Vai kāds var vienkāršiem vārdiem paskaidrot kāda tad ir tā lielā priekšrocība ja elektroinstalāciju veic vara vadus satinot un pēc tam vēl aplodējot?

Piemēram ir dota privātmāja ar svaigi izbūvētu mājas ievadu CYKY kabelis 5x10mm2 un ārā uzstādītu skaitītāju un ievada drošinātāju 25-32A.
Iekštelpās ir galvenā sadalne ar daždesmitiem drošinātāju (C līknes, pamatā 10 un 16A), kā arī lielākā daļa rozešu un stacionāro ierīču (veļasmašīnas, ledusskpji utt) pieslēgti caur Noplūdes strāvas automātiem 30mA 20A
Gan apgaismojums gan rozetes maksimāli veidotas zvaigznes shēmā, lai izvairītos no savienojumiem un nozarkārbām.
Elektroinstalācija veikta ar viendzīslas vara vadiem NYM tipa 1,0-2,5mm2 šķērsgriezumu, galos uzstādītas rozetes un slēdži no ražotāju tipveida sērijām ar iespiežamajām spailēm.

Kāpēc šādai instalācijai būtu kabeļu savienojumi jāliek nevis uz WAGO klemmēm vai TORIX vadu savienotājiem, bet gan jāveic vadu satīšana, aplodēšana un pēc tam izolēšana ar termomufti?

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

vislielākā priekšrocība noteikti ir izmaksās ... dārgas tās rotaļlietas sanāk :)

loģiskākais varētu būt - kopējais saķeres laukums ... attiecīgi mazāk iespējas kur kam sākt silt

Nedomāju,k ka āds profesionāls elektriķis ies jāties ar lodēšanu. Ta diez vai maiziti nopelnīsi. Elektriķim pilna soma ar visādiem WAGO vai uzskrūvējamiem puļķiem. Savukārt, ja pats majā instalāciju taisa, tad tak neskries katram štruntam uz bodi pakaļ, bet sapirkt visvisādus pričendaļus, kuri beigā spaliks pari, arī diez vai prātīgi. Vecā labā skrutka ir mūžīga vērtība un ja to vēl saliodē, tad tā tiešu ātomsprādzienu izturēs. Man gan labāk patīk uz skrutkas uzbāzt savienošanas spailes un abas krūvītes pievilkt.Ted nevajag vadus izolēt, jo tas"kļemņiks" notur vadus ar savu izolāciju.

Lodēt jaudas savienojumus nevajag, tas nebūs tas labākais.
Ja grib pačakarēties visu laiku ideālākajam variantam, tad jātaisa skrutkas savienojums un tā gals ir jāmetina. Bet kurš to vairs dara???
Principā tagad jau visur cenšas visus savienojumus taisīt slēdžos vai rozetēs.
Manuprāt, ir divi gandrīz ideāli savienojumu varianti, skrutka un tas ar vītni uz skrutkas uzskrūvējamais dažādu krāsu un diametra brīnums vai Didzisp ieteiktais variants skrutka un baltās savienošanas spailes ar abām skrūvēm vēl virsū uz skrutkas.
Vago savienojuma kļemņiks ir jāpērk ļoti kvalitatīvs - savādāk, ja uzsils zaudēs spriegojumu un tad jau momentā ar baigo progresiju nodegs. Vago atkal ir labs, ja jāsavieno daudz mazās iebūvējamās lampiņas, tur jau lielu jaudu nav.

Nesaprotu autora vēlmi instalāciju taisīt ar viendzīslas vadiem. Labāk jau ar trīs vai piecu dzīslu kabeļiem - tomēr dubultā izolācija un pretdegšanas slānis.

Esiet uzmanīgi pērkot kabeļus, tirgū ir ļoti daudz nekvalitatīvu un standartiem neatbilstošu kabeļu!!!

Nez kāpēc elektroshēmās lodē tos pričendāļus - varbūt var vienk saspraust, kā mikrenes lētajos ātri, nomainamos savienojumos? Protams, ka salodētam būs vislabākais kontakts un mazākas silšanas iespējas. Var mierīgi salodēt un atstāt sienās - tuvākos 50gadus tur tiešām nevienam nebūs jālien klāt, ja vēl izoleni nepažēlo. Metinot bumbulīšus galā var izveidoties neliels mazāks šķērsgriezums ar kādu no vada galiem, bet kontaktu, protams, notur skrutka. Nav neviena argumenta par lodēta savienojuma nedrošību, bet esmu redzējis sacepušos gan wago, gan tās uzgriežamas piramīdas. Notecējušu no savienojumiem lodalvu, vai to nooksidētu no savienojumiem arī nav gadījies sastapt.

Paskaidrojiet kā var izkust WAGO 221/222 (tas kurš ar orandžiem rokturīšiem), kam ražotāja garantētais darba spriegums ir līdz 32A, bet kabelim galā ir 16A drošinātājs?
Nav jau runas ka skrutka ir nedroša vai kā citādi slikta, bet vai nav tā ka dzīvokļa un privātmājas gadījumā, kur maksimālās darba strāvas ir 25A no lodēšanas/metināšanas nav jēgas.

Arī no izmaksu viedokļa viens puļķis maksā zem 25 centiem, tā kā stāsts par to ka dārgi neiztur kritiku - jo ja taisa praktiski visu ar savienojumiem rozetēs un slēdžos, tad uz nelielu māju vajag labi ja 3 kastes (50 euro). Ja daļu taisa ar wago 2273(24A), tad var tikt cauri arī ar 30 euro.

to paskars - nejauc viendzīslas kabeli ar viena vada kabeli :)

rbm, ja ražotājs garantē spriegumu ampēros, tad necik liela uzticamība tādam produktam nav :D Tas tā, humoram.


Didzisp Wrote:
-------------------------------------------------------
> Elektriķim pilna soma ar visādiem
> WAGO vai uzskrūvējamiem puļķiem. Savukārt, ja
> pats majā instalāciju taisa, tad tak neskries
> katram štruntam uz bodi pakaļ, bet sapirkt
> visvisādus pričendaļus, kuri beigā spaliks
> pari, arī diez vai prātīgi.

Kāpēc nav prātīgi? Es gan teiktu, ka tieši ir prātīgi - dzīvē visādi štrunti noder. Piemēram, man nesen savjadzējās M10 uzgriezni (labojot auto logu tīrītājus, sabojāju oriģinālo uzgriezni) - bija tāda svētlaime, ka mājās tieši tāds atradās. Toties burtiski pirms pāris dienām savajadzējās jau 5gab M10 uzgriežņus - kad mājās salasīju vien 4gab, bija mazliet škrobe, ka jābrauc uz veikalu viena <10 centus vērta uzgriežņa dēļ. Tas pats attiecas uz naglām, dažādām skrūvēm, vadu atgriezumiem, visādu veidu vadu savienojumiem, tādiem un citādiem kokmateriāliem utt utjp.
Es vēl jauns, dzīvi pavadu pie PC, rokas aug no mazliet nepareizās vietas, bet tāpat jau sen esmu sapratis, ka vajag mājās kādu koferi, kurš būtu pilns ar visādiem štruntiem, "kuri beigās paliek pāri".

rbm Wrote:
-------------------------------------------------------
> Paskaidrojiet kā var izkust WAGO 221/222 (tas
> kurš ar orandžiem rokturīšiem), kam ražotāja
> garantētais darba spriegums ir līdz 32A, bet
> kabelim galā ir 16A drošinātājs?
> Nav jau runas ka skrutka ir nedroša vai kā
> citādi slikta, bet vai nav tā ka dzīvokļa un
> privātmājas gadījumā, kur maksimālās darba
> strāvas ir 25A no lodēšanas/metināšanas nav
> jēgas.

Tieši tie vago, galā 20A, sildītājs, tējkanna, TV, alumīnija kabelis, nedaudz ielūzis, vaģis ņēmā un pārvērtās oglē. Drošeklis izvannīja, bet jau pēc tam kad bija jūtama plastmas smaka.

2rbm tiec skaidrībā ar terminoloģiju. Strāva – ampērs A, spriegums – volti V, jauda-vati W (SI sistēma), dzīslu skaits u.t.t.
viss bija pareizi, viendzīslas kabelis ir vienas dzīslas kabelis. Iespējams Tu domāji monolītu vadītāju.
Skrūvējamie savienojumi ir pat ļoti droši, 110 un 330 kV kabeļus savieno skrūvējot, gaisvadu līnijas ir uz skrutkas un pa virsu uzpresēta čaula, vidspriegumā, kur strāvas ir lielas, kabeļkurpēm izmanto gan skrūves, gan presējumus. Zemspriegumā visi šie jaunie verķi ir tikai montāžas ātruma pēc, sev neesmu tādus licis un nelikšu, piekrītu skrutkai un pa virsu klemi un abas skrūves pievelk (tik jāizmanto attiecīgie diametri).
Kontaktu silšana notiek kontaktu pārejas pretestības dēļ, jo sliktāks kontakts, jo lielāka pretestība, jo vairāk silst. Pat zem 1 volta slikts kontakts pie 10 ampēriem sils un var izraisīt degšanu. Esmu dabā redzējis, ka kontakts uzsilst līdz gaismas izstarošanai.

Esmu lodējis un apvilcis dubultiem termokembrikiem - iesaku, ja nav slinkums čakarēties.
Ja metina (pieņemu, ar pusautomātu), kādu gāzi un kādu drāti lieto?

Metina ar šādu shēmu:
kur 1= grafīta-ogles elektrods, 2= kapara caurulīte, transformators ar U izejas 10-36V, Transformatora jauda 400-600W, strāva izejas tinumā aptuveni 25-35...A ( tinumam tā ir jāiztur). Karstums kontakta vietā kausē savītos vadus, tie savienojās kopējā Cu pilītē. Process notiek ātri, mazāk par sekundi. Gaisma milzīga, šprakstoņa.... Cik saprotu, Krievijā vēl to tā dara, jo ne visur kapitālisma produkti ieviesti.....

viena paveca diskusija par savienojumiem nozarkārbās
[www.building.lv]

savienojumam ir tikai viens uzdevums - pēc iespējas mazāka pārejas pretestība. Katrs liekais vada metrs, katrs liekais savienojums ir papildus patērētājs, kaut mW mērāms, bet patērētājs.
Jo ķēdē ir mazāks spriegums, jo ir būtiskāk, ja savienojumam ir mazāka pretestība.
Tāpēc arī tās pašas 12V spuldzītes nevar likt no viena trafa 10 un vairāk metru lielās ķēdēs, jo arī vadiem ir sava pretestība.

Jo ir lielāka strāva ķēdē, jo būtiskāk ir samazināt pārejas pretestību, lai nerastos šeit jau pieminētā kontaktu silšana.

Binary, tas ka kārtīgam vecim mājā ir "labo cerību kastīte",kurā var artras visu ko, ir tikai normāli. Ja Tu nevarēji atrast 5 M10 uzgriežņus, tad Tev ir kur augt. Tādas mantas man pa zortēm saliktas un piecdesmit vienādus uzgriežņus noteikti salasīšu. Tai pat laikā, kaut ar elektrību gana daudz ņemos, elektrības vadu savienotāji gan nav. Skrutku es varu uztaisīt jebkuros apstākļos, arī tad, kad tikai plikas flaķenes kabātā, bet lai savienotu pēc jaunākajiem jevropas paraugiem, līdzi vienmēr vajag dažada diametra uzskrūvējamos puļķus un dažadus WAGO. Kamēr es iešu tos pirkt, sen jau būšu visu savienojis pavecam. Ja es katru dienu vadus vienotu, tad cita štelle.
Jā, vadu savienojumu silšana nav nekādīgi saistīta ar drošinātāja ampēriem.Ja vavienojumā slikts kontakts, tad tas sak dzirksteļot un karst jau pie 1A.

tātad pie strāvām līdz 20 A tomēr tas ir vairāk ticības jautājums nevis tehnoloģiju, jo pat ABB ir noticējuši un ražo automātus ar iespraužamiem kontaktiem :)
[www05.abb.com]

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

Jocīgi, kādēļ tāda nepatika pret jaunākām lietām?
Tad jau lietojam log lineālus nevis kalkulatorus, braucam ar karieti nevis zapiņu - te var sarakstīt jebko.
Manā skatījumā jaunākās tehnoloģijas reizēm pieprasa nedaudz rūpīgāku pieeju. Ar skrutku var darboties nosacīti paviršāk, grūtāk ko sabojāt.
Wago varbūt ietrieks galīgi nesaderīga resnuma vadagalus vai vēl labāk pamanās iespiest ar visu izolāciju. Tas pats ar skrūvējamo - paņem nepareizo diametru, vadi notīrīti par maz un uztriec pa virsu tikai izolācijai - kā saka iespējas dažādas.
Iepriekš teiktais attiecināms arī urbānajiem šausmu stāstiem par savienotāju izkušanu. Vai kāds var apgalvot, ka tur nebija līdzīgas kļūmes? Ne jau konektori vainīgi , ka cilvim rokas ne kādas.

Ne viss ir zelts, kas spīd...Palasiet te: [nnm.me] Jā, ja nekas netiek pārsniegts, tad ok.... Bet dzīve rāda pavisam kautko citu. 1/1000..... bet citu. Un tāpēc, piemēram guļbūvju elektroinstalācijā tas ir ļoti svarīgi, un montāžas ātrums un ērtība ir zemākā vietā. Jāatzīmē, ka daudzi Meistari guļbūvēs savienojumus kārbās vispār nelieto. Drošums pirmajā vietā. Bet darīt jau var .... aiz zināšanas, nezināšanas, pieredzes aizbildinoties.

Nepasaka neko jaunu tas nnm. 4* lielāka par pieļauto strāva nokauj wago -un? Skrutka izturēja šoreiz, labi, nodegs kabelis citā vietā, ko tad vilkt pa dzīvokli 4 kvadrātus - varbūt 1/1000... noderēs?
Guļbūves ir cits stāsts - klients pat ar acs kaktiņu baidās ierauzīt kaut kur to nesmuko kabeli. Tad nu kabelis jāgulda reizē ar baļķiem ievērojot arī būves staigāšanu.
Es ar putām uz lūpām neesmu teicis , ka wago un tikai wago, bet neatzīstu arī skrutka un tikai.
Katrai vietai pēc nopelniem, atbilstības, pieejamības un gribēšanas.

sate, nav jau tā, ka wago vai uzskrūvējamie savienojumi būtu slikti. Ar tiem savienojumiem var strādāt pat mazāk kvalificēts elektriķis, ka tik kā mērkaķi iemāci, kur ko izmantot. Pareizu skrutku uztīt jau vajag augstāku kvalifikāciju, bet lodāmuru aiz pareiza gala turēt jaunie elektriķi vispār neprot. Strādajot jaunā objektā, visu instalāciju velkot pa jaunu, skaidrs, ka jāizmanto modernās tehnoloģijas. Savukārt, kad vajag akā pievienot sūkni, pie veca krievulaiku kabeļa, to wago var iespraust vienā vietā :) Tāpat ir ar modernajiem kontaktiem, kur vadus iesprauž, nevis skrūvē. Pamēģini tādu iemontēt krievulaiku dzīvoklī, kur alumīnija vadi jau karsuši un gatavi tūlīt nolūzt. Ar skrūvīti zini, ka viss būs kārtībā. Nu jā, skrūvīti var nedavilkt, var pārvilkt un tādai montāžai vajag augstākas klases meistaru. Tas attiecas arī uz te pieminētajiem automātiskajiem drošinātājiem. Saspraust vadus var katrs mērkaķis, bet skrūvgriezi turēt rokā, tur jau kvalifikāciju vajag. Gan jau ir arī jauni elektriķi, kuriem rokas no pareizās vietas aug. Man gan vairāk nācies saskarties ar "sertificētiem" kuri vadu pie sienas piesist taisni nemāk. Nēesot lūk skolā to mācījuši. Jābraucot esot uz pilsētu pēc kabeļkanāla, jo citādāk 2m garu vadu nostipriat smuki neprotot :)

Papēti wago uzbūvi, kā tiek nodrošināts kontakts, vada turēšana, šī vieta arī ir vājākais posms. Metāls ar laiku piekūst, spēks mazinās, kontakts pasliktinās, skrūvēm spēki ir vērsi savādāk Un jaunās tehnoloģijas ir pat apsveicama lieta, bet nokia 5110, 33.., 61.. u.t.t. strādā joprojām, kaut gan jaunie tel gļuko ne pa jokam un ilgi nedzīvo. Nevajag visu bāzt vienā grozā un teikt, ka viss jaunais ir labs un viss vecais jāatmet, bet tie, kas veido skrutkas lai brauc ar zapi un lieto logaritmisko lineālu. Parādi vairākus piemērus, kas enerģētikā ir ienācis radikāli jauns?

Varbūt beigsiet mēroties ar krāniem un to kurš labāk var satit skrutku bet atbildiet uz tēmas jautājumu par jaunu instalāciju jaunā objektā
Kur nebūs augstākās kategorijas elektriķi kas pārbaudīs vadus ar 80A strāvu