Sveiki, nav jau īstā veita šādam jautājumam, bet te apgrozās domājoši, pragmatiski vīri ar savu viedokli. Daudzi vienaudži dodas strādāt uz ārzemēm, bet es vēlētos iet citu ceļu. Vēlos savu mazo lauku saimniecību 1.0 ha pārvērst par papildus ienākumu avotu. Kā jums šķiet vai mūsdienās laukos, piemēram, audzējot trušus, vistas vai tomātus siltumnīcā, vai ražojot kādus produktus ir iespējas noplenīt mēnesī teiksim 100 - 200 eur? Varbūt jums ir kāda nerealizēta ideja ar kuru nebūtu žēl padalīties, ko varētu uzsākt?

Lauksaimniecība būs garām, kaut vai tikai dēļ visādu inspektoru, kas gribēs izģērbt (noteikumi lielražošanai un individuālistam ir vienādi). Pat, ja izdodas izaudzēt ko ekskluzīvu, uz ko kaudze restorānu stāvēs rindā, to vajadzēs nodrošināt svaigu tikko no dobes katru dienu neatkarīgi no janvāra, aprīļa vai augusta.

Kādu ražotni. Ko tieši ražot, jāmeklē pašam. Krāmēt no "lego klucīšiem" mobilos telefonus, piemēram.

Iespēja nopelnīt ir. Viss atkarīgs no tā cik gribi ielikt savu naudu un savu darbu . Protams liela nozīme cik tālu atrodies no lielpilsētas, produkciju jau kaut kā vajadzēs realizēt. Nezinot tavas intereses grūti ko ieteikt. Par 1ha var dabūt arī nelielu platību maksājumu.
[www.lad.gov.lv]

Par platību maksājumiem super, būs jāpapēta. Ja prastu kādu amatu būtu savādāk. Jāskatās mājražošanas virzienā, bet tur arī liekas pārprodukcija. Jādzen šmakauka super kvalitatīva :) ar avota ūdeni caur sudraba filtriem utt, bet oficiāli laikam jau to nedrīkstētu.

Nu ja skatās uz uzceltajām mājām uz 1 ha zemes, tad no zemes darbu viedokļa siltumnīcas ir īstais bizness. Manā apkaimē salīdzinoši daudzi uz to ir ievērojami nopelnījuši un nodarbojas joprojām un skatos, ka arvien nāk jauni klāt. Tātad tur ir pamatojums ieņēmumiem, Ko viņi tur audzē? Labs jautājums, bet ir ļoti dažādas kultūras. Es gan teiktu, ka gurķi vai tomāti nav pamatā, tur ir kaut kas cits. Agri dzen lokus, kaut kādus citus zaļumus un tikai vēlāk kaut kad parādās gurķi un tomāti. Varbūt kāds arī ziedaugus. Tieši ap šo laiku sāk kurināties. Agrāk neparāk. Lai gan mans kaimiņš kaut ko iespaidīgu audzē, jo viņam pāris lielās siltumnīcas iet cauru ziemu ar gaismām un siltumu. Tas ir kas mazliet cits. Arī jūt ka nauda nāk.
Ir arī apkaimē saimniecības, kuras rosās ap aitām un citiem sīkdzīvniekiem, bet neiet diez ko spīdoši. Ir arī zirdziņi, bet tiem pāris konkrētajiem arī nav vēl nekas dižs pagaidām. Ir arī tādi, kuri brīvā laukā audzē dažādas sīkkultūras bez forsēšanas un nodarbojas ar to, ka laikam ved uz tirgu, jo pa kriksim novāc ražu katru dienu agrumā vai vakarā un tad laikam kaut kur tirgo. Ir dzirdēts, ka igauņi diezgan cītīgi brauc un ņem ar busiem šādas partijas, jo acīmredzot viņiem ar zemi ir švaki un tāds sīkbizness atpelnās un cenu arī viņi nedodot sliktu. Bet nu kopumā tas nav tik ienesīgi cik siltumnīca.
Redz es objektīvi skatos uz tām mājām, pagalmu un tehniku. Uzreiz var redzēt, kur kas no biznesiem strādā. Bet visur ir elles darbs, ņem strādniekus, organizē, rosās no rīta līdz vakaram un gan jau savus rezultātus ieguvuši daudz kļūdu pieļaujot. Nu tāda ir biznesa būtība.
Tas par zemkopību.
Bet kopumā mans ieteikums paņemt pāris nedēļas nogales un izbraukāt Latviju šur un tur un pavērot kopainu. Ir lielie zemnieki tos nav ko pētīt, bet mazākām saimniecībām gan uzmet aci - uzreiz ir idejas un priekšstats. Protams tas neizslēdz iespēju, ka strādājoša varētu būt arī jebkura cita ideja .... bet ,,,, bet ,,, bet jādomā, jākalkulē un atkal jādomā.

Par platībmaksājumiem vari nepētīt, jo uz tavu 1ha tas nav nekas. Tajā pat laikā LADa projektu naudas gan vērts paņemt pēc tam, kad ir izrēķināts bizness. No otra gala būs nepareizi - ņemt un tad piedomāt biznesu - nesanāks.

Paldies par veltīto laiku, sniedzot atbildes.Varbūt tiešām siltumnīcas. Sākumā sākt ar vienkāršu plēvinieci un pavērot kā tā lieta iet, pārdot kaut vienu bunti ar lokiem. Procesā ģenerēsies jaunas idejas, tiks iegūtas atziņas.

ja ir vēlme piepelnīt tos pašus 200eur mēnesiī tie ir 2400eur gadā. un tagad paskaitām cik kaut tie paši tomāti maksā vasarā kad būs sezona - 1eur/kg jau veikalā ar visiem uzcenojumiem. Tātad jāsaražo 2,5 tonnas tomātu un 2nedēļu laikā tas viss pašam jānotirgo.
pieskaitām klāt siltumnīcas izbūves izmaksas utt.

cita kultūra piemēram ķiploks - šobrīd ss.lv tirgo pa 3eur/kg - tātad plānotajam ieņēmumam vajag tikai 800kg . rāžiba esot kādas 5t no ha - tātad pilnīgi pietiktu ar esošo zemes gabalu. stādam atklātā laukā, tātad nav investīcijas siltumnīcā un sākumā var pabakstīties ar rokām. pluss ka prece glabājas un var tirgot kaut visu ziemu. te var palasīties par citu pieredzi [www.la.lv]
P.S. bet ķiploki tas šobrīd tāds "latvju bāleliņa bizness" vien būs - darīt tāpat kā kaimiņš, jo viņam tas sanāk un tad mēģināt kautko dempingot uz cenas rēķina, bet pēc tam atkal sūdzēties ka viss ir slikti un neatmaksājas neko ražot.

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

rbm pārāk vienkāršoti rēķina, jo uz produktu sezonu neviens normāls zemnieks nestrādā vispār izņemot graudkopjus un arī ne vienmēr, tiem kam silosi un kuri kooperatīvos. :)
Ja atgriežamies pie siltumnīcām, tad pārtikas siltumnīcas praktiski neviens netaisa fundamentālas. Iedzen mietus 3 rindās, sasit spārītes un plēve pāri. Rudenī plēve nost un pēc 2-3 sezonām arī mietus rauj ārā. Un atkal no sākuma. Tas ir šobrīd izdevīgākais. Protams ir daži ekskluzīvi gadījumi ar stikla vai plastmasas siltumnīcām, bet tie ir reti gadījumi, ļoti reti.
latvju bāleliņa biznesam patiesībā nav ne vaina, jo tādā veidā var kaut kādu cik ne cik stabilu pieredzi iegūt un tad jau var arī domāt ko tālāk. Es nestādos priekšā kā varētu bez pieredzes ņemt un izdomāt perfektu inovatīvu lauku biznesu. Pieredzei ir jābūt, kaut kā jāiegūst, arī zināšanām. Var tādā ziņā pastažēties kaut kur ārzemju fermā. Bez pieredzes bezcers jaunā lietā, tā to nevar izdomāt pie galda sēžot uz skatoties cenas, ražību ha un ss.lv. Tas nav indikators, lai gan pie izvērtēšanas arī tas ir jāņem vērā.

diezgan raiti attīstās tiešās pirkšanas pulciņi bio preču apritei.
daudz jau kas tiek piedāvāts, un ir jāpadomā ko tādu interesantu varētu ražot. piemēra pēc un paturpinot iepriekšējo komentu, neizpārdotos ķiplokus marinēt un pārdot jau kā preci ar lielāku pievienoto vērtību. būs vajadzīga bio sertifikācija.

Vilni,
bez investīcijām apkurē kaut tā pati buržuika + gaisma tev tomāts tāpat būs tad kad visiem - sezonā. ja gribēsi vēlak ražot, tad augusta miglas visu aplauzīs un atdursies pret puvi un citām slimībām - protams ir ķīmijas un vēl nez kas bet tas atkal rada papildus izdevumus.
tālāk to tomātu kautkur jānogrūž kamēr tas nav sapuvis, vai jārada pievienotā vērtība, piemēram tomāti želejā - un tad atkal tirgo kaut visu ziemu :)

ir man te kaimiņos viens 1200m2 gabals kurš jau kopš padomju laikiem ir māja, taciņas un siltumnīcas, viss pakārtots mazbiznesam, visu sezonu no februāra līdz septembrim/oktobrim tur tiek audzēti ziedi podiņos - pa sezonu nomainās kādas 4 kārtas. no malas viss izskatās smuki, bet saimniece ir kā nodzīts zirgs, jo visu laiku jāgrozās. pluss tas ka ir gadu gadiem pastāvīgas kundes, kas pašas piebrauc.

daudz zemes nevajag visādu košumkrūmiem - tūjas, bukši utt spraudeņu audzēšanai līdz 30-50cm lieliem stādiem, bet te jābūt zināšanām, zaļajam īkšķim un pasākums nesīs augļus labi ja pēc 2-3 gadiem. plus risks ka kādu ziemu viss izsals.

tā kā iesākumam drošāks risinājums kā bez pieredzes kautko iegūt ir skatīties tās kultūras kuras iespraud zemē un bez jebkādām papildus investīcijām siltumnīcās, apkurē utt iespējams ražot, nav nepieciešama ikdienas apkopšana un ražība būtu kaut cik pietiekoša. kā arī lai produkts nebūtu ar 1 nedēļas realizācijas termiņu.

ir jau variants sagaidīt rudeni un tad mēnesi pa mežu - sēnes,ogas. zināmi tantuki-terminatori kas tā pa melleņu/gaileņu sezonu izceļ 400-500eur no meža

Nu jā, bio ir sava niša , kurā šis un tas veidojas, turklāt tā ķēdīte ir pagara - bioloģiskās sēklas sējumiem, bioloģiskie mēslojumi - nav tā, ka bioloģisks ir tikai gala produkts, tā ir tikai redzamā daļa. Bioloģiskās sēklas piemēram var uz pirkstiem Latvijā saskaitīt kas piedāvā.
Bet man šķiet, ka kaut kā cilvēkam ir jāsaplūst ar zemnieku aprindām. Ir reāli jāaplūko tās saimniecības no iekšpuses, pirmkārt, radīsies priekšstats vai vispār zemkopība ir interesanta, otrkārt, vai ir fiziski paceļama un treškārt kaut kāds tehnoloģiskais un biznesa priekšstats.
Tieši tehnoloģiskais un biznesa aspekts ir tas galvenais. Mūsdienās kā redzam nav svarīgi pat vai tas ir ābols vai ķiploks, visu nosaka cik efektīvi māk izaudzēt un cik efektīvi aizved un pārdod. Piemēram, izaudzē burkānus vienādus kā olas, burkānu nomizo un ietin vakuumā - tā ir prece par kuru maksā ne burkāna cenu, bet lai dabūtu viņus vienādus un nomizotu ir tehnoloģija. Saldētie kāposti, vārītas bietes, tie paši nomizotie kartupeļi. Jebkas. Viss mūsdienās slēpjas iekš tā, kurš to izdarīs labāk un tad jau arī cena ir cita. Nedomāju, ka būtu reāli atrast tagad nezināmu produktu, kuru ķep ļep audzēt un dabūt cenu. Par ķep ļep nav cena. :) Cena ir tehnoloģijā sākot no sēklas izvēles un beidzot ar mārketingu.

rbm - es jau nesaku ka tie kuriem ir siltumnīcu bizness to izaudzē ierastā kārtā uz sezonu. Protams, ka ieguldījumi ir, bet tas ko es redzu praksē, ka ienesīgums ir jūtami lielāks kā citām ierindas nodarbēm - nav tur tomāti, man šķiet, ka tomāti vispār nav. Drīzāk gurķi un pirms gurķiem ir kaut kādas zemās kultūras. Bet te jau to siltumnīcu daudz, domāju ka ir diezgan liela daudzveidība. Ikdienā es redzu to turīgāko novada siltumnīcu saimniecību un viņu siltumnīcas. Turība domāju, ka varētu būt kaut kur ap maģisko miljonu. :) Sāka viņi ar tām siltumnīcām jau pirms kādiem 15 gadiem man šķiet.

vēl tā tikai idejām bez seguma vai dziļākas izpētes:
kūpinājumi - pērkam gaļu + garšvielas un dūms un izejā iegūstam produktu ar pievienoto vērtību - tik problēma ka nesanāks labs produkts par 3,99eur/kg bet vai kāds būs gatavs maksāt 9 eur/kg? (kalnciema tirdziņs nav no gumijas un tur vietas jau sadalītas) :)

alkoholiskie dzērieni - varēja reģistrēties kā mājražotājs un līdz kautkādiem tur tūkstošiem litru dzīt, sīkāk gan jau PVD paskaidros.

sparģeļi - itkā varot audzēt +- sakarīgās ražās arī pie mums, bet tas tāds nišas produkts, kur būs jāmeklē pircējs (visdrīzāk kāds restorāns).

iesākumam var aizbraukt uz visādiem lauku labumu tirdziņiem, kas periodiski notiek dažādās vietās. izpētīt piedāvājumu un saprast kas iet, kas nē.

ja prot kautko no amatniecības, tad kautko ir iespējams arī radīt no palīgmateriāliem un tirgot tajos pašos tirdziņos. reiz runāju ar onku, kas tirgoja bērnu koka zobenus un kaķenes - teica ka strādā par sargu skolā un pa naktīm lai negulētu taisa dažādus koka sīkumus. cenas bija 5-10eur robežās.

P.S. mākslīgi arī tos pašus 100eur nenopelnīsi, ir jāskatās kas padodās, ko kādreiz prata darīt un nu ir piemirsts vai atmests kā nevajadzīgs. nu un protams tam būs jāvelta LAIKS, tāpat pats no sevis vai pa roku galam nekas nesanāks...

Hmm, interesanti. Rbm runā tieši par to lietu, kuru es nekad neskatītu. Tirdziņi ir vieta, kur nav apgrozījuma un arī produkti ir ļoti vienveidīgi - zivis un gaļa (ejoši), medus (vāji), maize kliņģeri (pašvaki), vīni (švaki), koka dreijājumi un knibuļi (pilnīgi garām), deķi, lindraki, kalumi un keramika (arī garām), audio CD diski (nonsenss, bet Jelgavā kaut ko tādu es redzēju - tāpēc tikai pieminēju ka sviests galīgākais).
Bet tur jau nekas tajos tirdziņos nenotiek. Ja tur kāds iepeld, tad drīzāk, lai pareklamētu savu vārdu priekšdienām, ienākumi tur nav. Visi darījumi notiek neredzamajā daļā, to info var iedot tikai tie kuri ir iekšā biznesā, gan to pa kurieni aizplūst prece un arī pa kādu cenu un noteikumiem, Lūk tur arī ir tā nauda, visgrūtāk sasniedzamajā vietā. Tas ko mēs redzam tirdzniecības vietās patiesībā salīdzinoši maz ko pasaka.

Tāpēc es arī iesaku skatīt lietas no otrā gala - pētīt kam tā nauda atplūst atpakaļ un tad padomāt kāpēc tā.

Un vēl kooperācija - lielum lielais vairums cik ne cik veiksmīgie kaut kādā veidā kooperējas uz realizāciju, iepirkšanu utt. Tāpēc mandomāt pirms sākt ieguldīties tas arī būtu jau jādabū gatavs un ļoti iespējams, ka tas arī var rādīt ceļu kas un kā darāms. Piemēram, izpētīt tuvumā esošos veiksminiekus un pieteikties uz pārrunām, varbūt viņiem kaut kāds palīgprodukts vai kas ir vajadzīgs. Man kaut kā intuīcija saka, ka vienkārši izdomāt uz līdzenas vietas kaut ko un tad sākt darīt nevar, paŗāk liels risks. Daudz mazāks risks ir iepazīties ar tiem veiksmīgākajiem, katrā ziņā nevajadzētu iepazīties ar neveiksminiekiem, tas laimi nenesīs. :))

Patīkami, ka raisās sarunas un šis tas jau ir atlikts pārdomām. Tuvā apkārtnē labu piemēru nav, pārsvarā vientuļi pensionāri, visi jaunie uz pilsētām bēg. Varbūt jārok dīķis un jālaiž iekšā zivis. Gan makšķerniekiem, gan kūpināšanai.

Es saskatu 2 iespējas. Virzīties eko/bio virzienā- ne vienmēr vajag oficiālo biosertifikātu, var atrast noieta tirgu arī, ja nav papīru, bet ir absolūti godīga pieeja audzejot kaut vai tos pašu dārzeņus. Pilsētās cilvēki stāv "rindās" pēc normālas nesaķimizētas pārtikas. Redzu, kas man darba kolektīvā notiek, viena kolēģe part speciāli nopirka "laukus", lai pati sevi nodrošinātu un vēl citiem pārdotu nesaķimizētu pārtiku. Viss notiek. Pirkšanas pulciņi un forumi.. Mājas olas vipār iet uz urrā, pieprasījums lielāks nekā piedāvājums (1.7-2€/par 10gb), ir kas piedāvā piem. rušus (7 €/kg), kaut vai triviāli- rudenī ķirbji gan lieli gan maziņi (mazie kā dekori kaut par 1 €/gab), smiltsērkšķi utt. Iespējas noteikti ir, drīzāk atkarīgs no sākuma investīcijām, cik var atļauties. un pēc laika 1ha var kļut par maz.
Otra iespēja audzēt piemēram tehniskās kaņepes un specializēties kaņepju betona māju paneļu ražošanā mājamatnieka līmenī. Nēesmu dikti pētījis, bet šķiet, ka 1ha vienai mājai varētu pat pietikt. Ja nepietiek, kooperācija ar kaimiņiem. Protams tur vajag tehniku novākšanai un pārstrādei utt, bet ja galva ir, gan izdomāsi kas un kā. Ir arī daudz info par šo kultūru un būvniecību.

Liela problēma,manuprāt, ir atrašanās vieta,jo tuvā apkaimē pieprasījums varētu nebūt liels,turklāt,ja vēl cena nav zem Polijas ķimizētās masveida produkcijas. Mums tuvumā darbojas iknedēļas tirdziņš.Tirdziņš labi apmeklēts gan no pircēju,gan pārdevēju puses. Novērojums tāds,ka cilvēki pārsvarā meklē lētāku produktu,nevis mazāk ķimizētu un veselīgāku. Tirdziņš atrodas 70km no Rīgas. Pieņemu,ka tālāk no Rīgas procentuāli samazināsies to cilvēku daudzums,kas izvēlēsies kaut nedaudz dārgāku,bet veselīgāku pārtiku. Biju pārsteigts,ka tirdziņā pie zivju produkcijas lielražotāja stāv gara rinda,bet pie mājražotāja nebija pircēju,jo viņa produkcija bija par 15% dārgāka. Cilvēkus diemžēl neinteresē tas,ka lielražotāja produkcijas etiķetes lielāko daļu aizņem e-vielu saraksts,kas pievienota produkcijai,lai palielinātu uzglabāšanas laiku. Viens iemesls ir nabadzība,bet pats būtiskākais,manuprāt ir cilvēku stulbums. Kamēr cilvēki nesapratīs,ka ilgtermiņā lietot veselīgāku pārtiku ir lētāk,tikmēr šādiem mazražotājiem būs ļoti grūti izdzīvot ar savu darbu. Rīgā jau ir cita galējība,tur bioloģiska pārtika maksā 3-5x dārgāk-tur šīs veselīgākās pārtikas iegāde jau patiešām ir naudas jautājums. Pievienojos v_t domai-veselīgas pārtikas tirdzniecībai caur i-netu. Tas jau darbojas,bet produkcijas piegāde tuvāk Rīgai tik un tā jāorganizē.Bioloģisko sertifikāciju iziet nebūs vienkārši,bet pieļauju,ka sākumā varētu pietikt arī ar produkciju,kas audzēta bez ķimikālijām. Šādā variantā jāplāno plašāks sortiments-tikai gurķi tomāti un kāposti būs par maz.