vajag vienu spaini vienus un vienu spaini otrus, bet visu rudeni puse teritorijas pietaisīta ar puvekļiem. Varētu jau domāt par saldēšanu, bet tie āboli jau nenogatavojas visi reizē. Nevar jau katru dienu pusspainīti apstrādāt. Tas tomēr jādara profesionāļiem, kam ir hektāri. Interesanti tas, ka āboli un plūmes jau kuro gadu tik daudz, ka pilnīgi, svara dēļ salauž zarus. Noliec līdz zemei. Daži teica, ka pagājušā gadā nav ābolu gads. Man bija tonnām. Viss komposta kaudzē. Jo zemes bites te Rīgā ir. Laukos jau noindētas laikam.
Trebū ir diezgan garšīgi, bet nu tā kā Tu saki par draugiem? Nez vai. 1 apēdu un labi, bet 1 jau var bodē nopirkt un nelauzt kājas visu rudeni.

Man jau liekas, ka neko tur sašķaidīt nevar - ir jāsalasa un jāliek kompostā. Ābeli - pakāpeniski apzāģēt, veidojot mazāku. Un kā jau te rakstīja - uzpotēt garšīgas un labi glabājamas šķirnes. Vēl ideja (bet neesmu pārbaudījusi) - apraut liekos ābolīšu, kamēr tie vēl mazi.
Ja vajag dizaina elementu, tad var ābeles vietā iestādīt koku bez augļiem - kādu dekoratīvu kļavu, piemēram.

nu tā Wrote:
-------------------------------------------------------
> Man jau liekas, ka neko tur sašķaidīt nevar -
> ir jāsalasa un jāliek kompostā. Ābeli -
> pakāpeniski apzāģēt, veidojot mazāku. Un kā
> jau te rakstīja - uzpotēt garšīgas un labi
> glabājamas šķirnes. Vēl ideja (bet neesmu
> pārbaudījusi) - apraut liekos ābolīšu, kamēr
> tie vēl mazi.
> Ja vajag dizaina elementu, tad var ābeles vietā
> iestādīt koku bez augļiem - kādu dekoratīvu
> kļavu, piemēram.
Mazo augļu noraušana ir ļoti ieteicama, un tā nav ideja, bet nepieciešamība , ja vēlās lieliskus augļus. Vecās ābeles apzāģē ar zināšanām par šādu darbu. Nedrīkst pārforsēt. Bet jāapzāģē, jāsagaida jaunie dzinumi, jāpotē, jāpaaudze, un atkal var kādu veco zaru var zāģēt nost. Viens no nosacījumiem lai augtu jaunie: Ielaist gaismu līdz stumbram! Arī ābeļu zaru zāgēšanā spēkā šis likums.
Bet tas protams prasa laiku..daudzus gadus!

Ir jau doma par tūjām, bet kļavas jau baigi agresīvas, aug debesīs un lapas bez jēgas. Nu kā tā uzpotēšana? Atnāks specs un pāris h uzpotēs par normālu cenu?
Kļavas jau pašas kā nezāles ieaugas un es uzreiz rauju ārā. Egles varētu, bet arī jau aug tik augstu debesīs, ka kļūst bīstamas, .nemot vērā tornādo sākšanos pie mums. Sajūta bija baiga, kad milzīgs koks tika raustīts kā spičkaste un salauzts. Un agrāk brīnījos, kādēļ mājas piebūvei, pirms 100 gadiem, likuši kā vertikālās bruses, milzīgi resnus baļķus. Tagad saprotu.

Process pavisam vienkārš......Es kadreiz meklēju potzarus....bet ar to saglabāšanu ir pagrūti. Nesanāk 100% Labāk nogriezt no dzīva koka un uzreiz vai mazliet vēlāk piepotet citam. Bieži ir optimāli nopirkt interesantu-labu-derīgu-garsīgu šķirni, puspunduri, vai pat punduri un no tā ņemt ik pa gadu zariņus potēm. Var draugus apmeklēt un labākās ābeles no viņiem izvēlēties. Principā pieaug 90% un vairāk .
Ja kāds parāda, kā to dara tad tik potē. Var arī palasīt literatūru. Bet galvenais: Jāgrib! Starp citu, ābolu izstādēs rudenī bieži pārdod potzarus un instruē, kā tos saglabāt līdz pavasarim. Tapat var sarunāt spec potes no kokaudzetavām.

Bet, ja koki 60 gadus veci?

Mjā, izraisa mazu (tiešām mazu) izbrīnu par mūsdienu sabiedrības problēmām - gribas ābeli bez āboliem. Es laukos dzīvojot esmu sapratis, ka vieglāk ir sadzīvot ar dabu nekā lauzt kaklu un darīt bezjēdzīgus darbus. Ja nu akurāt koks traucē, tad to nozāģē. Apsēžas padomā plusus mīnusus un tuvāko desmit gadu ainavu un rīkojas. Man mājās ir pārsimts ābeļu, dažas no tām vecumvecas tuvu pie ēkām, birst uz celiņa, nav ērti staigāt. Uztaisu tai mēnesī taku apkārt tam kokam. Paiet mēnesis un viss tur ir sadalījies, talāk seko pārējie 11 mēneši, kad āboli manu prātu neaizņem. Nevienu ābolu neesmu grābis un kompostējis, man tas netraucē un maniem ciemiņiem arī nav pretenziju. Sadala teritoriju zonās un nav problēmu.

Pie kam redzēt dabas procesus šad tad nenāk par ļaunu, lai gūtu izpratni par lietu kārtību pasaulē. Ābeles piemērs kaut kā vedina uz domām, ka paradīzē diez vai būs angļu mauriņš. :)

Paldies par atsaucību! Tas man palīdzēs klūpjot un krītot pār āboliem mazāk lamāties necenzētiem izteicieniem.
Nu Vilni!
Tas pēdējais ieraksts jau nu ir galīgi ČAU. Laikam polšu ieņēmi. Tādu tekstu vervelēja 20. gadsimta sākuma pensionāri.

Kritušo ābolu jomā, škiet nekas jauns nav izdomāts - Pasaules vadošie zinātnieki pārsvarā strādā pie citām tēmām:). Kritušie āboli jānolasa un jāliek kompostā. Zem ābeles pūdēt nedrīkst - neglīti, nepraktiski un radīsies slimību perēklis. Tādēļ jāizdomā visērtākais veids kā kritušos ābolus novākt. Es daru tā - zem ābelēm man ir iekopts stingrs pamats, mauriņš - lai ābolus viegli sagrābt. Tas regulāri jāpļauj un jānogrābj līdz ābolu krišanas sezonai. Tad ar ļoti labu Fiskars grābekli kritušos ābolus sagrābju un ar kartupeļu dakšām krāmēju lielā ķerrā un uz kompostu. (Kartupeļu dakšas - instruments, kas tiek izmantots sakņu pagrabos kartupeļu iekrāmēšanai. Sastāv no daudziem - tuvu novietotiem metāla zariem ar noapaļotiem galiem).

20. gadsimta sākumā penšu kā sugas nebija. Bija veci cilvēki - kurš viedāks, kurš ne tik ļoti, kurš ar stādītām un koptām ābelēm, kurš ar izzāģētām. Katram sava pieredze, katram sava dzīves filozofija. Nekas jau būtisks nav mainījies, informācijas plūsmas ātrums nepaātrina domas un sapratnes ātrumu, tik rada iespēju paplašināt redzes apvārsni vai pārslīdēt tam visam pa virsu neiedziļinoties. Zāģis jau pats nebļauj pēc darbības, tas tikai rada iespēju vieglāk apzāģēt vai nozāģēt. Ja ābele ir simbols, tad arī jāatceras, ka tas simbolizē mīlestību un auglību. Ja auglība ir lieka un mīlestību ir tieksme nopirkt, tad labāk nahrenizēt visu to pasākumu un lietot (audzēt) sev atbilstošus simbolus.

maikls Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ir jau doma par tūjām, bet kļavas jau baigi
> agresīvas, aug debesīs un lapas bez jēgas.

Ar tūjām uzmanīgi, cik no dzirdētā, lasītā un redzētā noprasts, tad jāprot kopt, citādi tikai bojā skatu. Nemācēšu gan teikt, vai sabojātu tūju var pēc tam "atdzīvināt", lai izskatās normāli - to lai zinātāji pastāsta.

Vilnis_Radio, dabas procesus var vērot laukos. Cik no autora komentāriem noprotams, viņš dzīvo Rīgā - tur ar dabas procesu vērošanu varētu būt sarežģītāk. Gan ierobežotās platības dēļ, gan kaimiņu un garāmgājēju dēļ. Arī pašvaldības noteikumi gan jau uzliek šādus tādus ierobežojumus.

Cik reāli ir nostiprināt zem ābeles kādu tīklu ar slīpumu vienā virzienā, lai krītošie āboli paši sabirst kādā kastē?

Manā dārzā ir ābeles, kuru vecums ir lielāks par 60 gadiem. Ja koks nav satrunējis, to ir vērts atjaunot, ja ir tāda vēlme. Atmiņas. Vēstures liecība. Un par tūjām: Ir daudz dažādu šķirņu: Platas, zemas, šauras, garas, ļoti garas, blīvas, retas....Perkot jāskatas to raksturojums, maksimālais lapotnes diametrs un garums. Manā mājā daudz tūju. (ap 20-30...) Vecākās ir ap 70 gadiem. Var apzāgēt zarus. Tie atjaunojās. Ja nozāģē galotni, pa vidu, tad arī smuki ar laiku sakuplo. Ja par daudz apzāģē, tad var nobeigties. Būs celms. Arī krāsu toņi tūjām ir daudzi: No zeltaini-dzeltenas, zaļas, tumši zaļas, zilganas līdz....... Dažādas "lapiņu" konfigurācijas, blīvums, izkārtojums. Tūjas priekšrocība: Ja pareizi izvēlēta pec raksturojuma, tad nav jākopj. Mūžam zaļa. Labi aiztur skaņas, putekļus, vēju. Bet kopumā: gaumes lieta.