Nesaprotu, ja tev ir saskaņots projekts ar būvatļauju, tad taču tur jau ir iekšā BK? Būvatļauju taču dod pilnīgi pabeigtam projektam.

Sapratu, jā, pēc jaunajiem noteikumiem tagad ir savādāk. Nu tad jāplāno tik tālāk.

Vispirms arhitekts izstrādā projektu minimālajā sastāvā, kurā ir redzams telpu plānojums, griezumi, izmēri, apbūves laukumi utt, kā arī ēku novietojums uz zemes gabala. Šis projekts minimālajā sastāvā tiek iesniegts būvvaldē. Būvvalde to mēneša laikā izskata un vai nu izsniedz būvatļauju, vai arī painformē, kas ir jāpamaina.

Būvatļauja ietver sevī sadaļas "Projektēšanas nosacījumi" un "Būvdarbu uzsākšanas nosacījumi".

"Projektēšanas nosacījumos" ir saraksts ar lietām, kas ir vēl ir jāsagatavo - saskaņojumi ar visiem pēc kārtas, būvprojekts (vispārīgā daļa, arhitektūras daļa, inženierrisinājumu daļa, darbu organizēšanas projekts, energoefektivitātes novērtējums utt), prasības fasādei, prasības būvniecībā radīto atkritumu apsaimniekošanai utt utjp.

"Būvdarbu uzsākšanas nosacījumos" minēti dokumenti, kurus jāiesniedz būvvaldē pirms būvdarbu uzsākšanas.

Mūsdienu būvatļauja ir vakardienas PAU. Nu nav jau grūti BK daļu uztaisīt pirms komunikācijām!? Man tas vismaz šķistu loģiski. Arhitektam tas tāpat ir jātaisa un tev mājā nav tādu komunikāciju, kuras būtu jāpakārto BK, tieši otrādi.

Uz doto brīdi ir pabeigts tas projekts minimālajā sastāvā un ir saņemta šī sākotnējā būvatļauja.

Projektu minimālajā sastāvā izstrādāja arhitekts, kurš, lai arī šo to zina par būvkonstrukcijām, nespecializējas uz būvprojekta radīšanu un slodžu aprēķiniem. Ne velti ir arhitekti un ir būvinženieri…

Telpu plānojums šajā projektā ir konkretizēts, t.i., tas vairs nemainīsies, bet, ja būs nepieciešams, varētu parādīties kaut kādas atsegtas sijas utt. Iespējams, tiešām apgaismojuma izvietošanu jāiepauzē līdz brīdim, kad būs pabeigtas būvkonstrukcijas. Tam gan nevajadzētu būtiski traucēt rozešu un slēdžu izvietojuma plānošanu.

Par "tev mājā nav tādu komunikāciju, kuras būtu jāpakārto BK" - zināmas grūtības rada (1) otrā stāva apsilde un (2) kamīna iesaistīšana apkurē (negribu jūgt kopā ar siltumsūkni, bet karsto gaisu labprāt izgaiņātu pa visu māju; kamīns atradīsies pie mājas gala sienas, gaisa vadiem vietas īsti nav).



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 07/06/2016 11:02, labojis binary.

Nu vispār ir koncepcija, ka sakarīgi nosiltinātai mājai otrajā stāvā nav vajadzīga apkure un gaisa vadi, ja pirmajā ir teiksim grīda vai radiatori - resp. vienmērīgs siltums.

Bet jebkurā gadījumā pat gaisa vadi jau BK īpaši neietekmē - neies jau tagad projektēt 40 cm sijas, lai viņām pa vidu urbtu gaisa vada robu. Ja pat tev būs gaisa vads, tad viņam būs jāpiekārtojas BK.

Man ir draugs, kuram ir 1 stāvs plus mansards un pa vidu mājai krāsns. It kā ir ok un otrajā stāvā nekādu gaisa vadu nav. Viņam ir atvērtās kāpnes un pa tām arī laikam tur uzsilst, starpstāvā viņam ir vate skaņai. Vienmēr jau vēl eksistē iespēja taisīt caurumus pie sienām uz pirmo stāvu starp sijām, lai palielinātu siltā gaisa pieplūdi. Kombinācijas ir daudz, bet BK neskar.

Kā arhitekts izteicās, mūsu gadījumā māja nav tik liela, lai būvkonstrukcijas kaut kur līstu ārā no tā, kas šobrīd ir "uzarhitektēts" - tātad apgaismojumu var pilnībā pielāgot esošajiem plāniem, nekādas konstrukcijas (ne palīdzošas, ne traucējošas) tur vairs ārā nelīdīs.
Kā vērtīgs padoms paskanēja, ka problemātiskās vietas pagaidām var atzīmēt +/- aptuveni, pieminot, ka tur jāatstāj garāku vada galu. Tad kaut kādā būvniecības stadijā var uz vietas aiziet un piemest kādu lampu un paskatīties, kā apmēram izskatās izplānotā vieta un vai nevajag gala variantā pabīdīt lampu vienā vai otrā virzienā.

Māja plānojas it kā sakarīgi nosiltināta - varētu būt 375mm aeroc + 150mm vate. Pieļauju gan, ka tas vēl varētu mainīties, kad ieraudzīšu kaut kādus nebūt ciparus.

Pirmā stāva apkure - pamatā siltumsūknis ar grīdām. Sākotnēji bija doma, ka kamīns varētu kalpot ne tikai mājīgumam, bet arī kā atbalsts apkurei, turklāt tādā gadījumā būtu jāsilda ne tik daudz mansarda stāvu kā pirmā stāva telpas, kas ir mājas vidū un kamīnam pretējā mājas galā. Tāpēc bija doma par tiem gaisa vadiem. Beigās gan palikām pie varianta, ka kamīns paliek tikai noskaņai…

Par mansarda stāva apkuri gan arī līdz galam nav skaidrs, ko tur darīt - vajag kaut kādu apkuri vai nē. Pārsegums - koka, līdz ar to silto grīdu ierīkot problemātiski. Radiatorus man īsti negribas. Vai pietiks ar pirmā stāva grīdām (un vai tas nerezultēsies pārlieku siltās grīdās) - nav ne jausmas.

Mansarda siltums lielā mērā ir atkarīgs no risinājuma slīpnēs un siltinājuma tur nevis sienām, lai gan sienas arī protams ir aktuālas.

Tu teici ka tev ir atvērtā telpa uz 30m2 ar mansardu - tur konstrukcijas noteikti līdīs ārā, jo ir gan laidums gan sols, lai tur atrastos vai nu sijas, vai jumta krēsls, vai kolonnas vai saisķi utt. Pilnīgs tukšums tur nesanāk.

Mājas sienu garumi (ārējie) ir 14m un 9.5m. Sienu augstums ~3m, tālāk uz tām balstīsies jumts. Jumta slīpums 42°. Kores augstums - 7.5m, mansarda griestu augstums - 5.75m. Starp kori un griestiem - tukšums (protams, kaut kāds siltinājums tur būs).

Vai ar šo trijstūri starp kori un mansarda griestiem pietiek, lai tajā izvietotu saišķus, kuri saturētu jumtu kopā?

----

Telpu plānojums apmēram šāds:
[content31-foto.inbox.lv]
Augšā D, apakšā Z (manā gadījumā tā ērtāk orientēties un piesaistīt to plānu konkrētajam zemes gabalam; ieeja no Z 1.85m platajā telpā). Izmēri gala variantā mazliet citādi.
Augšējās vidējās telpas labā siena pabīdīta pa labi, lai sakristu ar apakšā esošo sienu un veidojot mājas stūrī ~5000x6000 dzīvojamo telpu. Uz šīs sienas plānota pārseguma sija.
Kāpnes uz mansarda stāvu - tajā gaitenītī (palielināts līdz 2m).

----

Jumta siltinājumu, protams, jātaisa atbilstoši sienu siltinājumam… Cik noprotu, to aprēķinās/ieteiks kaut kādā stadijā (energoefektivitātes novērtējuma izstrādē?).

Saišķi ir lai nevērtu vaļā jumta spāres un no otras puses lai neieliektu uz iekšu jumta smagums uz spāres laidumu. Tas ir aprēķins būvkonstruktoram. Mansarda griesti ir saišķi, tajā mazajā trijstūrī neko neliek visticamāk. 9.5 laidums nav mazs un pie 4x grādiem jumta sijas laidums arī ir paliels, tā ka problēmas tur var kaut kādas rasties aprēķinot BK.

Cits jautājums ir sijas. Ok, tagad nevajag, bet ja neieliksi, tad vēlāk ja gribēs, tad būs mazliet jau grūtāk ielikt. Principā atklātās sijas ir arī ok, pat ja grib tukšumu, vismaz vēlāk vienmēr būs iespēja šo ekstru likvidēt un noslēgt mansardu.

> Mansarda griesti ir saišķi, tajā mazajā trijstūrī neko neliek visticamāk.

Nu jā, saišķi tur būs, un pie viņiem - griesti. T.i., paši saišķi redzami nebūs, tos nosegs reģipsis.


> Cits jautājums ir sijas. Ok, tagad nevajag, bet ja neieliksi, tad vēlāk ja
> gribēs, tad būs mazliet jau grūtāk ielikt. Principā atklātās sijas ir arī ok,
> pat ja grib tukšumu, vismaz vēlāk vienmēr būs iespēja šo ekstru likvidēt
> un noslēgt mansardu.

Par kādām sijām te ir runa? Pārseguma sijas virs pirmā stāva, "virs" dzīvojamās zonas?
Par "ekstru" nosauci redzamās sijas, par "ekstru likvidēšanu" - šo siju "apdarināšanu" ar griestiem un grīdu?

Principā sākotnēji bija doma vispār iztikt ar vienu stāvu, bez mansarda. Visas nepieciešamās telpas ir izvietotas pirmajā stāvā. Mansarda stāva risinājumu piedāvāja arhitekts, kad ieminējos, ka kaut kādas necilas vertikālas kāpnes kaut kādā stūrī varētu nobāzt, lai varētu mansarda stāvu kaut kā noliktavu izmantot (lai gan arī bez tā netrūks vietas krāmu uzglabāšanai). Tad nu mansarda stāvs sanāk kā tāda plaša telpa bez konkrēta pielietojuma. 5 bērnus gluži neplānojam, līdz ar to vajadzība pēc mansarda stāva pārbūves ir maz ticama.

Ekstra ir dīvainais robs uz mansardu griestos. Viņas likvidēšana ir griestu uzlikšana un mansarda paplašināšana.

Nu mana pieredze ir tāda, ka ar laiku visas nedzīvojamās telpas, kuras atrodas mājā, tiek apdarinātas par apdzīvojamām. Standarts ir garāžu likvidācija. :)

Bērnu skaits? Nu pie cipara 3 300m2 būs tieši laikā. :)

Cik sijas tur vajadzētu virs dzīvojamās zonas, lai pēcāk varētu apbūvēt? Pie ārsienas arī vajadzētu? Sijas paralēli mājas īsākajām sienām? Viņām pie šāda plānojuma *šobrīd* arī būtu kāda funkcionāla jēga (ja neskaita to, ka nagi tā vien niezēs mēģināt uz viņām nokļūt)?

Es ieteiktu par to atvērto mansardu nesafanoties un tiešām ar BK apspriest - pie šāda spāres laiduma visticamāk būtu vajadzīgs krēsls (vai kautkādu kreizī dimensiju spāres) un krēsla laidums 5m ir daudz. Tāpat siju laidums 6m "nākotnes" sijām ir ļoti daudz, tur viņas vajadzēs pārāk daudz un lielas dimensijas, lai skats būtu sakarīgs - drīzāk izskatīsies pēc "te taču kautkas vēl nav pabeigts, vai ne?". Pēc [vladirom.narod.ru], tev vajag 250x100 ar soli 600.

Pagaidām plānojums neizskatās realizējams tā ļoti ekonomiski pamatoti. Var jau būt, ka konstruktors visu saliks pa plauktiņiem.

>>Tad nu mansarda stāvs sanāk kā tāda plaša telpa bez konkrēta pielietojuma.

Nepavelcies nekritiski uz tiem arhitekta vipendroniem, ja nav acīmredzams ieguvums :)
Ja paredzi, ka mansarda m2 nav vajadzīgi ikdienā kā dzīvojamā telpa, tad taisi vienu stāvu, aukstos bēniņus un siltini pārsegumu, IMHO. Trepes uz bēniņiem var izbīdāmās ar siltinātu lūku griestos turpat gaitenī, lai kādu krāmu var uzstumt augšā pa retam. Ikdienā nemanīsi tās, nemaisīsies pa kājām gaiteņa vidū, ietaupīsi pāris kEUR uz kapitālajām smukajām trepēm, pēc tam uz apkuri, jo mazāk m3 jāapkurina, un varēsi pārsegumu vienkāršāk nosiltināt.

Tas tāds paviršs viedoklis garām ejot, un ar tēmas Subjectu īsti nesaistīts.

Nu no vienas puses ieguvums nav acīmredzams. No otras puses - dzīvojamā zona tad paliek par sīku 5x6m "virtuvi ar kamīnu un varbūt TV". Ar tādu vaļēju mansarda stāvu tomēr tiek radīta kaut kāda plašuma sajūta.
Bērni arī - pagaidām ir viens, tas pats vēl nav pat pusotru gadu vecs. Kad paaugsies, varbūt viņam tas mansarda stāvs būs mīļākais rotaļu placis aukstajās ziemās un slapjajos rudeņos.
Varbūt man pašam būs kādas palielākas "rotaļlietas", kurām tas mansarda stāvs būs piemērots.
Tāds, lūk, varētu būt tas ieguvums.

12 gadu laikā esmu tāmējis ap 200 mājām un ievilcis elektrību 82. labi ja 5% ir bijuši bez izmaiņām no tiem 3 % gadijumos elektrības izmaiņas tika veiktas pēc mēbeļu ienesšanas. Pārējie 2 procenti bija mājas uz pārdošanu. īsti nav skaidra jūsu vēlme. Zināt aptuvenās izmaksas elektrībai ? Pašam ir jābūt vīzijai ko vēlās un normāls elektriķis ieteiks kā būtu ērtāk un labāk. Kustību sensoru vietā jāliek ir Klātbūtnes sensors, bet neiesaku. Spūldzes viennozīmīgi jāliek LED, ja ar dimmeri tad dimmējamo LED. Pārslēdži un rozetes nemaksā tik daudz, lai pēctam visu dzīvi spļaudītos ka neieliku. 150 kvadrātmetru mājai ar visiem materiāliem un gaismekļiem elektrības izmaksas varētu būt sākot no 3k eiro. ja vien nav paredzēta 1 spūldze un 1 rozete istabā.

Tava vīzija it kā nav slikta par plašumu, bet vai to radīt ar tādu risinājumu? Var sākt ar krāsām un dēļu musturi, lai paplašinātu telpas un nepiebāzt ar priekšmetiem.

Tas vai telpa paliks mājīgāka, ja tu viņai atver jumtu? Pie kam ņem vērā, ka tev veidojas tornis nevis ainava. Arī no siltuma viedokļa tik lielā atsegumā apakšā būs vēsāks un pilnīgi atklāts neizolēts mansards. Man personīgi ir pilnīgi vienalga ko katrs būvē, es tik vienkārši saku, ka tas ir neredzēts risinājums problēmai un neredzēts nevis oriģinalitātes ziņā, bet gan ačgārns risinājums no daudziem aspektiem.

Tie kuri veido šos augstos griestus ar lielo atsegumu, to dara lielās platības un tad tam ir efekts. Un arī tie ir tādi netipiski gadījumi, kuri vairāk velk uz viesu mājām un sabiedriskām celtnēm nevis ģimenes pavardu.

Un gribas arī piekrist par custom izmēru ēkām šeit minētajam - tas sadārdzina procesu dēļ netipiskiem izmēriem. Es domāju, ka kaut kur ap 10% varētu rēķināties no izmaksām un pie 100+k tāmēm tas jau ir sāpīgi.
Tas protams šeit nav aktuāli, bet ja man būtu jāceļ māja, es 100% ņemtu standarta projektus un nečakarētu sev prātu ar lieku naudu un domām kā varētu būt kā nebūt. Standartos viss ir izštukots par un ap, gultu izmēriem soļu skaitu līdz wc un plītij. Un arī nav čakara ar tiem arhitektiem un viņu monstrozajām izmaksām. Tur vismaz visi šitie kosjaki jau ir izgrebti ārā.