manupraat interesanta iespeeja apdares materialam - lietoti saules panelji no Eiropas saules parkiem, cenas saakot no 10euro/m2. ja no taadiem uztaisa piem dienvidu sienas apsuvumu maajai tad apdare atpeerkas dazu gadu laikaa uz elektriibas ekonomijas reekina :)

panelis parasti ir melns stikls aluminija ramitii. biezums 8-10mm, ja ar lenkji malaa tad 20-50mm, izmeeri (1200-2000)x(400-1000)x(8-50)mm

no paneliem var arii taisiit zogus, un automasiinu nojumeem paarsegumu.

vieniigaa probleema ka, lai ieguutu zemo cenu, ir jaanjem paliels daudzums uzreiz, un nav paraak ilgs laiks atveeleets domaasanai, jo par zemo cenu aatri kaads piesakaas.

risinaajums ir savlaiciigi apvienoties interesentiem un tad kopiigi panjemt piedavaajumu un sadaliit. taadejaadi arii transporta izmaksas buus zemaakas.

uz doto briidi mees esam Vacija atradusi 35w 1200x600x8mm saules paneljus, un reekinam ka cena Latvijaa buus 10euro/gab ar visu nomonteesanu un atvesanu. veel 230gab paneli ir pieejami. ja ir interese tad var piedaliities.

Piedāvājums labs, bet kā tā apvienošanās izpaudīsies? Teorētiski saprotu, bet praktiski - kāda man garantija, ka pēc samaksāšanas dabūšu savu daļu paneļus?

hmmm, nebiju iedomaajies par drosiibu, bet risinaajums daliibai vareetu buut samaksa paarskaitiijumaa peec reekina, bet tad plus PVN protams, vai arii piem 1/3 kaa garantijas summas iemaksu, kura zuud ja paneljus neizpeerk kad tie atvedaas uz Latviju, tikai tad cena buutu piem 11euro/gab, jo kads izliks naudu lai nopirktu. var jau buut ka ir veel kaads labaaks risinaajums.

mans emails ir edmunds.zalite at gmail.com

Kāda garantija ka tiks saņemti strādājoši paneļi nevis neskaidras kvalitātes apdares materiāls pa 15eur/m2?

panelji ir 100% mehaaniski nebojaati, un, visticamaak ka arii elektriski darba kaartiibaa, jo tiek njemti nost no darbojosiem projektiem, to garantee paardeveejs. vieniigais ka to efektivitaate var buut samazinaajusies par 5-10%. rupnicas razotaja soliitais darbiibas laiks tiem ir 25 gadi pie 10-15% efektivitates samazinaajuma. tatad darbosies veel 15-20 gadus, un domaju ka arii vairaak.

taa pasaa laikaa paardeveejs paardod panelljus bez garantijas saistiibaam kaa lietotus. taaatad praatiigi ir njemt piem 10% vairaak paneljus nekaa vajadziigs un atstaat kaa rezerves fondu, ja nu kaads iziet no ierindas.

manupraat iemels kaapeec panelji tiek njemti nost ir tehnologiskaa attisitiba - to vietaa liek efektiivaakus paneljus jo tad no laukuma vieniibas vairaak energijas ieguust.

savukaart kaa apdares materiaals arii sie nomonteetie ir lieliski, jo par 1/10 no cenas arii 10% efektiivitati zaudeejusi panelji ir izdeviigi, piedevaam veel var noklaat lielu laukumu par mazu cenu :)

apskatijos ka Latvijaa pec statistikas gadaa ir videeji 1750 saulainas stundas. tatad apreekins ir vienkaarshs - stundu skaits x saules panelju jauda x 0.7 samazinosais koeficients jo paneljus negrozam liidzi saulei = gada sarazotaa energija. atliek veel pareizinaat ar elektriibas cenu un redzeesi cik gadaa atpelni atpakalj. japieskaita protams veel savienojoso vadu izmaksas, parveidotajs/regulators uz 220v un dazi akumulatori, kurus var njemt par luuznju cenu lietotus jo nevajag startera straavu.

Vai 35w šāda izmēra panelim nav BAIGI maz?

taadeelj jau arii Eiropaa maina sos paneljus uz modernaakiem jo jauda/m2 ir maza, bet toties, ja skatamies kaa uz apdares materiaalu, tad cena/m2 sanaak ljoti pievilciiga, iipasi ja jaauzbuuvee lielaaka konstrukcija, piemeeram jumts, zogs, vai sienas siltinaajuma apsuvums.

par to jau ir mana teema ka var uz elektriibas razosanu skatiities kaa saules panelja sekundaaru funkciju, kura tajaa pasaa laikaa gan atpelna apdari dazu gadu laikaa gan turpina pelniit razojot elektriibu. to nespeej neviens cits apdares materiaals.

p.s. es pats nonaacu pie siem mazaak efektiivajiem paneljiem apzinaati, jo veelos uzbuuveet auto nojumi, un ja es izveeleetos efektiivos, jaunos paneljus tad 1. es nevareetu atlajuties nosegt visu jumtu deelj cenas, 2. ja es gribeetu izvietot mazaak paneljus nekaa visam jumtam tad man buutu jaataisa skaarda vai plastikaata apakshjumts un uz taa jaanovieto paneljiu, kas juutami sadaardzina konstrukciju.

ar leetajiem un neefktiivajiem paneljiem es varu atljauties nosegt visu jumtu vienmeeriigi, panelji reizee sanaak kaa jumta materiaals, tatad izmaksas mazaakas, un arii kopeejaa panelju jauda ir manam elektriibas pateerinjam optimaalaaka.

savukaart mans skolasbiedrs pareekjinaaja ka vinjam atjaunot nopuvuso seetu izdeviigaak un skaistaak ir ar saules paneljiem nekaa ar deeljiem.

Vari kādu bildi iemest grūti iedomāties kā saules paneļi var aizvietot jumta segumu vai arī ko nepareizi sapratu.

bildi ielikt nevaru jo veel neesmu uzbuveejis nojumi, bet konstrukcija ir elementaara - uz jumta lataam tiek skruuveeti ar aluminja flanci saules panelji ar 5-10mm skjirbu kuru aizpilda ar specialu gumijas T-veida moldingu ar bliiveejosaam atskabargaam. siikaas skjirbinjas pie skruuveem ar silikonu.

Edmunds Zalite Wrote:
-------------------------------------------------------
> uz doto briidi mees esam Vacija atradusi 35w
> 1200x600x8mm saules paneljus, un reekinam ka cena
> Latvijaa buus 10euro/gab ar visu nomonteesanu un
> atvesanu. veel 230gab paneli ir pieejami. ja ir
> interese tad var piedaliities.


Edmunds Zalite Wrote:
-------------------------------------------------------
> apskatijos ka Latvijaa pec statistikas gadaa ir
> videeji 1750 saulainas stundas.

Baigā sakritība… Par €10 no Latvenergo pēc 200+ tarifa var nopirkt ~61.15kWh. Lai to atpelnītu, 35W panelim ar pilnu jaudu būtu jāstrādā 1750 stundas - tieši tik, cik pēc statistikas Latvijā ir to saulaino stundu…

Frāze no [shod.lv] - "Katrs uzstādītais saules baterijas jaudas kilovats pie mums saražo aptuveni 950 kWh gadā", zemāk minēts 900-950 kWh. Ko tas nozīmē? To, ka tam koeficientam būtu jābūt nevis 0.7, bet tuvāk 0.5 normālu paneļu gadījumā pie nosacījuma, ka paneļi izvietoti +/- optimālos leņķos. Man šķiet, ka žoga gadījumā leņķis būs tālu no optimālā, pieņemot, ka žogs nebūs "sagāzies by design"… Par nojumes jumta slīpumu nemācēšu teikt…


Edmunds Zalite Wrote:
-------------------------------------------------------
> par to jau ir mana teema ka var uz elektriibas
> razosanu skatiities kaa saules panelja sekundaaru
> funkciju, kura tajaa pasaa laikaa gan atpelna
> apdari dazu gadu laikaa gan turpina pelniit
> razojot elektriibu. to nespeej neviens cits
> apdares materiaals.

Kā kaut kāds "lētā gala jumta segums" nav nemaz TIK lēts. Kaut kāds onduline sanāk 7x, ja pat ne 10x lētāks (€4 par 2m² loksni). Tātad jumta gadījumā elektrības ražošana tomēr būs primārā funkcija.
Ja par logiem vai sienām - gaumes lieta… Man personīgi negribētos mājai sienu kā spoguli.

binary: piekriitu ka 0.7 koeficientu var reekinaat tikai auto nojumes jumtam kurs ir novietots +- optimaalaa sliipumaa. vertikalaam plakneem koefients buus zemaaks bet toties izliidzinaasies gada griezumaa, jo ziemaa saule ir tuvaak horizontam, tatad vertikalaa siena buus tuvaak optimumam nekaa videejais gada optimaalais lenkjis.

neesmu arii ierekinaajis regulatora/paarveidotaaja lietderiibas koeficientu kursh labaakajaa gadiijumaa ir 0.96 2-4kw sisteemaam.

pat ja panelji neatpeerkas 1 gada laikaa bet gan 2-3 gados, arii tad tas ir manupraat sapraatiigs ieguldiijums. piedevaam naakosos 10-20 gadus tas turpinaas razot elektriibu un samazinaas reekjinus, ko nekad nedariis leetais onduline.

Ņemot vērā, ka elektroenerģijas ražošanas laikā to neizdosies to patērēt un tā ieplūdīs sadales tīklā, tad faktiski jārēķina tikai ēlektroenerģijas cena kas ir ~6,5 centi par kWh (Neto norēķinu sistēma). Ja daļu elektroenerģijas tomēr izdosies patērēt ražošanas laikā, tad var rēķināt nedaudz vairāk bet ne 16.
Tātad 35W panelis gada laikā ņemot vērā lietderības koeficientus un to ka panelis vairs nav jauns saražos ap 20kWh reiz 0.065 = 1.3EUR. Tātad atmaksāšanās periods varētu būt vismaz 7 gadi, bet ņemot vērā invertera izmaksas, uzstādīšanas un legalizācijas (EM atļauja, un legāla pieslēgšana paralēlam darbam ar elektības pieslēgumu) izmaksas, ātrāk par 10 gadiem tas neatmaksāsies.
Ja saražoto elektroenerģiju izdodas patērēt pašam, tad varbūt ir vērts ņemties, bet manā gadījumā dienas laikā patēriņa gandrīz nav, bet uzkrāt ir nereāli - tātad jānodod tīklā un atpakaļ saņemot ekonomija ir tikai elektroenerģijas daļa. Sadales (elektroenerģijas piegādes) un OIK izmaksas ir jāmaksā vienalga, kas to enerģiju ir ražojis.

Edmund, pat jumtam nevar rēķināt 0.7. Vismaz pēc tā linka, ko devu, optimistiski var rēķināt 0.5 labiem paneļiem ar labu novietojumu. Vai šiem lētajiem būs tik labs koeficients pie izcila novietojuma - grūti spriest. Ja būs, tad 2-3 gadu laikā var atpelnīties. Bet nu žoga/sienas gadījumā grūti noticēt tik īsam termiņam.

Ziemā IMHO nekas tur neizlīdzinās - nav mums ziemā tās saules tik daudz un tik intensīva. Tā vismaz tepat forumā cilvēki sprieda.

Kautkā galīgi nevaru iedomāties jumta konstrulciju no saules paneļiem. Tak, pēc pāris gadiem, tecēs tāds jumts, simts punktu, jo, mūsu klimatā, neviens zieķis tās temperatūras maiņas neiztueēs. Tad vēl, nojumei jabūt pareizi orienrētai pret dienvidiem un jumta slīpumam paredzētam optimālā lenķī pret sauli vasarā. Divslīpu jumtu uz ziemeļu pusi taisīt no saules baterijām ir pilnīgi garām. Ja otru pusi taisīs no parasta jumta matetiāla, tad tāda nojume izkatīsies pēc kautkāda ciklopa ar vienu aci. Ja par mājas sienu apdari, tad tas ir pilnīgi un apsolūti garām. Verikāli paneļi nav optimālā lenķi un parasti uz māju koki vai citas ēkas met ēnu. Tas attiecas arī uz sētu, kura vai nu zālē ieaug, vai to nošķiež ar dubļiem. Es nemaz nerunāju par to, ka puikas, ar futbola bumu, var tos paneļus sasist. Domā,ka vertikāli paneļi ziemā būs efektīvi, tad tā ir utopija. Man godīgi sakot pilnīgi pie pakaļasa zinātnieku pētijumi par tam saulainajām dienām Latvijā. Varbūt tie veikti pirmajos ulmaņlaikos, pirms astoņdesmit gadiem.. Tak apsakties pa logu, cik Tu saulīti esi redzējis? Man speciāli kontrolei stāv panelis un varu pilnīgi droši pateikt, ka no no oktobra līdz šodienai ir bijušas dažas īsti saulainais dienas, kad baterija darbojās. Kā saulei mākoņi priekšā tā nekadu nopietnu enerģiju iegūt nevar. Vārdu sakot, rudenī un ziemā saules baterijas ir apsolūti neefektīvas. Protams, vasarā, saulainā dienā, pie pareizi orientētiem paneļiem, viss darbosies, bet ne jau ar vertikālu saules bateriju sētu :)
Es protams saprotu latvieša mentalitāti, kurš atcerās labo un ātri aizmirst slikto.Tāpat ir ar saulainajām dienām vasarā, kad pludmalē saskatās uz pusplikām meienēm un visu ziemu to atcerās. Īīsta vasara, pie mums, ir labi ja mēnesi. Toties no septembra līdz martam nav ne metieņu pludmalē, ne saules uz saules baterijām

labriit visiem! :)

VK: piekriitu ka Latvijas noteikumi elektroenergijas uzglabaasanai/nodosanai ir zem katras kritikas, esmu par to jau raxtijis gan komentaros gan arii latvenego sefam emailaa. man jau kaadu gadu staav eksperimentaalais variants 3x300w saules panelji ar off-line invertoru/regulatoru un veciem auto akumulatoriem. sisteema straadaa lieliski, visu sarazoto energiju pateereeju pats, bet diemzeel nevaru pateikt precizu sarazotaas apjomu jo energijas skaitiitaajus kiniesi siveeni uztasiijusi ar 64kwh limitu un tad saak skaitiit atkal no 0 :) maximalaas saules briidii no paneljiem naak 850w lai ari tie nav novietoti optimaalaa lenkjii bet gan tuvaak vertikaalajam, un interesanti ka pat atstarotaa gaisma no mezja, vakaros, kad saule jau ir otraa pusee, iedod 1/5 dalju no maximaalaa. tas bija paarsteigums.
ja energiju nenododam tiikla un nesertificeejam sisteemu tad inverteri varam izmantot korejas razoto, piem 2.4/4.8kw pure sinus modelis ar MPP ladesanu maksaa tikai ap 600euro, akumulatori 4gab 12v 100ah maksa 240euro, 3.5kw leetie panelji 1000euro, savienosanas vadi veel kaadus 100euro, tatad 2000euro ir max uzstadisanas izmaksas. sisteema gadaa, pat pesimistiskajaa variantaa, reekinot koeficientu 0.5, sarazo energiju par 460euro, tatad atpeerkas apm 4 gados. jarekina protams ka reiz 4 gados jamaina arii akumulatori, kas ir veel 240eiro papildus izdevumi. ir variants izmanot lietotos akumulatorus, kuriem starta strava nepietiek auto vajadziibaam, par luuznju cenu. to ari pagaidaam daru un esmu apmierinats.

binary: iespeejams ka nav 0.7, nav izdevies nomeeriit visa gada garumaa kaa jau raxtiju VK. un protams ka praatiigi ir buut pesimistiskaakam un tad priecaaties ja esi kljuudiijies.
bet ir divas nianses kas man patiik leetajiem paneljiem un vertikalajam novietojumam:
1. leetie panelji parasti ir plaano filmu tehnologijas nevis kristaaliskie, un par tiem raxta "In contrast to conventional modules and thanks to their micromorphous structure these panel will be able to generate decent amounts of electricity even when weather conditions are not ideal. What matters for these panels are not only the sunshine hours, but the amount of light in total. This means the panels produce electricity from sunrise until late in the evening."
to veel neesmu vareejis statistiski paarbaudiit jo pagaisaam speeleejos ar monokristaaliskiajiem paneljiem, un plaanoi filmu man ir tikai 15w varianti kurus izmantoju akumulatoru uztureesanai kaartiibaa ieliekot automobiliem aiz priekseeja stikla un piesleedzot piepiipeetaajam tiem auto ar kuriem ziemaa nebraucu.
2. ziemaa saule atstarojas arii no sniega un un summejas ar tieso starojumu. man sozeim bija briizi kad mani 900w panelji deva paari par 1000w jaudu. bet protams ka kopumaa ziemas meenesos situaacija ir daudz sliktaaka par vasaru, tumsajos meenesos praktiski sarazotaas energijas apjoms bija tik nieciigs ka to var nenjemt veeraa.

didzis: auto nojumi, taapat kaa malkas skuuniisa nojumi, var taisiit viensliipu un neuztraukties par paaris uudens pileem kuras tiek cauri. precizi par taas uudens iipasibaam vareesu pateikt peec daziem menesiem kad buusu nojumi uzbuuveejis. esmu atradis specialu gumijas bliiveesnas profilu starp panelju savienojumiem un domaju ka cauri netiks pat pile, bet, kaa jau teicu, nojumei man tas neskjiet buutiski, bet ja konstrukcija izdodies, tad vareesu pat maaju jumtus taa paarklaat.

par panelju izturiibu runaajot nesen SLO prezentaacijaa redzeeju ka skeitists testeeja siltumpaneli ar ruudiito stiklu lecot uz taa no 1.5m augstuma ar skrituljdeeli. sapleest izdevaas tikai pie kaada 30taa leciena :) ta kaa bumba jau nu noteikti nebuus paneljiem kaitiiga. Vaacijaa, kad likaam paneljus uz jumtiem, pa tiem vareejaam pat staigaat. protams ka centaamies to nedariit, bet to izturiiba ir paarsteidzosa.

Saules paneļu dienas skaitītas... Kāda atmaksāšanās... Nu jau ūdeņraža gāzes pašizmaksa aptuveni 3w uz litru elektrības cenā. Bet progress vēl nav apstājies. Jau ir iekārtas_ģeneratori ar elektrības pašizmaksu kā no drāts piegādes. Apkures sistēmas, kur elektrība ražo ūdeņradi un tas siltumu. Sanāk divreiz lētāk kā dabasgāze. Jāsaka ka beidzamie gadi ir ar revolucionāriem atklājumiem šajā ziņā. Un kas vēl nav zināms slepenajos pētījumos..... Vai tāpēc pasaulē burbuļo enerģijas jomā.... Jo jau zin, ka būs citi laiki un peļņa ies secen.

Sveiks Edmund! Esam pazīstami no seniem laikiem, bet tas nu tā. Grūti būs saorganizēties tādam koppirkumam, it sevišķi , ja laiks ierobežots. Droši vien reālākais būtu pašam ieguldīties un te mēģināt pārdot. Gan jau mīnusos neaizietu. Es pats pārīti paņemtu eksperimentiem un varbūt nākotnes saules ūdens kolektoriem cirkulācijas sūkņa darbināšanai.

slepnis: ok, paariiti atlikshu. panelji buus riigaa ap marta beigaam aprilja saakumu. un esam jau praktiski saorganizeejusies, briivi tikai kaadi 100gab vairs palikusi :)