Es sapratu, ka privātmājām nav obligāti kārt karogu svētku dienās, bet tikai sabiedriskām ēkām. Bet to terminoloģiju, kas lietota likuma tekstā patreiz, es pilnīgi nesaprotu. Es tikai kaut kur, pirms gadiem lasīju, ka obligāti ir tikai sabiedriskām mājām. Bet varbūt, ka atkal cits likums?

No "Latvijas valsts karoga likuma": 7.pants. Latvijas valsts karoga lietošana svētku, atceres un atzīmējamās dienās
(1) Latvijas valsts karogu pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 1.maijā, 4.maijā, 21.augustā, 11.novembrī un 18.novembrī.
Skaidrojums jāgaida no juristiem...

privātpersona — fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība.

Rakstīts ka arī pie dzīvojamām ēkām, kāds vēl tur skaidrojums?

Privātai personai pieder māja, kura klasificēta kā Birojs ( tā nav dzīvojamā māja...). Kādā statusā tā ir attiecībā pret šo likumu?

Reģistrējoties Rīgas domes mājas lapā, man uz mobilo pienāk īsziņa par karoga izkāršanu svētku un atceres dienās un noformējumu. Bet šķiet , ka to dienu ir vairāk nekā Rx citē

Rx, nu tak tādā pašā kā visas pārējās.
Ja par dienām, tad neaizmirstam arī "Latvijas valsts karogu sēru noformējumā pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 25.martā, 14.jūnijā, 17.jūnijā, 4.jūlijā un decembra pirmajā svētdienā.
un "Latvijas valsts karogu lieto arī citos Ministru kabineta vai pašvaldību noteiktajos gadījumo"

Ir vēl cits likums: "Par Latvijas valsts karogu" ; paceļams: 5) pie Saeimas, Ministru kabineta, republikas pilsētu un novadu domju, visu veidu iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām 16.februārī, 24.februārī, 25.martā (sēru noformējumā), 1.maijā, 4.maijā, 14.jūnijā (sēru noformējumā), 17.jūnijā (sēru noformējumā), 4.jūlijā (sēru noformējumā), 11.novembrī, 18.novembrī, decembra pirmajā svētdienā (sēru noformējumā);
Un interneta apkopojums te: [www.flag.lv]

Cik es saprotu, tad privātmājas tur nav minētas. Tas attiecas uz daudzdzīvokļu mājām, kas arī ir privātas, bet publiskas.

lkj Wrote:
-------------------------------------------------------
> Cik es saprotu, tad privātmājas tur nav
> minētas. Tas attiecas uz daudzdzīvokļu mājām,
> kas arī ir privātas, bet publiskas.


Nepareizi saproti ir minētas.

Vai tad mēs būtu "privāto tiesību juridiskās personas" ? (PTJP)? Nu to gan ilgi iedzīvotāji neuzzinās, ka viņi ir PTJP.

Lasiet taču. Rakstīts - pie dzīvojamām ēkām. Nav rakstīts: daudzstāvu, daudzdzīvokļu, bet gan tikai -dzīvojamām.

Kad autoram uzliks sodu par karoga neizkāršanu, tad bez kādām diskusijām uz turpmākajiem gadiem
šis jautājums būs skaidrs. :)

Tiešām, ko var ņemties - karogs ir jākar un viss.
Bet ja jau tēma atvērta - man te par savu vasarnīcu rajonu gan ir pārdomas. Vai tiešām pie vasarnīcām, kur cilvēki ziemā neparādās, arī ir jābūt izkārtam karogam?

Mums te apkaimē aptuveni puse ir vasarnīcas, puse - normālas dzīvojamās mājas, karogu izkar tikai retais. Laikam RD vēl nav uzgājusi peļņas avotu. Kaut gan - es tikko izlasīju, ka par karoga neizkāršanu pirmo reizi izsaka brīdinājumu un tikai otro reizi gada laikā ir sods līdz 40 eur.

Karogs ir jākar arī pie privātmājām, ja ir tikai celtniecīas stādijā , tad nē.

Rx
Likums "Par Latvijas valsts karogu" zudējis spēku 18.11.2009. Tā vietā tajā pašā datumā spēkā stājās "Latvijas valsts karoga likums".
Par dzīvojamām mājām skaidrs, bet par privātmājām (biroja piemērs) plašākā nozīmē labs jautājums :) Ja privātpersona iznomā vai izīrē ēku vai telpas, viņš nekādi nekļūst ne par juridisku, ne par publisku personu, ne arī par personu apvienību. Tātad pie tādām ēkām likumdevējs karogu kārt nav paredzējis, bet, ja izkar, tad draud administratīvā atbildība :)

Karogs var karāties cauru gadu, tas nav aizliegts. Likums nosaka datumus, kuros noteikti ir jāizkar.

ETT Wrote:
-------------------------------------------------------

> Par dzīvojamām mājām skaidrs, bet par
> privātmājām (biroja piemērs) plašākā
> nozīmē labs jautājums :) Ja privātpersona
> iznomā vai izīrē ēku vai telpas, viņš
> nekādi nekļūst ne par juridisku, ne par
> publisku personu, ne arī par personu apvienību.

Arī lietu kopība var būt juridska persona, ja man atmiņa neviļ tad šo saistīja, vai vismaz taisījās saistīt arī īpašumus.

pam pa ram
Iz civillikuma
---------------------
1407. Par juridiskām personām atzīstamas valsts, pašvaldības, personu apvienības, iestādes, nodibinājumi un lietu kopības, kurām piešķirta juridiska personība.
----------------------------
Ēkas Uzņēmumu reģistrā nereģistrē, un tām nav no īpašnieka nošķirtu tiesību. Pat individuālais komersants, kurš jāreģistrē komercreģistrā un nodarbina vairāk par 5 cilvēkiem skaitās fiziska nevis juridiska persona. Ēka kā juridiska persona atsevišķi (vai lietu kopība kopā) var būt tikai, ja tā ir mantojuma statusā
---------------------
383. Mantojums ir juridiska persona. Mantojums var iegūt tiesības un uzņemties saistības.
----------------------
Taču tikko mantojums ir pieņemts, jaunais īpašnieks iegūst visas tiesības un saistības, kas bijušas attiecībā uz īpašumu mantojuma atstājējam, un juridiskās personas statuss tiek zaudēts.

Ja nemaldos,tad jau izsenis privātmāja ir nosacīts sinonīms apzīmējumam dzīvojamā māja (ēka) - arī savrupmāja utt.

Neizprotu kāpēc autors uzdod tādu jautājumu - atliek taču apskatīties riņķī apkārt - un secināt, ka visām privātmājām valsts svētkos (un arī sēru dienās) valsts karogi ir jāizkar !!! Tas taču ir redzams.....

Neskaitās dzīvojamās mājas būvniecības stadijā (līdz to nodošanai ekspluatātācijā), kā arī dārza mājas (dāčas - kam nav !!! dzīvojamās mājas statusa)...varbūt vēl kaut kas...kaut kā tā.....