"Ja būtu biezs, tad varētu. Kontaktā ar sārmu(betonu) no alumīnija follijas nekas prātīgs pāri nepaliek..."...khe ...paldies par piedalīšanos diskusijā
To es zinu sen. Taču tagad gan [tenapors.lv] ;
gan citi ražotāji - Onninen grupas materiāli - piedāvā specifiskus materiālus siltuma atdeves palielināšanai!
Vai tā būtu mānīšana?

Sveiciens,

Paldies par Jūsu komentāriem un viedokļiem.

Vēl jautājums - kur var iegādāties "10 mm resnu trīsslāņu cauruli" siltai grīdai?
Cik skatījos netā, nekur neparādās. Kādas cenas ir par m, bet galvenais, kur tās var nopirkt?

Es darītu tā:
1.vecās grīdas demontāža, siju novērtējums
2. No redzētā arī sāktu domāt tālāk
3. Ja siltā grīda nav primārais tad saliktu labojumu ik pēc 40 cm un uz tā virsū oša grīdas dēļus un viss bumbās
Cik esmu redzējis pec 5 gadi siltinājums zem grīdas reģipša sasēžas un sāk čīkstēt tev varbūt būs savādāk bet šaubos

Bija doma, ka siltās grīdas trubas balstītos uz 2 reģipša plāksnēm un tad pa virsu ietu viena nosedzošā plāksne, BET KAS BŪTU, JA siltās grīdas trubas balstītos uz vienas reģipša plāksnes un pa visu ietu divas reģipša plāksnes?

būvinženieris Ivars Brinkmanis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Interesenta gadījumā ir divi varianti.
> Apsildāmai grīdai balsta bērumā - smalkas
> smiltis vai labāk māls ar soli 20..25cm tiek
> iestrādātas 16...20mm apsildes caurules. Tas
> ļauj samazināt siltās grīdas pieslēguma
> vienību skaitu siltumapārdales elementam un
> iespējams - pateicoties resnākai caurulei
> sūknītis strādās ekonomiskāk - mazāka
> dzīšanas jauda Te riģipša balts var būt uz
> aizbērumu un sijām ar to nav nekāda sakara.
> Otrs variants - izmantot maza diametra 10..12mm
> caurulītes un kolektors ar lielu pieslēgumu
> skaitu - vairāk jaudas ūdens sajaucējam,
> lielāks elektrības tēriņš. Te varētu
> daļēji izvairīties no pabēruma, taču ceļās
> grīdas atzīme un jāzāgē durvju vērtņu
> apakšas.
> Taču katrā variantā zem pabēruma pirmajā
> vai zem riģipša otrajā ir jāgulda ALU-papīrs
> - atstarotā siltuma palielināšanai pret telpu.
> Pirmajā variantā lielāka siltuminerce un
> sistēma lēnāk regulējas, taču ieguvums
> vasarā - kur masīva grīda papildus nodrošina
> iekšējās temperatūras nemainīgumu.