Diez vai ar ūdensžurkam var tikt galā manā gadījumā: 100m ir upe. Visa pļava arī sarakņāta. Vienu gadu puskilogramu žurku granulas izbaroju un...rezultāts nemanāms. Vienu gadu jaunām ābelītēm visas saknes apgrauza un tās pagalam. Klāt vēl nepieminētie zemesvēži. Sērga, kas ir ne tikai man...daudziem. Izlīdzos ar maksimāli agriem kartupeļiem un sējot augus ar rezervi, lai jau pagrauž...Zemenes kautkā to pārdzīvo. Un vēl: Pirmie gadi ar labu mēslojumu gandrīz vienmēr labi, bet velāk jau sākas: Augu sekas maiņa, meslu iegāde un lietošana, nezāļu uzbrukumi, darbu vienkāršošana- racionalizācija un pieredze, kas un kā. Vārdu sakot: Rukā, mācies, riskē, .....
Pārsteigums liels par dārza krūmmelenēm: Izturīgas pret salu, lieliski ražo, ilgi turās ogas, ..bauda vasaras garumā. Tika: pareiza mēslošana, un, kā te daudziem nepatīk, ar pareizām elementu devām.
O, jā, ir ari "kaitēkļi". 2015 gadā strazdi apcirta...nekad tā nebija bijis. Bet to var glābt: viegli apsegt ar tīkliem. Ķiršus 2015 gadā cirta strazdi kā "negudri, gudri bandīti". nekas tos neatturēja: ne sirenas, ne taures, ne bļaušana. Un tīkls arī...lien pa apakšu!

Rx būtisku lietu pateica, ka bez visiem citiem resursiem jābūt arī zināšanām. Zināšanu iegūšana uz savas mikrosaimniecības bāzes var izrādīties dikti sāpīga, ja tas ir vienīgais ienākumu avots.
Man ir vairāki radi un draugi, kas savu iztiku pelna ar saimniekošanu laukos. Es tā skatos, ka visi nupat ir sameklējuši arī pastāvīgas darba vietas, kur uz pusslodzi vai kā savādāk piestrādāt. Agrāk tā nebija - iespējams tagad vieglāk atrast tādas darba vietas vai arī laiki citādi. Rezumējot - biškopība, tēju audzēšana mazā apjomā nav tik rentabla, lai dotu pastāvīgus pietiekamus ienākumus. Turklāt vēl jārēķina ienākumu sezonalitāte - a rēķini jāmaksā pastāvīgi. Tā ir laba liela,kur piestrādāt lauku skolotājam vai penzionāram.
no maniem paziņām laukos labi iet tikai vienam lielsaimniekam - padsmit gadu laikā no vecāku sīksaimniecības viņš ir izveidojis ap 1000ha modernu saimniecību + ferma ar 70 slaucamām galvām. Bet nu puisim ir zelta galva un enerģija. Es tā nevarētu - 24ha darba diena - papildus fermai, tīrumiem un darbnīcai arī bankas, grāmatveži, Eiropas fondi, cenu svārstības, PVD, dabas kataklizmas utt.

Rx, nu man arī visas malas ir ar ūdensžurku ejām, bet dārzā kaut kā nelien - dārzā to vienu saimi izķēru un miers mājās, tfu, dārzā. Pārējās no kaut kā cita pārtiek…

Zemesvēži… Kurmji nelīdz? Runā jau, ka pa retam mēdzot abi sadzīvot, bet nu tas retu reizi. Šā iemesla dēļ es par kurmjiem īpaši neiespringstu.

Krūmmellenes mums kaut kādas skābas padevās pirmajā sezonā, lai arī kad pirkām, tad ogas no tiem pašiem krūmiem bija izcili gardas. Pagaidām nav ne jausmas, kas par iemeslu.

Vislakoniskāk par melleņu barošanu ir te: [www.strelnieki.lv]
Kad sāku tā darīt, tad pieaugums uz 30 cm, bagatīga raža. Vecie zari arī jāizgriež.
Protams tās jāstāda skābā augsnē, labāk skāba kūdra ar visādām mizām, liekas klāt japiemaisa ģipsis arī. Ik pa laikam augšpusē pieber kūdru, skaidas. Veidojās tāda kā cepure, bet pūstot, lejot tā plok un atkal pieber. Kurmji pa blakus esošo zāli šiverē...bet dārzā nelien!

Paldies, būs jāpalasa un sievai jāiedod palasīt.
Kūdru speciāli pirkām, drupinājām. No podiņiem pārstādījām faktiski tīrā kūdrā ar it kā pareizo skābumu. Pa virsu - skujas no meža.
Sākumā domājām, ka vienkārši neprotam noteikt, kad viņas beidzot palikušas gatavas - it tkā no ārpuses smukas, bet iekšā tomēr negatavas. Pēcāk gan viņas jau sāka tā kā žūt - skaidrs, ka nekas labāks tur vairs nebūs… Bet vienalga skābas. Lai gan bija 1 vai 2 krūmiņi, no kuriem bija arī labas ogas.
Kā lasījām (vai tikām konsultēti), viņām nepatīk vējš - jāstāda aizvējā. Tādas iespējas pagaidām īsti nav, vieta diezgan vējaina, nekādu "vēja barjeru" nav. Varbūt tas var kaut kā ietekmēt?

Saldums un garšīgums jau arī ļoti atkarīgs no krūmmelleņu šķirnes. Ir tādas, kam mazas ogas, bet saldākas, aromatiskākas, bet ir tādas, lielas, kā ķirši, bet ne tik saldas. Ogas, kā jau ogas, un skābums ir tas, kas tām raksturīgs. Man ļoti garšo un var daudz vienā reizē apēst, ne tā kā upenes, jāņogas....

Kad pirkām, šķiet, no visiem krūmiem pagaršojām (kopā 6 krūmi, dažādu vecumu; par šķirnēm neatceros, vai visas dažādas, vai pa pāriem, bet noteikti ne visas vienādas). Nepirkām tādas, kas negaršotu. Bet tas, kas pašiem izauga, bija izteikti skābs.